Kā liecina VAS “Latvijas Valsts ceļi” mājaslapā pieejamā informācija, avārijas stāvoklī ir 621 kilometrs jeb 37,7% no visiem valsts nozīmes autoceļiem.
Centra reģionā par sabrukušiem atzīti 156 kilometri autoceļu, Vidzemes reģionā – 223 kilometri, Latgales reģionā – 150 kilometri, bet Kurzemes reģionā – 92 kilometri valsts autoceļu.
Tāpat šogad 1889 kilometri reģionālo jeb valsts 1.šķiras autoceļu atzīti par sabrukušiem, tostarp sabrucis asfalts konstatēts 1400 kilometros jeb 34,9% reģionālo autoceļu, savukārt sabrucis grants segums konstatēts 488 kilometros jeb 37,2% no grants seguma reģionālo autoceļu kopgaruma.
Savukārt no vietējiem ceļiem jeb valsts 2.šķiras autoceļu tīkla par sabrukušiem atzīti 4327 kilometri. Šogad sabrukuši bija 537 kilometri jeb 20,74% asfalta seguma ceļu, kā arī 3790 kilometri jeb 35,6% grants seguma ceļu.
Kā liecina “Latvijas Valsts ceļu” apkopotā informācija, kopš 2006.gada sabrukušo autoceļu kopgarums nav samazinājies – nedaudz uzlabojies reģionālo autoceļu stāvoklis, taču pasliktinājies vietējo autoceļu stāvoklis. 2006.gadā sabrukuši bija 1699 kilometri reģionālo autoceļu un 4501 kilometrs vietējo ceļu.
Sabrukušos autoceļus vairs nav iespējams atjaunot ar vienkāršām seguma nomaiņas tehnoloģijām, bet tiem nepieciešams veikt pilnu ceļa konstruktīvo kārtu rekonstrukciju, turklāt turpmākajos gados gaidāmais ievērojamais ikgadējā finansējuma samazinājums neļaus šo problēmu risināt un ir sagaidāms, ka reģionālo un vietējo autoceļu stāvoklis strauji pasliktināsies, norāda “Latvijas Valsts ceļi”.
Autoceļš tiek atzīts par sabrukušu tad, ja autoceļa segā izveidojušās dažāda virziena plaisas, kuru malas ir apdrupušas, ieliekušās, ielāpu daudzums ceļa segā ir lielāks par 5% no kopējās ceļa virsmas, ceļa sega ir stipri nodilusi un tās virsma ievērojami zaudējusi minerālgraudus, kā arī segā vērojami izdrupumi un bedrītes. Tāpat autoceļš tiek atzīts par sabrukušu, kad ceļa segā radušies iesēdumi, kuri ir dziļāki par 5 milimetriem, vai rises, kuru dziļums pārsniedz 25 milimetrus.
LETA
Komentāri