“Vasara kā vasara,” saka straupiete Dzidra Potapova. Viņa jau daudzus gadus ik dienu pieraksta laikapstākļus. Pāršķirstot pierakstus, atzīst, ka pārsteigumu nav, viss reiz jau ir bijis. “Jāņos ir bijusi tāda salna, ka viss apsalst. Tāpat augusta beigās gadījies, ka nosalušas visas puķes un skolasbērniem nav bijis, ko nest skolotājiem. Bijušas taču ziemas, kad tik lielas kupenas, ka ar zirgu nevar pabraukt. Šis pavasaris atnāca, tad aizgāja, vasara arī nevarēja vien mūs apciemot uz palikšanu,” pārdomās dalās straupiete un pastāsta, ka burkānus iesējusi aprīļa beigās, nedīguši, tagad izauguši kā mazi zīmulīši. Dālijas tikko sāk ziedēt, un Dzidra šaubās, vai mārtiņrozes pagūs izziedēt, pumpuri pavisam mazi.
“Nav jau arī nabadzīgs gads, kā parasti kaut kas izaudzis, kaut kas ne,” uzsver Dzidra Potapova. Tam piekrīt vecpiebaldziete, zemnieku saimniecības “Ogrēni” saimniece Ligita Jurkāne. “Vakar, braucot pa Piebalgu, redzēju – dažs pļauj sienu, cits atālu. Tāda interesanta vasara. Šķiet jau, ka saulaino dienu bijis maz, bet dzīvē mūsu ģimenē to kompensēja priecīgi notikumi,” pārdomās dalījās vecpiebaldziete, uzsverot, ka saimniecībā viss, vairāk vai mazāk, bet izaudzis. “Laucinieks vienmēr bijis atkarīgs no laikapstākļiem. Brālēns visu sienu uzreiz nopļāva un arī laikā savāca. Mums tā neveicās, pa mazumam ar mānīšanu lietum izmānījām. Radinieks Mārsnēnos ķer stundas, kad var kult labību. Mums zeme tāda, ka arī stiprāks lietus ātri uzsūcas un problēmas nerodas,” pastāsta Ligita un atceras, kā savulaik vecāmamma stāstījusi, ka 1928.gadā, kad “Ogrēnos” cēla šķūni, gan bijusi slapja vasara, meistari nevarējuši strādāt. Savukārt otra vecāmamma atminējusies, ka bijusi vasara, kurā pirktos brunčus nevarējuši uzvilkt, jeb tik vēsa, ka katūna apģērbs nederējis. Ligita Jurkāne pārliecināta, ka ne cilvēka spēkos stāties pretī dabas likumsakarībām. “Pavasarī agri iestādīju sīpolus, kaimiņi brīnījās, teica – apsals un izies ziedos. Aukstums bija, sīpoli izauga, viss kārtībā. Burkāni šoruden tādi kā nevienu gadu, toties ķirbji nelieli. Trakāk ir, ja vasara pārāk karsta un viss izdeg,” par rudens ražu pastāsta Ligita un arī uzsver – mežā nebija aveņu un melleņu, toties brūkleņu ir daudz, būs arī dzērvenes.
“Katra vasara kādai kultūrai ir labvēlīgāka, citai ne tik. Jāpriecājas par to, ko mums dod, nevis to, kā šoreiz nav. Esmu dzirdējusi cilvēkus smejam, ka vasaras nemaz nav bijis. Es gan tā neteiktu,” bilst vecpiebaldziete. Ligita arī atgādina, ka dažviet Latvijā plūdi iznīcināja ražu. “Ogrēniem” vētra gāja garām kilometra attālumā, pasargāja.
“Vasara par vēsu bija ceļotājiem,” saka straupiete. Viņa kopā ar sieviešu kluba “Dzirkstelītes” dalībniecēm pagājušonedēļ brauca ekskursijā uz Latgali. “Žēl, visu dienu lija, un daudz ko tāpēc neredzējām, nebija prieka uzturēties ārā. Tāpat kā mums droši vien daudziem nepiepildījās ieceres,” saka Dzidra Potapova un uzsver, lai arī kādas bijušas un būs vasaras, laikapstākļi mainās, un to jūt visā pasaulē. Viņas dēls strādā Īrijā, kur nepazina sniegu, nu tas jau nav pārsteigums.
Pagājušajā nedēļā Vecpiebalgā tika fiksēta pirmā rudens salna. Pavasara salnas šogad bija tik vēlu, un dzirdēts viedoklis, ka tās jau grūti nošķirt no pirmajām rudens salnām. Vidzemes augstienē pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem par šīs vasaras bezsalnu periodu var uzskatīt laiku no 15. jūlija līdz 29. augustam. Šajā gadsimtā garākās vasaras bijušas 2013. un 2010. gadā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā “Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai” teikts, ka Latvijā augšanas sezona pārsvarā ir 184 līdz 200 dienas, valsts dienvidrietumu rajonos vidēji sasniedzot pat līdz 208 dienām gadā. Ikgadējais augšanas sezonas ilgums Latvijā svārstās no 163,8 dienām 1979. gadā, kad tas nepārsniedza 141 (Zosēni) – 184 (Rīga) dienas, līdz pat 243,5 dienām 1990. gadā, kad teritoriāli augšanas sezona ilga no 196 dienām Alūksnē līdz pat 273 dienām Ventspilī. Var piebilst, ka augšanas sezonas ilgums ir dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi gada laikā vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +5°C. Vērtējot laikapstākļus, tiek arī rēķināts vasaras dienu skaits, dienas, kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra ir sasniegusi vai pārsniegusi +25°C. Latvijā vidēji ik gadu ir no vienas līdz 39 šādas dienas, un to teritoriālajā izplatībā raksturīgas izteiktas atšķirības. Cik šovasar bija šādu dienu, atliek tikai saskaitīt.
Astronomiskā vasara turpinās, tiek arī solīts silts un jauks septembris.
Komentāri