Daiga Eglīte VID Vidzemes reģionālās iestādes Cēsu nodaļā sāka strādāt pavasarī. Pagājis pietiekams laiks, lai varētu izteikt savus secinājumus.
Šogad oktobrī apritēja desmit gadi, kopš viņa strādā valsts ieņēmumu dienestā. Pirms sāka strādāt valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālās iestādes Cēsu nodaļas vadītājas amatā, piecus gadus nostrādāja akcīzes preču pārvaldē par nodaļas vadītāju un pirms tam valsts ieņēmumu dienesta galvenajā nodokļu pārvaldē gan par nodokļu inspektori, gan sektora vadītāju.
Ikdienā viņa tiekas ar nodokļu maksātājiem. Tad virmo arī emocijas. Vai viegli tās savaldīt? ”Protams, neiztikt bez emocijām, bet vienmēr ir jāatceras, ka katrs mēs esam personība un mums ir tiesības izteikt savu viedokli. Tāpēc vienmēr uz-klausu pretējās puses domas, iz-klāstu mūsu prasības un pamatoju rīcību. Dialoga ceļā vienmēr visu var atrisināt,” stāsta Daiga Eglīte. “Kā vērtēju pastāvošo nodokļu likumdošanu? Ja būtu likumdevējs, ko es mainītu tajā? Likumi bieži mainās, tas nereti rada sarežģījumus nodokļu maksātājiem. Viņiem regulāri ir jāseko līdzi izmaiņām. Šogad kā vienu no prioritātēm esam izvirzījuši nodokļu maksātāju kvalitatīvu konsultēšanu. Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālā iestāde katru mēnesi izdod informatīvo biļetenu par izmaiņām likumdošanā, regulāri organizē bezmaksas seminārus un informē nodokļu maksātājus, ka atbildes uz neskaidriem jautājumiem viņi var saņemt gan telefoniski, gan rakstiski, gan elektroniski (e–pasts), gan ierodoties pie mums.
Ja būtu likumdevējs, tad viena no prioritātēm būtu algu jautājumu sakārtošana. Šogad aktīvi strādājam pie “cīņas ar aplokšņu algām”,” turpina Daiga Eglīte. “Šī gada desmit mēnešos mūsu darbības rezultātā valsts budžetā papildus iemaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 21,88 tūkst. Protams, vispirms veicam preventīvos pasākumus – rakstām vēstules nodokļu maksātājiem- gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, aicinām uzņēmumu amatpersonas uz sarunām par perspektīvo nodokļu bāzi. Uzņēmumu amatpersonas grib, lai valsts sama-zina nodokļu slogu, bet viņiem ir jāsaprot, ka valstij ir jābūt par 110 % nodrošinātai. Ja tā samazinās nodokļus, tad valsts nevarēs izpildīt savas saistības, ko tā uzņēmusies. Domāju, ja šī darba algu legalizācija turpināsies kā līdz šim, tad valsts arī izšķirsies par nodokļu samazināšanu.”
Daiga Eglīte uzskata, ka likumdevējam tomēr vajadzētu censties likumus izstrādāt nodokļu maksātājam saprotamāk un vieglāk uztveramus.
Ikdiena Daigai ir spraiga, tāpēc jāprot sadalīt darba pienākumus. Darbu viņa plāno, izvērtējot prioritātes un termiņus. Ir dienas, kad vairāk sanāk kontaktēties ar nodokļu maksātājiem, jo jebkuram jautājumam ir jārod atbilde.
Cik zinoši ir uzņēmēji nodokļu politikas jautājumos? Vai Daigai Eglītei nav izteikti kādi priekšlikumi? Izrādās, ka kopumā nodokļu maksātāji ir zinoši. Par to liecina arī valsts ieņēmumu dienesta organizēto semināru apmeklētāju skaits, konsultāciju daļas noslogojums. Aktīvi tiek izmantota iespēja informāciju saņemt gan elektroniski, gan telefoniski, gan rakstiski. Protams, ir arī gadījumi, ka kāda no likumu normām ir paslīdējusi garām. “Bet te jāatzīmē, ka valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus visiem nodokļu maksātājiem un veicināt nodokļu nemaksāšanas izskaušanu, kā arī veidot pilsonisko apziņu par nodokļu nomaksas nepieciešamību un brīvprātīgu nodokļu maksāšanu,” papildina Daiga Eglīte.
Kādas ir pašreizējās darba aktualitātes?
D. Eglīte stāsta:” Šogad aktīvi esam sākuši popularizēt un ieviest elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Aizvien vairāk komersantu izvēlas šo iespēju. Oktobrī 48 % no nodokļu maksātājiem, kas noslēguši elektroniskās deklarēšanas līgumu, atskaites un pārskatus jau iesniedza elektroniski.
Komentāri