Cēsu patriotiem un Latvijas vēstures interesentiem šoziem dota aizraujoša lasāmviela. Gada nogalē klajā nāca Daumanta Vasmaņa apceres par sen
pagājušām dienām – grāmata “Cēsis gadsimtu mijā ( 1877 – 1914)”.
Cēsīs pazīstamais vēsturnieks un vēstures skolotājs Daumants Vasmanis, kļūstot par pensionāru, turpinājis strādāt pie tā, kas sen jau apsolīts – radīt uzticamu avotu šīm un nākamajām paaudzēm par pilsētu 19.-20. gadsimta mijā.
Autors grāmatas ievadā pavēsta, ka šī gadsimtu mija ar dažādiem notikumiem nodrošinājusi pilsētai izaugsmi. Vēsturnieks arhīvu dokumentus pētījis par laiku no 1877. gada, kad Baltijā notika pilsētu pārvaldes reforma un Cēsis bija starp tām, kas šajā laikā piedzīvoja strauju attīstību.
Senos dokumentos uzietos gada skaitļus, uzvārdus, lēmumus autors padarījis šodienas interesentiem aptveramus ar vēsturiskos faktos balstītām apcerēm par pagājušajām dienām. “Cēsis gadsimtu mijā (1877–1914)” sākas ar Cēsu ( Wenden) 1897. gada karti, kas glabāta Latvijas Valsts vēstures arhīvā, un turpinās ar apcerēm, balstītām neskaitāmos dokumentos, virknē grāmatu trīs valodās, rokrakstos, kā arī laikrakstos drukāto par Cēsu pārvaldi, iedzīvotājiem, komunālo saimniecību, ielām un laukumiem. Lasāms par pilsētas namiem, atsevišķi par baznīcām, skolām, kā arī par biedrībām, avīžniecību un politisko dzīvi pirms revolūcijas, kas sākās 1905. gadā, kā arī notikumiem un sekām pēc tam.
Noslēdzošā 15. nodaļa īsi pavēsta, ka gadsimtu mija iezīmē politiskās situācijas maiņu Eiropā. Cēsis kļūst par garnizona pilsētu. Te bija jūtamas atskaņas no tālumā esošā krievu – turku kara, bet nākamais – Pirmais pasaules karš – skars pilsētu daudz tiešāk.
Daumants Vasmanis ar pārtraukumiem pie grāmatas strādājis desmit gadu garumā. No atsevišķiem faktiem, datiem, dokumentiem veidotas mūsdienu lasītājam domātas esejas par pilsētas vēsturi. Eseja “Cēsu iedzīvotāji” vēsta, ka 1897. gada tautas skaitīšanā pilsētā saskaitīti 6356 pilsētnieki, vairāk nekā desmit tautību pārstāvji. Starp tiem latvieši – 4164. Esejas vēsta arī par konkrētiem cilvēkiem gadsimta mijā, kuri bijuši izcili dažādās jomās. Autors ir paškritisks un vērtē, ka daļa eseju gan izdevušās izcilas, tajās ir blīvs faktu materiāls, bet dažas veidojušās kā ieskicējumi un būs iemesls darbam pētniekiem nākotnē. Būs arhīvos jālapo ne tikai senos dokumentus krievu valodā, bet daudz vairāk – vācu valodā.
Darbu, veltītu Cēsu vēstures izpētei, Daumants Vasmanis sāka 90. gadu vidū, tad klajā nāca pirmais, krietni plānāks, izdevums “Cēsu novada pagātnes ainas”. To vēsturnieks veltīja meitai un viņas paaudzei Cēsīs – labākai izpratnei par dzimto novadu. D. Vasmanis vēl strādājis pie vairākām grāmatām vai bijis līdzautors Cēsu pētniecībā. Jaunāko autordarbu vēsturnieks veltījis jau mazmeitai, bet ar to pašu vēlējumu – labākai izpratnei par dzimto pilsētu. Meita Lāsma Vasmane – Mašina arī pie tās nedaudz strādājusi, atbalstot tēvu praktiski – dažu eseju noslīpēšanā līdz pilnībai un paša projekta par grāmatas izdošanu virzīšanā. Savukārt grāmatas izdošanu uzņēmušies vēl citi aktīvi cēsnieki – kultūras biedrība “Harmonija”. Lasītāju iepazīstināšana ar vēstures apcerēm piepildīto grāmatu notika bibliotēkā Cēsīs.
Tiem, kurus ieinteresē pilsēta un pilsētnieki vien dažus gadus pirms Latvijas valsts dibināšanas un tai sekojušā Neatkarības kara, kurā cēsniekiem, pat puikām ir tik liela loma, grāmata jāmeklē Cēsu bibliotēkā, bet nopērkama vecpilsētā – grāmatnīcā “Zvaigzne” vai pie izdevēja kultūras biedrībā “Harmonija”.
Komentāri