Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Valsts ceļš izmainīs ikdienu

Druva
23:00
31.05.2007
7

VAS “Latvijas valsts ceļi” iecerējusi valsts galvenā autoceļa Rīga – Veclaicene posma Inčukalns – Rīdzene rekonstrukciju. Tā skars

arī Līgatnes un Vaives pagasta, Amatas novada iedzīvotājus.

Paredzēts no Inčukalna Sēnītes līdz Siguldai izbūvēt automaģistrāli, pa kuru varēs braukt ar ātrumu 130 kilometri stundā. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm

tiks izveidots četrjoslu ātrsatiksmes autoceļš ar atļauto braukšanas ātrumu – 110 kilometri stundā.

Projekta ierosinātāji piedāvā divus risinājumus gan Siguldai, gan Ieriķiem. Te paredzēti apvedceļi vai arī esošā ceļa rekonstrukcija. Savukārt no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei plānots rekonstruēt vispārējās lietošanas autoceļu, šajā posmā braukšanas ātrums tāpat paliks 90 kilometri stundā.

VAS “Latvijas valsts ceļi” ierosinājumam piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Uz sākotnējo sabiedrisko apspriešanu uzaicinājumus bija saņēmuši to zemju īpašnieki, kurus skars ceļa rekonstrukcija. Tā ietekmēs viņu ikdienas dzīvi.

Projektētāji izstrādājuši dažādus

variantus. Par galējo būs jālemj pašvaldībām, tāpēc jo svarīgas ir iedzīvotāju domas. Sākotnējā apspriešanā jautājumu netrūka, bet atbilžu bija maz. Tās būs vien pēc ietekmes uz vidi novērtējuma un projekta izstrādes.

“Izskanēja pārmetums, ka uz daudziem jautājumiem nevaram atbildēt. Vispirms jāpiedāvā – par ko runāt,” atzina SIA “Eirokonsultants”, kas veic ietekmes uz vidi izpēti, valdes priekšsēdētājs Valdis Felsbergs un piebilda, ka uz apspriešanu atbraucot jau ar skiču projektu,

saņemtu pārmetumus, kāpēc tik tālu tikts, bet cilvēki neko nezina. “Vienmēr, kad uzzina par kādu ieceri, tas brīdis ir vai nu par vēlu, vai par agru,” praksē pārliecinājies Valdis Felsbergs. Vai tiks uz savu tīrumu

Vaives pagastu pagaidām rekonstrukcija skar vismazāk, jo notiks esošā ceļa robežās. Tas paliks tikpat līkumots. Taču ir iecere samazināt uzbrauktuvju skaitu. Ja patlaban pagasta teritorijā uz šosejas var tikt 14 vietās, tad paredzētas tikai trīs. Daudziem vaivēniešiem mājas atrodas vienā, zeme šosejas otrā pusē, tāpēc arī liels satraukums, vai ar mēslu vai siena kravu jābrauc apkārt kilometriem?! Arī lopi divreiz dienā jāved pāri. Runājot par satiksmes drošību, ne reizi vien izskanēja jautājums – cik bieži lopi izraisījuši avārijas. Ja esošos vienlīmeņa pieslēgumus likvidē, tiek domāts, kā cilvēki tiks uz savām mājām. Kartē ieskicēti jaunbūvējamie ceļi. Mājas

“Lībieši” saimnieks Jānis Auziņš atgādināja, ka, jau būvējot ēkas, domāts, no kuras puses tajās iebrauks. “Māja, dārzs, saimniecības ēkas – viss celts, skatoties, kā iebraucam pagalmā. Dažviet piedāvātie ceļi mājās ieved no otras puses. Katrai mājai ir infrastruktūra, tā jārespektē,” uzsvēra Jānis Auziņš. “Lejas Ķauķu” saimniece Arta Balode apspriešanā bija tieša: “Mūsu dzīve kļūs dārgāka. Neesam pret labiem autoceļiem. Vispirms jāsaskaņo ar zemju īpašniekiem.”

“Projekta piedāvājums ir ar skatu nākotnē, pamazām šī šoseja kļūs par valsts autoceļu, kas neapkalpo laukus. Tiks attīstīta infrastruktūra, kas nodrošinās iespēju vispirms pāriet uz četrām joslām, tad maģistrāli. Bet ne ātrāk kā 2030.gadā. Ja jau

cara laikā infrastruktūra būtu veidota ar domu, ka būs ātrgaitas ceļš, situācija dabā būtu citādāka. Kādreiz ir jāsāk,” sacīja Valdis Felsbergs.

Viņš arī uzsvēra, ka nav jau mērķis liegt cilvēkiem uzbraukt uz autoceļa. Kreisais pagrieziens nav paredzēts, domājot par drošību. “Galvenais – ierobežot braucējus no lauku ceļiem. To var darīt dažādi – uzlikt ceļa zīmi, bet to ignorēs, ierakt stabiņus, bet sabiedrība ar tiem ātri tiek galā, un var pieslēgumu norakt. Kāds būs risinājums, tas vēl nav zināms.

Nedrīkst nepiedāvāt alternatīvu, lai cilvēki tiktu mājā iekšā,” sacīja Valdis Felsbergs un piebilda, ka patlaban satiksmes intensitāte neattaisno četru joslu izbūvi. Ceļus būvē atbilstoši normatīviem.

Vaivēnieši interesējās arī par bērziem un eglītēm, kas tiks nozāģēti, par meža dzīvniekiem, kuriem būs grūti tikt pāri šosejai. Dažādi jautājumi tika iesniegti Vides pārraudzības valsts birojam. Pagasta padome savukārt vēstulē uzsver: “Pašvaldība uzskata, ka rekonstruējot ceļa posmu Vaives pagasta teritorijā, ir nepieciešama ceļa taisnošana un reljefa pielīdzināšana, lai rekonstrukcijā ieguldītie finanšu līdzekļi tiktu izmantoti lietderīgi un radītu maksimālu drošību ceļa satiksmes dalībniekiem.” Ceļš gar mājas stūri

Līgatnē iedzīvotāju sabiedriskā apspriešana noritēja lietišķi. Līgatnieši ar sapratni izturas pret ceļa rekonstrukciju, jo pagasta teritorijā regulāri notiek satiksmes negadījumi, un drošākai braukšanai bez būtiskiem uzlabojumiem neiztiks. Pagasta iedzīvotāji izteikuši konstruktīvus priekšlikumus par nobrauktuvēm

un, protams, interesējās par saviem īpašumiem, kurus skars ceļa rekonstrukcija.

“Līgatnes pagasta “Ķeizari” atrodas šosejas malā, ceļš ies gar pamatiem,” “Druvai” stāstīja saimniece Vilma Ķeizare. Viņas zemi ceļa rekonstrukcija skars arī Ieriķos. “Tā ir vecātēva zeme. Armijas daļa jau labāko izpostīja. Vienīgi mežs palicis.

Ja apvedceļu būvēs, tad skar mežu,” domās dalījās Vilma Ķeizare.

Amatas novada domē uz sabiedrisko apspriešanu bija ieradušies daudzi. Projektētāji ceļa rekonstrukcijai piedāvā divus variantus – pārbūvēt esošo ceļu vai ierīkot apvedceļu. Pret četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu cauri Ieriķiem iebilst privātmāju īpašnieki.

“Protams, ikviens no mums apzinās, ka, ierīkojot ātrgaitas ceļu, notiks lielas esošās infrastruktūras izmaiņas, jo ir jāierīko pievadceļi, uzbrauktuves, nobrauktuves, citas nepieciešamās izbūves. Kā projekta skicēs varēja redzēt, tad iecerētais variants

paredz to

realizēt, pilnībā iznīcinot vai padarot par neiespējamiem dzīves apstākļus Ieriķu vēsturiskajā

daļā, kas atrodas

Krasta ielā (12 mājsaimniecības), Ozolu ielā (6 mājsaimniecības) un līdzās esošajās mājsaimniecībās. Uz ozolu aleju, kas ved uz Ieriķu muižu un skar

minētās mājsaimniecības,

paredzēts novirzīt pievadceļu, kurš projekta īstenošanas gadījumā savienotu Ieriķus ar Spāri un Ģikšiem, izejot aptuveni pret tagadējo Ieriķu pasta nodaļu.

Otrs variants paredz trases pārbūvi, kas nodara salīdzinoši mazāku kaitējumu

mājsaimniecībām un nemaz neaizskar Ieriķu vēsturisko muižu. Ieriķu centrs – tā ir

simtgadīgā ozolu aleja, kas ir īpaši aizsargājams vides elements jau pats par sevi, Latvijas lepnums un simbols. Ieriķu muižā mitinās sikspārņi, dīķa naktssikspārnis, pūces un ūpji, gauras, kas ir aizsargājami putni un dzīvo un perē šo ozolu dobumos. Nav jāgaida

ietekmes uz vidi novērtējuma darba un gala ziņojumi, lai

pārliecinātos,” teikts Ivetas Lazdiņas no Krasta ielas 6 sagatavotajā vēstulē. Ieriķieši uztraucas arī par neērtībām, kādas būs ikdienā. Uz autobusu pieturu būs jāmēro ap 600 metru, lai tiktu pāri ceļam, lauksaimniecības tehnikai pa ātrgaitas šoseju braukt liegts.

“To, ka mašīnas brauc, saprotam, bet kur ies cilvēki? Viņiem jāpārvietojas. Iet pusotra kilometra nav normāli, ar mašīnu izbraukt ir kas pavisam cits. Kā būs Billē? Kā tiks uz autobusu pieturu?“ jautāja Amatas domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un piebilda, ka atbraukuši projektētāji, parunājušies un uzzīmējuši.

Pret apvedvedceļu iebilst tie, kuri pārliecināti, ka tas kavēs Ieriķu attīstību. Visi brauks garām un pamazām Ieriķi pārvērtīsies par izmirstošu vietu. Daudzviet citās valstīs ciemi, kam maģistrāle ved apkārt, pamazām izmirstot.

“Vai Cēsu rajonam vispār ir vajadzīgs šāds ceļš?” arī tāds jautājums izskanēja apspriešanā. Valda Felsberga atbilde bija tieša: “Tas nav paredzēts rajona iekšējai satiksmei. Cēsu rajonam tas nav vajadzīgs. Tas ir valsts galvenais autoceļš. Joslu skaits paredzēts atbilstoši ekonomiskajam pamatojumam – satiksmes intensitātei.” Savukārt “Kalna Vīnu” saimnieks Ēriks Blūms izteica pārliecību, ka

ceļa rekonstrukcija nav vajadzīga, pagaidām, braucot uz Rīgu, vienīgā problēma – apdzīt līdz Siguldai. “Par dzīvniekiem jādomā. Man nesaprotamu iemeslu dēļ neskartākajā vietā grib būvēt ceļu (apvedceļu – red.). Ceļš radīs kaitējumu cilvēkiem, videi. Kas dzīvo laukos, tiem tas nav vajadzīgs. Jebkurai darbībai būs ietekme un ļaunums,” sacīja Ēriks Blūms. Pilnīgi pretējās domās bija Māra Ontužāne, kaut, būvējot apvedceļu, tiks skarts arī viņas ģimenes īpašums: “Es par velti atdotu kādu zemes daļu, lai tikai būtu labs ceļš. No rītiem un vakaros satiksme uz Rīgu ir ļoti noslogota, braukšana apgrūtinoša! Vecie ceļi iet līku loču, kāpēc rekonstruēt veco, ja var jaunu uzbūvēt?!”

“Ja Ieriķos būs apvedceļš, tas ies pa “Noriņu” jumtu. Tā vēsturiska māja, muižas noliktava. Bija mūri palikuši, mēs atjaunojām,” par sava īpašuma nākotni stāstīja Lidija un Jānis Valdmaņi.

Daudzi uztraucās par meža dzīvniekiem, kā tie tiks pāri šosejai. Ja būvē apvedceļu, tas šķērsos Gaujas Nacionālā parka teritoriju.

Iedzīvotāju domas dažādas. Saprotams, ne jau par valsts piedāvāto kompensāciju kāds uzreiz gatavs piekrist, lai aiz mājas stūra būtu ātrsatiksmes šoseja.

“Ja valsts attīstībā viss būs kārtībā, pēc desmit gadiem rekonstrukcija varētu būt pabeigta, “ sacīja Valdis Felsbergs. Gada beigās būs ietekmes uz vidi darba ziņojums. Tad tiks dotas daudzas atbildes un noteikti būs arī jautājumi.

“Iedzīvotāji aktīvi iesaistījās apspriešanā, kā arī uzrakstījuši priekšlikumus un jautājumus Valsts vides pārraudzības birojam. Pašvaldība saņēmusi ierosinājumu rīkot domes sēdi par ceļa rekonstrukcijas ieceri. Bet pašvaldība nav ne pasūtītājs, ne projektētājs. Sācies ietekmes uz vidi novērtējums un pašvaldībai vēl nav par ko spriest. Savus argumentus esam uzrakstījuši,” “Druvai” pastāstīja domes priekšsēdētāja Elita Eglīte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
11

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
53
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi