Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vecāki šķiras…

Druva
23:00
03.08.2007
36

Ģimenē laulība un šķiršanās ir ļoti cieši saistītas tēmas. Nākas atzīt, ka arvien palielinās to cilvēku skaits, kuri piedzīvo šķiršanos ģimenē. Par to pārliecinos, gatavojot arī ikmēneša materiālus par Cēsu rajona tiesu, kuros redzams, ka nereti mēnesī tiek šķirtas pat vairāk nekā 20 laulības.

Tā jau gan saka – mūsdienās izšķirties ir tikpat viegli kā apprecēties. Un no vienas puses labi jau ir. Taču šajā šķiršanās juceklī vislielākās ciešanas un nesapratne par notiekošo droši vien ir bērniem, par kuriem šoreiz nedaudz vairāk.

Dzīvē sanāk, kā sanāk

Jau sarunas sākumā Aija Lejiņa atzīst, ka mirklī, kad iepazinusies ar sava dēla tēvu, prātā nav nācis, ka vēlāk būs naids, šķiršanās un bērna dalīšana. Sākumā bijusi mīlestība un rozā brilles.

“Protams, kā jau visi pāri – iepazināmies, iemīlējāmies, un ar laiku mums piepulcējās arī dēliņš. Šobrīd pat negribas it kā iedziļināties un meklēt to lūzuma mirkli, bet tāds bija. Sākās nepamatota greizsirdība, dusmu lēkmes, pārmetumi un naids,” atminas Aija un atklāj, ka apprecēties ar bērna tēvu nepaspēja, bet kopā pavadīti trīs gadi.

“Viņš bija ļoti temperamentīgs un karstgalvīgs. Es tomēr esmu klusāka un daudz mierīgāka. Kaut kas mums nesanāca. Droši vien arī mūsu raksturi nesakrita. Taču pienāca mirklis, kad sapratu, ka mums dzīvē ejams katram savs ceļš. Sākās draudi. Teica, ka atņemšot man dēlu, ka aizvedīs viņu kaut kur prom un ar mani sazin ko izdarīšot,” saka Aija un atzīst, ka sāpīgākais bijis mirklis, kad notikusi dēla dalīšana.

“Puika vēl ir mazs. Protams, viņš jūt, ka kaut kas nav kārtībā. Taču savu dēlu atdot nevēlējos ne par kādu cenu. Bija mums kašķi, strīdi un vairākas tiesas. Šobrīd ir nolemts, ka bērns dzīvos kopā ar mani, taču viņa tēvs vēl joprojām neliekas mierā un ik pa laikam kaut ko perina,” saka Aija un turpina: “Es nenoliedzu, ka bērnam vajadzīgs tēvs, bet par viņu pat domāt negribu. Nebiju domājusi, ka vienā cilvēkā var būt tik daudz naida. Taču mūsu dēla labad cenšos sadzīvot un rast kaut nelielu cieņu pret šo cilvēku, kurš man reiz bija tuvs. Ceru, ka mums abiem ar laiku izveidosies citas ģimenes un viss bijušais aizmirsīsies. Taču dēlam tēti atņemt gan nekad nedomāju. Ir lietas, kuras mainīt nevar.” Vecākiem jāturpina rūpēties par bērnu

Psiholoģe Iveta Berķe uzsver, ka vecāku šķiršanās vienmēr un neatkarīgi no bērnu vecuma ir ļoti grūts process.

“Bērna turpmāko dzīvi ietekmē gan tas, kā rīkojas aizgājušais– pazūd vai saglabā ar bērnu labas attiecības , un kā šķiršanos pieņem tas, ar kuru bērns paliek kopā. Varētu teikt, ka bērna dzīves pierastais modelis, arī tad, ja vecāku attiecības bijušas konfliktu pilnas, sagrūst, un tas nes līdzi dažādas jūtas bērnā – lielu nedrošību, bailes, dusmas, vilšanos un gandrīz vienmēr vainas izjūtu. Bērni bieži vien iekšēji jūtas vainīgi, jo varbūt nav bijuši pietiekoši labi, lai vecāki paliktu pie viņiem,” stāsta psiholoģe un turpina: “Tiek ietekmēta bērna psihoemocionālā attīstība. Tas nozīmē, ka viņi mēdz savā attīstībā regresēt, lai neapzināti atgrieztos laikā, kad viss bija pa vecam.”

I.Berķe stāsta, ka ir būtiski, lai vecāki spētu saprātīgi izšķirties, saglabājot labas attiecības ar bērnu. Šajā gadījumā bērns pamazām samierinās ar zaudējumu, izsēro šķiršanos un pieņem to, ka viņam ir abi vecāki, tikai nedzīvo kopā.

“Ļoti postošu ietekmi uz bērna psihi atstāj situācijas, kad vecāku šķiršanās pārvēršas par viņu karu mūža garumā, kurā kā spēcīgs ierocis tiek izmantota bērna lojalitāte pret tēti un mammu, kad ar bērna jūtām manipulē, jo tādējādi iespējams atriebties bijušajam partnerim,” stāsta psiholoģe un atklāj, lai šķiršanos bērnam palīdzētu pārvarēt, ir daudz kā svarīga, ko vajadzētu ņemt vērā.

“Ar bērnu jārunā par šķiršanos, un tam noteikti nevajadzētu būt vienreizējam pasākumam. Ja bērnam šajā sakarā ir jautājumi, viņam jāļauj jautāt vēl un vēl. Ja ar bērnu nerunā, viņam ir grūti tikt galā ar jūtām, kā arī grūti izprast realitāti un to, kā dzīve tiks organizēta pēc šķiršanās, tādos gadījumos bērni savā iztēlē veido turpmākās dzīves ainu,” domās dalās I.Berķe un piebilst, ka arī vecākiem ir svarīgi risināt savas attiecības, meklēt palīdzību un atbalstu. Taču jāatceras, ka atbalsta cilvēks noteikti nevar būt bērns.

Kā ļoti svarīgu faktu psiholoģe I.Berķe min to, ka vecākiem arī pēc šķiršanās jāturpina rūpēties par bērnu.

“Bērnam svarīgi izjust, ka viņš ir piederīgs un svarīgs abiem vecākiem, ka šo piederību un mīlestību viņš saņem konsekventi, ne tikai, piemēram, Ziemassvētkos. Ir svarīgi, ka bērns uztur attiecības ar abiem vecākiem, kuri par tikšanās modeli ir vienojušies, to ievēro, radot bērnā stabilitātes izjūtu. Tad bērnam vieglāk pieņemt to, ka dzīvo pie viena, ciemojas pie otra, tas viss notiek noteiktā sistēmā, kuru bērns iemācās pieņemt. Liekas, ka arī ciemošanās citā valstī, ja tas notiek ar mātes vai tēva atbildīgu iesaistīšanos, bērnam kļūst pieņemama,” saka psiholoģe un turpina: “Kopumā varētu teikt, ja vien vecāki ir nobrieduši pieaugušie, kuri neatkarīgi no personiskās krīzes spēj saredzēt bērna vajadzības un turpina būt par konsekventiem vecākiem ar savu klātbūtni bērna dzīvē, viņam ar šķiršanās perioda grūtībām ir vieglāk tikt galā, kā arī vieglāk pieņemt jauno realitāti.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
13

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
238

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
37

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
79

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
59

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
94
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
41
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
30
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi