Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Vēlētāji deputātu kandidātus apber ar jautājumiem

Andra Gaņģe
00:00
17.05.2024
198
Vetra

Rosinājums. Andris Vētra (stāv centrā), Cēsu novadā pazīstams fotogrāfs, Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem Krišjānim Kariņam, Sandrai Kalnietei, Valdim Dombrovskim un Annai Rancānei saka – jauniešiem jābūt fiziski aktīviem, jāsporto. Un tā veicināšanā jāiesaistās arī politiķiem. FOTO: Andra Gaņģe

Cēsniekus uz tikšanos pagājušajā piektdienā aicināja partiju apvienības “Jaunā Vienotība” Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidāti. Iedzīvotāji politiķus sagaidīja ar jautājumu gūzmu. Tie aptvēra plašu spektru, sākot no ģeopolitiskajām norisēm, vērtībām un procesiem sabiedrībā, līdz konkrētiem pasākumiem labākai ikdienai.

Piektdien, 10.maijā, sabiedriskā centra nelielā zālīte Rīgas ielā bija piepildīta, sēdvietu tikko pietika. Kultūras biedrības “Har­monija” un Cēsu pensionāru biedrības dalībnieki, uzklausījuši Sandras Kalnietes, Valda Dom­brovska un Krišjāņa Kariņa īsās uzrunas, tūlīt iesaistījās sarunā. Cēsniekam Andrim Vētram jautājumu raisīja deputātu kandidātu teiktas par Eiropas Savienības kā valstu apvienības stiprināšanu, lai tā spētu konkurēt starptautiski.

“Visi runā par valstu savstarpējo konkurenci, bet, manuprāt, tieši konkurence ir tā, kas noved pie kara. Vajadzīga nevis konkurence, bet sadarbība, tikai tā rada uzplaukumu,” sacīja A.Vētra.

“Jaunās Vienotības” pārstāve Sandra Kalniete, kas jau vairākus sasaukumus ir EP deputāte un kandidē arī šī gada Eiropas Par­lamenta vēlēšanās, uzsvēra, ka runa nav par konkurenci uz kādas citas valsts teritoriju, bet par konkurenci zinātnē, ekonomiskā potenciāla audzēšanā. S.Kalniete arī uzsvēra, ka sadarbība ar Krieviju nav iespējama. Krievijai bija atvērta sadarbība ar Eiropas Sa­vienību dažādās jomās un arī ar NATO, taču kopš 2007.gada Putina runas Min­henes drošības konferencē, kur Krievijas līderis nepārprotami vērsās pret ASV, uzsverot, ka tā ir gandrīz visu mūsdienu nelaimju cēlonis, un bija arī saprotams, ka Krievija nepieņem NATO paplašināšanos, ir pavisam skaidrs, ka šīs valsts ideoloģiskais virziens nav un nebūs sadarbība.

Savukārt Ģirts Verners interesējās par ES attiecībām ar Ķīnu. “Vai pietiks tikai ar pirksta pakratīšanu?” viņš jautāja, runājot par Ķīnas neafišēto, tomēr acīmredzamo atbalstu Krievijai laikā, kad tā iebrukusi Ukrainā. K.Ka­riņš atzina, ka ES nav vienotas politikas Ķīnas jautājumā. Eksprem­jers un nu jau bijušais ārlietu ministrs sacīja: “Latvijas labklājība daudzējādi atkarīga no ES un NATO. Ja parlamentā ievēlēs tādus, kas gribēs mūsu kopīgo māju izārdīt…” Pēc pauzes viņš uzsvēra, cik šoreiz svarīga būs ES valstu pilsoņu izvēle, balsojot vēlēšanās, lai EP būtu vienots un to nevarētu sašķelt demokrātijai nedraudzīgas valstis. Politikas vērotājiem noteikti lika padomāt K.Kariņa atgādinājums, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins Eiropas vizītē apmeklēja Serbiju, Franciju un Ungāriju, no kurām Francija un Ungārija piedalījās arī Krie­vijas prezidenta inaugurācijā.

Runājot par Latvijas lauku iespējām ES, cēsnieks Leons Staris lika atcerēties, ka mūsu lauksaimnieki joprojām saņem vienus no zemākajiem tiešmaksājumiem ES un nejūtas līdzvērtīgi ar citu valstu zemniekiem, bet tieši viņu situācija ir tautas turības rādītājs. Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpild­vietnieks, atgādināja, ka, Lat­vijai iestājoties ES, mūsu zemnieki tiešmaksājumos saņēma 20% no ES vidējās summas, tagad – 80%. Un pauda, ka notiek stratēģijas diskusijas, kā nozares nākotni optimāli sabalansēt ar zaļo kursu.

Sapulcē aktualizēja arī senioru situāciju. Piemēram, vai ES valstīs būtu aktualizējams vienotas minimālās pensijas jautājums. V.Dombrovskis paskaidroja, ka sociālā joma ir katras dalībvalsts politikas jautājums. Savukārt runājot par senioru diskrimināciju darba tirgū, S.Kalniete pauda, ka pieprasījums pēc darba spēka Latvijā ir liels, jautājums, kā palīdzēt senioriem, kas vēlas strādāt, papildināt prasmes, lai pielāgotos darba tirgus pieprasījumam. Skaudri vecākā gadagājuma Lat­vijas iedzīvotāju situāciju raksturoja Līga Rimša, jautājot, kur vērsties cilvēkam, ja no pensijas nav iespējams iegādāties ārsta parakstītos medikamentus. Tā, protams, ir problēma, kas jārisina pašvaldībām, tomēr arī kopumā ES minimālā labklājības līmeņa izlīdzināšana dažādām iedzīvotāju grupām varētu būt apsverams jautājums.

Pēc vēl vairākiem citiem jautājumiem A.Vētra lika pasmaidīt gan zālē sēdošajiem, gan EP deputātu kandidātiem, runājot par jaunās paaudzes un ne tikai pārmērīgo laika pavadīšanu viedtālruņos un demonstrējot, kāds jaunais cilvēks redzams sabiedriskās vietās – sadudzis, noliektu galvu, šļūcošu gaitu. “Jaunam cilvēkiem jāiet stalti, jāredz pasaule. Vajag rast iespēju viņiem nodarboties ar sportu, būt fiziski aktīviem,” sacīja A.Vētra, piebilstot, ka tas svarīgi ne tikai ikdienai, bet arī tādai būtiskai jomai kā valsts aizsardzība. S.Kalniete gan sacīja, ka šī problēma – dzīve viedtālrunī – nav tikai Latvijā, bet gandrīz visā pasaulē.

Uz tikšanos ar vēlētājiem bija ieradušās vēl divas EP deputātu kandidātes no “Jaunas Vieno­tības” saraksta – Irma Kalniņa un Anna Rancāne.

Visi deputātu kandidāti aicināja cēsniekus piedalīties vēlēšanās, lūdza rosināt to darīt arī tuviniekus, pazīstamos. Vairākkārt tika uzsvērts, ka Latvijai ļoti svarīga ir Eiropas Savienības saliedētība, spēks, kopīgas vērtības un kopīga virzība nākotnē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
17

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
120

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
378
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
44

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
92

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
63

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
7
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi