Taurupē netālu no Zaubes atdzimst simtgadīga lauku sēta ”Vecjauži” – 1878. gadā dzimušā ievērojamā latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša dzimtās mājas.
Lai gan dzīvojamā māja salīdzinoši neskarta pārcietusi pagājušā gadsimta notikumus, tajā bija jāveic pamatīgi atjaunošanas darbi. To uzņēmās biedrība Latvijā ”Vilhelma Purvīša House” un biedrība Nīderlandē ”Vecjauži”, kuru mērķis ir ne vien saglabāt mākslinieka piemiņas vietu, bet sākt jaunu dimensiju Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas tradīcijās. Tāpēc ir nolemts dibināt starptautisku jauniešu centru, kurš darbotos kultūras, izglītības laukā.
”Ikviens, kurš pēdējos gados apciemojis Purvīša dzimtās mājas, var apliecināt, ka šai vietai piemīt īpaša radošas enerģijas aura,” biedrību nākotnes plānu prezentācijā, kas notika Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā, teica projekta aktīva atbalstītāja, nīderlandiete, muzeoloģijas speciāliste Margrieta Lestrādena. ”Mēs esam apņēmības pilni restaurēt un attīstīt viensētas ēkas, arī tās modernizēt, radot pamatu nākotnes ieceru īstenošanai.” Prezentācijas viesi iepazinās ar arhitekta Māra Kārkliņa piedāvāto arhitektonisko risinājumu, vietās, kur bijušas ēkas saimnieciskām vajadzībām, taptu ārēji līdzīga apjoma būves, bet tās izmantotu izstāžu zāles, jauniešu hosteļa, sanāksmju telpu vajadzībām. Paugurainajā apvidū iecerēta arī mākslinieku rezidence, brīvdabas estrāde un tas, lai māju komplekss taptu ar domu, ka to varētu izmantot arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. ”Cilvēku, kultūras un dabas resursu veiksmīga kombinācija sniedz šim projektam neierobežotas nākotnes perspektīvas,” sacīja M.Lestrādena, uzsverot svarīgākās projekta vērtības – vietas radīšanu dažādām paaudzēm radošās enerģijas pielietošanai un iedvesmas radīšanai, saudzīgu attieksmi pret vēsturisko mantojumu.
Ja iniciatoru centienus atbalstīs valstiskās un nevalstiskās iestādes un organizācijas, tad šī lauku vieta varētu atdzimt vēl vairāk, lai gan pašlaik tā ir visai nomaļa, tiesa, skaistā ainaviskā vidē.
Nīderlandes muzeju speciālistes M.Lestrādenas apņēmība radīt daudzfunkcionālu mākslas centru Latvijā liecina, ka latviskais, kāds neapšaubāmi savā mākslā bija arī Vilhelms Purvītis, var būt saistošs mākslas pazinējiem pasaulē. Mākslinieka daiļrade 19. un 20. gadsimta mijā saistīta ar nozīmīgiem mākslas stiliem, bet galvenais meistara sasniegums ir latviešu nacionālās ainavu glezniecības žanra tradīciju iedibināšana.
Komentāri