Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Vasaras vakars deju rakstos

Druva
23:00
28.05.2007
2

Sestdien Valkā svētkus izdejoja Cēsu, Alūksnes un Valkas rajona dejotāji.

No agra rīta līdz pirmajai ausmai nākamajā dienā robežpilsēta mutuļoja. Valcēnieši ne tikai uzņēma ciemiņus, bet arī gaidīja pirmo kultūras notikumu pērn uzceltajā stadionā.

Svētki Valkā paliks atmiņā – vēl pirms koncerta atzina ikviens dejotājs. “Tādu negaisu dzīvē nebiju redzējis. Pēcpusdienā vienubrīd visapkārt zibeņoja, lietus gāza, vējš tāds, ka šķita, tribīnes aiznesīs. Baisi, bet nu jau visiem stāstām kā par jauku piedzīvojumu,” Druvai” teica četru rajona deju kolektīvu vadītājs Uldis Blīgzna, bet “Dzirnu” dejotājs Valdemārs Žaimunds ar gandarījumu piebilda: “Lietus gāza, mēs plikām kājām stadiona vidū. Visi cauri slapji. Forši! Tā jocīgāk gan kļuva, kad turpat blakus stadionam kokā iespēra.”

Cauri lietum, saulei un sutoņai visa diena pagāja intensīvos mēģinājumos. Bet vakarā vienā elpas vilcienā stadionā izskanēja koncerts„Kad sirdspuksti satiekas bruģī” – saruna kustībā, kas nākusi no senajiem rituāliem līdz mūsdienu simboliskās pilsētas tēlam, lai uz tās bruģa izstāstītu gan nopietnus, gan drastiskus, gan ironiskus notikumus. Svētku virsvadītāji bija visu trīs rajonu deju kolektīvu virsvadītāji Ieva Adāviča, Lāsma Skutāne un Andis Kozaks. “Būt svētkos – alūksniešiem tas ir notikums. Gatavošanās mums visiem bija darbs, kas tagad dod gandarījumu. Dejot lielākā pulkā un stadionā ir pavisam citādāk nekā koncertā estrādē,” “Druvai” sacīja Alūksnes rajona deju kolektīvu virsvadītāja, deju kolektīvu “Piebaldzēni” vadītāja Lāsma Skutāne.

Ideja veidot svētkus radās valsts kultūras inspektorēm Astrīdai Bēterei no Alūksnes, Līgai Lānei no Valkas un Ilzei Kalniņai no Cēsīm. “Valkas jaunais stadions prasīt prasījās pēc Deju svētkiem. Diemžēl mums rajonā tāda nav, bet tikai laukumā var redzēt īstus Deju svētkus, deju rakstu, “ pārliecināta Ilze Kalniņa. Tā arī ar Valkas kolēģi ideju izteikušas, tā guvusi atbalstu. Tā kā jaunpiebaldziete Lāsma Skutāne ir Alūksnes deju kolektīvu virsvadītāja, arī alūksnieši gribējuši pulkā. Svētkus finansēja visu trīs rajonu padomes un Valkas dome

“Vidzemē politiķi ir vienoti. Varam atrast kompromisus. Lai iedzīvotāji labāk saprastu reģiona iespējas un vajadzības, šis pasākums ir labs piemērs. Nākamreiz būs vairāku rajonu dejotāji. Tā veidojas vienotāks reģions,” atzina rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, savukārt Valkas

rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins atzinīgi novērtēja ideju svētkus rīkot Valkā. “Žēl, ka šajā reizē nebija pārstāvēti visi Vidzemes rajoni. Tradīcijai jāturpinās,” sacīja Valkas rajona padomes priekšsēdētājs un piebilda, ka parasti sadarbību sāk kultūras vai sporta pārstāvji, bet Vidzemē – politiķi.

Arī mūsu kolektīvu dejotāji atzinīgi izteicās par svētkiem Valkā. Kā pārcilvēcisku organizatorisku veiksmi ne viens vien pieminēja negaisu. “Katri svētki ir citādi. Vai tad nebija jauki Straupē, Jaunpiebalgā, Vecpiebalgā? Protams, stadionā ir citādāk. Bet vajag arī citur,” “Druvai” atzina “Zeperu” dejotājs Guntars Pīpkalējs. Bet vai tad kādi svētki dejotājiem bijuši slikti? Galvenais – būt kopā un dejot. Vaives dejotāji ar prieku stāstīja par valcēniešu viesmīlību – no lielā negaisa viņus uz ielas savā mašīnā paņēmuši policisti un atveduši līdz stadionam. Piedzīvojums bijis arī prasme pasargāties pret lietu stadionā – nopirkuši lielos miskastes maisus un ielīduši. Deju soļiem tas nav traucējis.

“Koncerts bija izcils. Tādu sarīkot var tikai kopā. Šī rajonu sadarbība ir ļoti veiksmīga,” Druvai” sacīja Saeimas deputāts, bijušais Valkas mērs Vents Armands Krauklis un piebilda, ka valcēnieši ir pieraduši pie laba līmeņa pasākumiem. “Lai šādu koncertu būtu vairāk, mūsu uzdevums – tos atbalstīt. Vienmēr bijusi diskusija, vai nauda jāiegulda kultūras, sporta būvēs, vai vispirms nevajag remontēt ielas, kuras lieto visi. Mana pārliecība, ja mēs gribam, lai cilvēki nedzīvotu tikai Rīgā vai Londonā, kultūras dzīvei jābūt tikpat augstā līmenī kā galvaspilsētā, pat ja ne augstākai. Valkā vienmēr uz to esam gājuši. Daudzu pilsētu mēri un Saeimas deputāti domā līdzīgi. Ja agrāk cilvēkiem varēja pateikt: “Dancojiet vecā zālē, jo tas ir jūsu prieks,”

tagad vairs nevar likt bērniem vingrot skolas gaitenī vai dejot nepiemērotā vietā. Nevar visu balstīt uz patriotismu, nepieciešama laba infrastruktūra un atbalsts. Tikai tad var kaut ko izdarīt,” domās dalījās Saeimas deputāts un tāpat kā daudzi citi piebilda, ka šādi svētki labi iederētos arī Cēsīs, bet pilsētā nav stadiona. Savukārt Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa atzina, ka jau tagad dejotāji piepildījuši visu laukumu un vai visiem Vidzemes rajonu dejotājiem būs vieta. “Valka labprāt turpinās tradīciju, arī nākamgad vēlamies rīkot Deju svētkus,” sacīja domes priekšsēdētāja. To, ka valcēnieši prot novērtēt tautas mākslu, liecināja kuplais skatītāju pulks. Stadiona tribīnes bija pilnas.

Noguruši kā pēc grūta darba, kas devis gandarījumu, pēc kopā būšanas nakts dejotāji devās mājās. Viņu sirdīs vēl aizvien deg Valkas stadionā pašu izgaismotie, izdejotie un laukumā atstātie deju raksti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
57

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi