Atšķirībā no vienaudžiem, deviņus gadus vecajai Anetei vasara paiet intensīvā darbā.
Meitene gatavojoties jauno talantu koncertam, kas 29. jūlijā notiks Cēsu Izstāžu namā un būs viens no Mākslas festivāla „Cēsis 2007” pasākumiem.
„Es bez tām klavierēm nemaz dzīvot vairs nevaru,” tā šopavasar pēc Starptautiskā mazo pianistu konkursa „Jūrmala 2007” savai klavierskolotājai Ilzei Mazkalnei bija atzinusi mazā, talantīgā pianiste Anete Suharževska. „Līdz šādam atzinumam nonāk retais mūzikas skolas audzēknis,” apliecina I.Mazkalne.
Šis Anetes izteikums visprecīzāk raksturo meitenes attiecības ar mūziku un klavierspēli. Došanās uz A. Kalniņa mūzikas skolu ir pašas meitenes izvēle. Anetes mamma Eva Suharževska stāsta: „ Sākotnēji mēs ar Aneti gājām uz brāļa Ata koncertiem, kurš arī mācās mūzikas skolā. Reiz pēc koncerta Anete man teica: “No šejienes prom neiešu. Es gribu spēlēt.” Tā arī sešu gadu vecumā viņa sāka spēlēt klavieres.”
„Viņa nav jāmudina paspēlēt, pamācīties. Arī vasarā katru dienu labprāt piesēžas pie klavierēm un pavingrinās,” stāsta Anetes mamma. Pati meitene teic, ka dienā pie klavierēm pavadot līdz divām
stundām, diezgan daudz laika arī tiek veltīts nodarbībām kopā ar klavierskolotāju. „Strādājam cītīgi. Un, ja vēl no bērna puses ir pacietība, tad tā lieta aiziet,” stāsta I.Mazkalne, piebilstot, ka arī dotībām ir liela nozīme.
Septembrī Anete Cēsu mūzikas skolā atsāks mācības 3. klavieru klasē, bet meitenes atskaņotie skaņdarbi krietni pārsniedz viņas vecumam paredzēto sarežģītības līmeni. Šopavasar Starptautiskajā mazo pianistu konkursa „Jūrmala 2007” otrajā kārtā viņa uzstājās ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Dzintaru koncertzālē. Skolotāja I.Mazkalne, atceroties šo notikumu, joprojām pauž apbrīnu par Anetes spējām ļoti īsā laikā apgūt sarežģītas formas skaņdarbus.
Anete piedalījusies un guvusi labus rezultātus vairākos konkursos sava vecuma pianistiem.
Otra Anetes aizraušanās ir dziedāšana. Meitene savulaik ieguvusi titulu „Latvijas Cālis”, bet šobrīd Anete attīsta dziedāšanas prasmi Cēsu popgrupā „Hey!”.
Arī mācības, kuras Anete apgūst Cēsu 1. pamatskolā, viņai padodas lieliski. Taujāta par klasesbiedru un draugu attieksmi pret veiksmi gan mūzikā, gan mācībās, viņa izsakās atklāti: ”Klasesbiedri ir teikuši, ka arī viņi tādi gribētu būt. Daži gan saka: “Jā, tev jau ir labi, tev mamma skolotāja, kas visu iemāca un pasaka priekšā.” Taču tā tas tomēr nav.” Anetes mamma stāsta, ka meita neesot mājās sēdētāja. Viņai patīkot pavadīt laiku ar draudzenēm, braukt ar velosipēdu un vingrot. Tāpat Anete daudz lasot, gandrīz ik vakaru. I.Mazkalne uzskata, ka, pateicoties grāmatu lasīšanai, meitenei ir attīstīta fantāzija, kas muzicējot ļoti palīdz. „Viņa nekad nespēlē vienaldzīgi,” novērojusi klavierskolotāja.
Domājot par nākotni, I.Mazkalne teic, ka nākamajā mācību gadā ļoti vēlētos Anetei dot iespēju izmēģināt spēkus kādā starptautiskā konkursā ārpus Latvijas. Tomēr skolotāja zina teikt, ka talantu virzīšanai Eiropas arēnā sponsorus atrast ir grūti. Nereti arī labas ieceres paliekot nerealizētas.
Komentāri