“Druva” devās uz Cēsu tirgu, lai pārliecinātos, cik zinoši par tirgus privatizāciju ir paši tirdzinieki. Neziņa pārsteidz
Pirmās sastapām adījumu pārdevējas, kas novietojušās pie tirgus galvenās ieejas. Viņas pastāstīja, ka adīšana ir roku darbs un niecīgās pensijas liek meklēt papildus nodarbi, lai varētu izdzīvot. Pensija aiziet dzīvoklim, bet vēl taču arī jāēd… Par tirgus nākotni neko nezinot, jo ar viņām par to neviens nav runājis, tikai tik daudz dzirdējušas, ka citur būs jāstāv. “Bet šī centrālā vieta taču visizdevīgākā, kas piesaista klientus, ja jāpārceļas citur, cietīsim. Jau tagad dzijas dārgas un darbs neatmaksājas,“ sacīja priekuliete Ausma Ceriņa un cēsniece Raisa Sidoroviča. Raisa ar tirgu saistīta trīsdesmit gadus, ar zeķu tirdzniecību mazāk. Viņa agri no rītiem sezonā iet lasīt ogas, sēnes, lai jau pusdienas laikā tās saņemtu pircēji. Raisa noskaņota pesimistiskāk un apgalvo, ja rokdarbniekus neatstās centrā, tad nav nozīmes tirgoties. Kaut kas taču jānopelna.
“Zinu vienīgi, ka līdz 31. martam varam turpināt tirdzniecību baltajās būdiņās, par tālāko nezinām neko. Tirgū sāku strādāt 1993. gadā,” sacīja tirgotāja Valentīna Bērziņa. “Pircēji man jautā par nākotni un pārdzīvo. Daudzi iepērkas pie mums un saka, ka te ir lētāk nekā veiklos. Tur tās pašas preces maksājot dubultā. Jāņem vērā, ka salšana ziemā un pārkaršana vasarā nav labvēlīgākie tirgus vides faktori.”
Emīlija Višča ir individuālā komersante, kas līdz ar pārējiem baltajos kioskos pārbauda savu izturību ziemas aukstumā. “Par savu nākotni neko nezinu, jo nav īstas skaidrības par privatizāciju,” viņa saka. “Kā tā ietekmēs mūsu likteni? Kā gribētu strādāt? Zem jumta,” viņa atbild. ”Marno-J ir lielas platības, tātad būs lieli izdevumi, vai tad varēsim pavilkt? Par apkuri, elektrību būs vien pašiem jāmaksā liela nauda.”
Santa Kalniņa ir gados jauna uzņēmēja. Viņa pastāstīja: „Par tirgus nākotni īsos vilcienos zinu no tā, ko “Druvā” izlasu. Savu uzņēmējdarbību vēlos paplašināt, Cēsīs tāpat kā Rīgā būs tirdzniecības centri, kuri izīrēs tirdzniecības vietas. Marno-J arī plānojis izīrēt. Mums, gados jaunākiem cilvēkiem, vieglāk pielāgoties. Visgrūtāk ir sievietēm ap gadiem piecdesmit un vecākām mainīt vidi, uzņēmējdarbības stratēģiju. Tas ir vislielākā riska slānis, kurš nespēj piemēroties tirgus ekonomikas apstākļiem. Jaunie tagad pat ģimenēm brauc uz Īriju, pensionārs vairs nebrauks. Mēs ilgi dzīvojām tukšos solījumos, kad kādreizējā Cēsu pašvaldības vadītāja Jāņa Beikmaņa un izpilddirektora Aino Salmiņa laikā lika mums gaidīt. Gāja laiks, tikai nekas nemainījās. Domē apskatījām projektus, kas neprasīja lielas izmaksas, bet nobalsoja par tirgotājiem neizdevīgu, visdārgāko. Kur esam tikuši? Mūsu viedokli neuzprasīja. Mums, komersantiem, vajadzētu apvienoties, lai vienā balsī startētu oficiālajās sarunās. Beidzot sāksies rosība.”
Tirgotāju neziņu, iespējams, var skaidrot ar tirgus valdes nepietiekamo aktivitāti, bet varbūt ar pašu tirdzinieku kūtrumu un nevēlēšanos pašiem meklēt atbildes. Nākotne skaidra
Cēsu dome pilsētas tirgus attīstības un sakārtošanas jautājumus risinājusi jau ilgāku laiku. Bija izsludināts konkurss par tirgus rekonstrukciju. Tajā uzvarēja firma Marno-J. Konkursa projekts paredz balto kiosku vietā celt tirdzniecības kompleksu, investors uzbūvēs arī labiekārtotas lauksaimniecības produktu tirdzniecības vietas. Visā platībā paredzēts izbūvēt pazemes automašīnu stāvvietas.
Pagājušajā gadā, kad, atbilstoši likumam, līdz 31.augustam ikviens interesents varēja pieteikties uz pašvaldības īpašuma privatizāciju, uz tirgus kapitāldaļām pieteicās SIA BMS Tehnoloģijas. Tā kā pašvaldībai nebija likumā pamatota iemesla atteikt privatizāciju, jo īpašums nav nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai (tirdzniecība nav pašvaldības funkcija), aizvadītā gada pēdējā domes sēdē pieņēma lēmumu par SIA “Cēsu tirgus” kapitāla daļu nodošanu privatizācijai.
Pēc lēmuma pieņemšanas savu viedokli izteica “Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš, kurš neslēpa bažas par, viņaprāt, sasteigto tirgus privatizāciju un ideju, kāpēc pelnošs uzņēmums pašvaldībai būtu jāpārdod kādam citam, ja dome pati bija vienīgā kapitāla daļu īpašniece. Domes sēdē izvērtēja, ka nav neviena pretargumenta, lai atteiktu tirgu nodot privatizācijai. Pie tam uzsvēra, ka saglabājas lauksaimniecības un amatniecības tirgus.
Deputāti domes sēdē atzina, ka privatizācija sekmēs tirgus attīstību. Arī norādīja, ka no iesniegtajiem privatizācijas projektiem tiks izraudzīts vislabākais, bet pēc tam notiks atklāta izsole par tiesībām to īstenot. Izsoles uzvarētājam būs saistošs pašvaldības un Marno-J noslēgtais līgums par tirgus teritorijas apbūvi. Arī te satraukumam nebūtu pamata. Izsole paredzēta maijā vai jūnijā.
Lielākie tirgus peļņas radītāji, balto būdiņu tirdzinieki, gan uzskatīja , ka par viņu likteni pagaidām tik vien tās skaidrības, ka līgums noslēgts līdz 31. martam. Celtniecības laikā tirgum pagaidu darbības vieta būs grantētais stāvlaukums pie autoostas.
Domāju, ka ikviens cēsnieks uzskata, ka baltās būdiņas tirgus teritorijā vizuāli neiederas, tām jau sen bija laiks atrasties kaut kur citur, kaut pašreizējā veidolā, šķiet, tās neiederas nekur. Pienācis laiks tirgus laukuma vērienīgākai sakārtošanai, un deputāti atbilstoši par to arī lēmuši.
Komentāri