Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Vēlētāji deputātu kandidātus apber ar jautājumiem

Andra Gaņģe
00:00
17.05.2024
84
Vetra

Rosinājums. Andris Vētra (stāv centrā), Cēsu novadā pazīstams fotogrāfs, Eiropas Parlamenta deputātu kandidātiem Krišjānim Kariņam, Sandrai Kalnietei, Valdim Dombrovskim un Annai Rancānei saka – jauniešiem jābūt fiziski aktīviem, jāsporto. Un tā veicināšanā jāiesaistās arī politiķiem. FOTO: Andra Gaņģe

Cēsniekus uz tikšanos pagājušajā piektdienā aicināja partiju apvienības “Jaunā Vienotība” Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidāti. Iedzīvotāji politiķus sagaidīja ar jautājumu gūzmu. Tie aptvēra plašu spektru, sākot no ģeopolitiskajām norisēm, vērtībām un procesiem sabiedrībā, līdz konkrētiem pasākumiem labākai ikdienai.

Piektdien, 10.maijā, sabiedriskā centra nelielā zālīte Rīgas ielā bija piepildīta, sēdvietu tikko pietika. Kultūras biedrības “Har­monija” un Cēsu pensionāru biedrības dalībnieki, uzklausījuši Sandras Kalnietes, Valda Dom­brovska un Krišjāņa Kariņa īsās uzrunas, tūlīt iesaistījās sarunā. Cēsniekam Andrim Vētram jautājumu raisīja deputātu kandidātu teiktas par Eiropas Savienības kā valstu apvienības stiprināšanu, lai tā spētu konkurēt starptautiski.

“Visi runā par valstu savstarpējo konkurenci, bet, manuprāt, tieši konkurence ir tā, kas noved pie kara. Vajadzīga nevis konkurence, bet sadarbība, tikai tā rada uzplaukumu,” sacīja A.Vētra.

“Jaunās Vienotības” pārstāve Sandra Kalniete, kas jau vairākus sasaukumus ir EP deputāte un kandidē arī šī gada Eiropas Par­lamenta vēlēšanās, uzsvēra, ka runa nav par konkurenci uz kādas citas valsts teritoriju, bet par konkurenci zinātnē, ekonomiskā potenciāla audzēšanā. S.Kalniete arī uzsvēra, ka sadarbība ar Krieviju nav iespējama. Krievijai bija atvērta sadarbība ar Eiropas Sa­vienību dažādās jomās un arī ar NATO, taču kopš 2007.gada Putina runas Min­henes drošības konferencē, kur Krievijas līderis nepārprotami vērsās pret ASV, uzsverot, ka tā ir gandrīz visu mūsdienu nelaimju cēlonis, un bija arī saprotams, ka Krievija nepieņem NATO paplašināšanos, ir pavisam skaidrs, ka šīs valsts ideoloģiskais virziens nav un nebūs sadarbība.

Savukārt Ģirts Verners interesējās par ES attiecībām ar Ķīnu. “Vai pietiks tikai ar pirksta pakratīšanu?” viņš jautāja, runājot par Ķīnas neafišēto, tomēr acīmredzamo atbalstu Krievijai laikā, kad tā iebrukusi Ukrainā. K.Ka­riņš atzina, ka ES nav vienotas politikas Ķīnas jautājumā. Eksprem­jers un nu jau bijušais ārlietu ministrs sacīja: “Latvijas labklājība daudzējādi atkarīga no ES un NATO. Ja parlamentā ievēlēs tādus, kas gribēs mūsu kopīgo māju izārdīt…” Pēc pauzes viņš uzsvēra, cik šoreiz svarīga būs ES valstu pilsoņu izvēle, balsojot vēlēšanās, lai EP būtu vienots un to nevarētu sašķelt demokrātijai nedraudzīgas valstis. Politikas vērotājiem noteikti lika padomāt K.Kariņa atgādinājums, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins Eiropas vizītē apmeklēja Serbiju, Franciju un Ungāriju, no kurām Francija un Ungārija piedalījās arī Krie­vijas prezidenta inaugurācijā.

Runājot par Latvijas lauku iespējām ES, cēsnieks Leons Staris lika atcerēties, ka mūsu lauksaimnieki joprojām saņem vienus no zemākajiem tiešmaksājumiem ES un nejūtas līdzvērtīgi ar citu valstu zemniekiem, bet tieši viņu situācija ir tautas turības rādītājs. Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpild­vietnieks, atgādināja, ka, Lat­vijai iestājoties ES, mūsu zemnieki tiešmaksājumos saņēma 20% no ES vidējās summas, tagad – 80%. Un pauda, ka notiek stratēģijas diskusijas, kā nozares nākotni optimāli sabalansēt ar zaļo kursu.

Sapulcē aktualizēja arī senioru situāciju. Piemēram, vai ES valstīs būtu aktualizējams vienotas minimālās pensijas jautājums. V.Dombrovskis paskaidroja, ka sociālā joma ir katras dalībvalsts politikas jautājums. Savukārt runājot par senioru diskrimināciju darba tirgū, S.Kalniete pauda, ka pieprasījums pēc darba spēka Latvijā ir liels, jautājums, kā palīdzēt senioriem, kas vēlas strādāt, papildināt prasmes, lai pielāgotos darba tirgus pieprasījumam. Skaudri vecākā gadagājuma Lat­vijas iedzīvotāju situāciju raksturoja Līga Rimša, jautājot, kur vērsties cilvēkam, ja no pensijas nav iespējams iegādāties ārsta parakstītos medikamentus. Tā, protams, ir problēma, kas jārisina pašvaldībām, tomēr arī kopumā ES minimālā labklājības līmeņa izlīdzināšana dažādām iedzīvotāju grupām varētu būt apsverams jautājums.

Pēc vēl vairākiem citiem jautājumiem A.Vētra lika pasmaidīt gan zālē sēdošajiem, gan EP deputātu kandidātiem, runājot par jaunās paaudzes un ne tikai pārmērīgo laika pavadīšanu viedtālruņos un demonstrējot, kāds jaunais cilvēks redzams sabiedriskās vietās – sadudzis, noliektu galvu, šļūcošu gaitu. “Jaunam cilvēkiem jāiet stalti, jāredz pasaule. Vajag rast iespēju viņiem nodarboties ar sportu, būt fiziski aktīviem,” sacīja A.Vētra, piebilstot, ka tas svarīgi ne tikai ikdienai, bet arī tādai būtiskai jomai kā valsts aizsardzība. S.Kalniete gan sacīja, ka šī problēma – dzīve viedtālrunī – nav tikai Latvijā, bet gandrīz visā pasaulē.

Uz tikšanos ar vēlētājiem bija ieradušās vēl divas EP deputātu kandidātes no “Jaunas Vieno­tības” saraksta – Irma Kalniņa un Anna Rancāne.

Visi deputātu kandidāti aicināja cēsniekus piedalīties vēlēšanās, lūdza rosināt to darīt arī tuviniekus, pazīstamos. Vairākkārt tika uzsvērts, ka Latvijai ļoti svarīga ir Eiropas Savienības saliedētība, spēks, kopīgas vērtības un kopīga virzība nākotnē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Seši padomi bērnu drošībai internetā vasaras brīvlaikā

06:29
03.07.2024
4

Vasaras brīvdienās bērni mēdz pavadīt internetā ilgākas stundas nekā skolas laikā. Tādēļ vecāku pienākums ir parūpēties, lai bērni pavadītu savos datoros un viedierīcēs pēc iespējas mazāk laika, un lieku reizi atgādināt, ka internets nedrīkst aizstāt saziņu un attiecības klātienē. Gādājot par bērnu drošību internetā, ir vērts izrunāt ar viņiem virkni būtisku kiberhigiēnas jautājumu. Pirmkārt, ir […]

Ceļa zīme vērīgākos var samulsināt

06:10
03.07.2024
5

Redakcijā vērsās cēsniece V., paužot neizprati par ceļa apzīmējumiem atjaunotajā ielas posmā Cēsīs, Bērzainē. Ceļa zīmē norādītie celiņi gājējiem un velobraucējiem nesakrīt ar apzīmējumiem uz asfalta. Ja ņem vērā apzīmējumus ceļa zīmē, tad iznāk, ka riteņbraucējiem jāturpina pārvietoties pa gājējiem paredzēto ietvi, savukārt gājējiem jāiet pa velo celiņu. “Druva” sazinājās ar Cēsu novada Īpašumu apsaimniekošanas […]

Āraisim ir noslēpumi. Arheologi tos atklāj

00:00
03.07.2024
11

Divas dienas Āraišu ezerā lietuviešu zemūdens arheoloģes, Klaipēdas universitātes pētnieces Elenas Pranckenaites vadībā pētīja iespējamo būvju atliekas. Pēdējo reizi šāda izpēte notika pirms 30 gadiem, 1994.gada vasarā. Toreiz nirējs Voldemārs Rains zem ezera dūņu slāņa konstatēja koka žoga paliekas.   “Zemūdens arheologi veica visa ezera skenēšanu ar 3D sān­skata sonāru, ekrānā uzreiz bija redzams, kas atrodas […]

Vētra atcēla kapu svētkus Cēsu Meža kapos

13:18
02.07.2024
238

Par to, ka šīs nedēļas nogalē plānotie kapu svētki Meža kapos nenotiks, Cēsu novada dome vēstīja jau otrdienas, 2.jūlija rītā. Pašvaldība arī ziņoja, ka kapsētas sakopšanā strādā vietvaras darbinieki, bet tiek meklēts ārpakalpojuma sniedzējs. Pirmdienas, 1.jūlija pēcpusdienā, vēja brāzmas pamatīgi postīja Cēsu Mežu kapu jaunāko apbedījumu kalniņu un tai pretim esošo vecākās kapsētas daļu. Lauztas […]

Par laupīšanu grupā policija Valmierā aiztur divus vīriešus

09:10
02.07.2024
27

Aizvadītajā piektdienā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas par laupīšanu grupā Valmierā aizturēja divus vīriešus, kuri, pielietojot vardarbību, aplaupīja kādu vīrieti. Par notikušo sākts kriminālprocess, izmeklēšana kriminālprocesā turpinās. Aizvadītajā piektdienā, 28.jūnijā, ap pulksten 16.17 Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas saņēma izsaukumu uz Strazdu ielu, Valmierā, kur, pielietojot vardarbību, tika aplaupīts […]

Lauksaimniecībā jaunas šķirnes, metodes un tehnoloģijas

00:00
02.07.2024
51

Saimniekošana laukos attīstās, zinātnieki rada jaunas augstražīgas šķirnes, tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, zemnieki apgūst un izmanto jaunas pieredzes. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti no visas Latvijas apmeklēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centru, zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcas Cēsīs, “Kalna Smīdes 1” Drabešu pagastā un “Eicēnus” Straupes pagastā. “Reizi gadā braucam uz […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi