Straupes pagasta zemnieku saimniecībā ”Vējiņi” saimniece Lienīte Tāluma izvēlējusies divas dažādas nodarbes. “Vējiņos” uzbūvētas siltumnīcas, kurās audzē dārzeņus un zaļumus, bet otrs rūpals ir gaļas liellopu ganāmpulks.
Saimniecības attīstībai L.Tāluma pirms trim gadiem saņēmusi Eiropas Savienības atbalstu daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai. Uzbūvētas divas siltumnīcas, izveidota dārzeņu noliktava, iegādāti jaunlopi, uzsākta saražotās produkcijas pārdošana.
Saimniecībā pašlaik ir 18 lopi, tai skaitā divas zīdītājgovis un divas grūsnas teles.
L.Tāluma saimniecību veidot sākusi 1994. gadā: „Ja mēs nebūtu iesākuši tolaik, tad tagad to vairs nedarītu. Tas neatmaksājas. Cenas par buļļiem pirms desmit gadiem bija tādas pašas kā tagad. Tad jaunlopus pārdevu par apmēram 1, 35 latiem kilogramā, bet arī tagad pat ļoti kvalitatīvu bullēnu iepērk par tādu pašu cenu.”
Gaļas lopus L.Tāluma pārdod “Cēsu gaļas kombinātam Ruks” un atzīst, ka, lai gan tur iespējams saņemt visaugstāko cenu par kilogramu, tomēr samaksa ir jāgaida pat vairākus mēnešus. Tas arī apgrūtina iespēju ņemt kredītus, jo pastāv risks laikā nesaņemt samaksu, līdz ar to nenokārtot kredītsaistības.
Siltumnīcās tiek audzēti lociņi, salāti, tomāti un gurķi, kā arī citi dārzeņi, kurus pārdod gan kafejnīcām, gan arī Rīgas tirgū. Saimniece atzīst, ka Cēsu tirgū produkcijai nav tik liels noiets, jo cilvēkiem ir zema pirktspēja, bet ekoloģiski audzēti dārzeņi un zaļumi nav lēti. Taču Rīgā saimniecībai izveidojies jau pastāvīgs klientu loks, un produkcija tiek izpirkta ļoti īsā laikā. „Būtībā mana produkcija ir bioloģiskie ražojumi, tikai man nav sertifikāta. Esmu beigusi nepieciešamos kursus, tomēr, lai strādātu kā bioloģiskā saimniecība, ir dažādas problēmas. Sarežģījumus rada tas, ka daļu zemes nomāju un katru gadu pārslēdzu līgumus. Taču, lai saņemtu sertifikātu, zemei vismaz piecus gadus jābūt bioloģiskai, es nedrīkstu katru gadu pārslēgt līgumu. Turklāt, ja lopu barošanai būtu nepieciešams piepirkt graudus, zāli vai kartupeļus, to drīkstētu tikai no bioloģiskām saimniecībām, bet šis piedāvājums ir ļoti mazs. Tomēr savu produkciju audzēju pilnīgi bez ķīmijas, tādēļ par noietu nevaru sūdzēties.”
Arī dārzeņu un zaļumu audzēšanu ir ietekmējusi resursu cenu celšanās. L.Tāluma atzīst, ka vēl pirms dažiem gadiem tomātu sēklas paciņa maksājusi desmit santīmus, tagad jau 16. „Pati stādus arī audzēju, jo nopirkt tos būtu problēma. Man ir apmēram 400 tomātu un 140 gurķu stādu, taču ne jau visi izaug. Pagājušajā gadā no nopirktajām „Kurzemes sēklu” tomātu sēklām trīs paciņas, apmēram 70 sēklas, neuzdīga.”
L.Tāluma saimniecības attīstībai paņēmusi pavisam nelielu kredītu. Labs atbalsts ir Eiropas maksājumi. Gan fondu līdzekļi, gan tiešie maksājumi. Saņemtas arī valsts subsīdijas par zīdītājgovīm. „Esmu izstrādājusi apmēram sešus projektus, lai saņemtu Eiropas naudu. Tomēr, līdzko var saņemt kādu naudu no ES, pakalpojumiem un materiāliem cenas dubultojas, ja ne pat trīskāršojas. Piemēram, pirms trim gadiem piena slaukšanas aparāts maksāja 160 – 200 latus, tagad 700 latus. Knapi izlienam caur adatas aci ar šo naudu. Tirgotāji grib izdzīvot uz zemnieku rēķina, bet mūsu ražotajai gaļai cena palikusi tāda pati kā pirms desmit gadiem,” atzīst saimniece.
L.Tāluma skaidro, ka, pateicoties ES maksājumiem, visa zeme tiek sakopta. Lauki tiek mēsloti un sēta speciāla zaļbarība buļļiem. Tiek sēti arī rudzi: „Buļļiem vajag zaļumus, jo no spēkbarības rodas pārāk daudz tauku. Ziemā, protams, dodam spēkbarību, bet vasarā zaļbarību.”
Saimniece apņēmīgi norāda, ka turpinās iesākto, jo laika gaitā ir izveidota saimniecība, uzbūvētas siltumnīcas, iegādāta tehnika. Iesākta ir akas rakšana, un plānots tiek iekšējā ūdensvada projekts, kam finansējums tiks saņemts no standartu sasniegšanas atbalsta pasākuma.
Komentāri