VAS “Latvijas valsts ceļi” iecerējusi valsts galvenā autoceļa Rīga – Veclaicene posma Inčukalns – Rīdzene rekonstrukciju. Tā skars
arī Līgatnes un Vaives pagasta, Amatas novada iedzīvotājus.
Paredzēts no Inčukalna Sēnītes līdz Siguldai izbūvēt automaģistrāli, pa kuru varēs braukt ar ātrumu 130 kilometri stundā. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm
tiks izveidots četrjoslu ātrsatiksmes autoceļš ar atļauto braukšanas ātrumu – 110 kilometri stundā.
Projekta ierosinātāji piedāvā divus risinājumus gan Siguldai, gan Ieriķiem. Te paredzēti apvedceļi vai arī esošā ceļa rekonstrukcija. Savukārt no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei plānots rekonstruēt vispārējās lietošanas autoceļu, šajā posmā braukšanas ātrums tāpat paliks 90 kilometri stundā.
VAS “Latvijas valsts ceļi” ierosinājumam piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Uz sākotnējo sabiedrisko apspriešanu uzaicinājumus bija saņēmuši to zemju īpašnieki, kurus skars ceļa rekonstrukcija. Tā ietekmēs viņu ikdienas dzīvi.
Projektētāji izstrādājuši dažādus
variantus. Par galējo būs jālemj pašvaldībām, tāpēc jo svarīgas ir iedzīvotāju domas. Sākotnējā apspriešanā jautājumu netrūka, bet atbilžu bija maz. Tās būs vien pēc ietekmes uz vidi novērtējuma un projekta izstrādes.
“Izskanēja pārmetums, ka uz daudziem jautājumiem nevaram atbildēt. Vispirms jāpiedāvā – par ko runāt,” atzina SIA “Eirokonsultants”, kas veic ietekmes uz vidi izpēti, valdes priekšsēdētājs Valdis Felsbergs un piebilda, ka uz apspriešanu atbraucot jau ar skiču projektu,
saņemtu pārmetumus, kāpēc tik tālu tikts, bet cilvēki neko nezina. “Vienmēr, kad uzzina par kādu ieceri, tas brīdis ir vai nu par vēlu, vai par agru,” praksē pārliecinājies Valdis Felsbergs. Vai tiks uz savu tīrumu
Vaives pagastu pagaidām rekonstrukcija skar vismazāk, jo notiks esošā ceļa robežās. Tas paliks tikpat līkumots. Taču ir iecere samazināt uzbrauktuvju skaitu. Ja patlaban pagasta teritorijā uz šosejas var tikt 14 vietās, tad paredzētas tikai trīs. Daudziem vaivēniešiem mājas atrodas vienā, zeme šosejas otrā pusē, tāpēc arī liels satraukums, vai ar mēslu vai siena kravu jābrauc apkārt kilometriem?! Arī lopi divreiz dienā jāved pāri. Runājot par satiksmes drošību, ne reizi vien izskanēja jautājums – cik bieži lopi izraisījuši avārijas. Ja esošos vienlīmeņa pieslēgumus likvidē, tiek domāts, kā cilvēki tiks uz savām mājām. Kartē ieskicēti jaunbūvējamie ceļi. Mājas
“Lībieši” saimnieks Jānis Auziņš atgādināja, ka, jau būvējot ēkas, domāts, no kuras puses tajās iebrauks. “Māja, dārzs, saimniecības ēkas – viss celts, skatoties, kā iebraucam pagalmā. Dažviet piedāvātie ceļi mājās ieved no otras puses. Katrai mājai ir infrastruktūra, tā jārespektē,” uzsvēra Jānis Auziņš. “Lejas Ķauķu” saimniece Arta Balode apspriešanā bija tieša: “Mūsu dzīve kļūs dārgāka. Neesam pret labiem autoceļiem. Vispirms jāsaskaņo ar zemju īpašniekiem.”
“Projekta piedāvājums ir ar skatu nākotnē, pamazām šī šoseja kļūs par valsts autoceļu, kas neapkalpo laukus. Tiks attīstīta infrastruktūra, kas nodrošinās iespēju vispirms pāriet uz četrām joslām, tad maģistrāli. Bet ne ātrāk kā 2030.gadā. Ja jau
cara laikā infrastruktūra būtu veidota ar domu, ka būs ātrgaitas ceļš, situācija dabā būtu citādāka. Kādreiz ir jāsāk,” sacīja Valdis Felsbergs.
Viņš arī uzsvēra, ka nav jau mērķis liegt cilvēkiem uzbraukt uz autoceļa. Kreisais pagrieziens nav paredzēts, domājot par drošību. “Galvenais – ierobežot braucējus no lauku ceļiem. To var darīt dažādi – uzlikt ceļa zīmi, bet to ignorēs, ierakt stabiņus, bet sabiedrība ar tiem ātri tiek galā, un var pieslēgumu norakt. Kāds būs risinājums, tas vēl nav zināms.
Nedrīkst nepiedāvāt alternatīvu, lai cilvēki tiktu mājā iekšā,” sacīja Valdis Felsbergs un piebilda, ka patlaban satiksmes intensitāte neattaisno četru joslu izbūvi. Ceļus būvē atbilstoši normatīviem.
Vaivēnieši interesējās arī par bērziem un eglītēm, kas tiks nozāģēti, par meža dzīvniekiem, kuriem būs grūti tikt pāri šosejai. Dažādi jautājumi tika iesniegti Vides pārraudzības valsts birojam. Pagasta padome savukārt vēstulē uzsver: “Pašvaldība uzskata, ka rekonstruējot ceļa posmu Vaives pagasta teritorijā, ir nepieciešama ceļa taisnošana un reljefa pielīdzināšana, lai rekonstrukcijā ieguldītie finanšu līdzekļi tiktu izmantoti lietderīgi un radītu maksimālu drošību ceļa satiksmes dalībniekiem.” Ceļš gar mājas stūri
Līgatnē iedzīvotāju sabiedriskā apspriešana noritēja lietišķi. Līgatnieši ar sapratni izturas pret ceļa rekonstrukciju, jo pagasta teritorijā regulāri notiek satiksmes negadījumi, un drošākai braukšanai bez būtiskiem uzlabojumiem neiztiks. Pagasta iedzīvotāji izteikuši konstruktīvus priekšlikumus par nobrauktuvēm
un, protams, interesējās par saviem īpašumiem, kurus skars ceļa rekonstrukcija.
“Līgatnes pagasta “Ķeizari” atrodas šosejas malā, ceļš ies gar pamatiem,” “Druvai” stāstīja saimniece Vilma Ķeizare. Viņas zemi ceļa rekonstrukcija skars arī Ieriķos. “Tā ir vecātēva zeme. Armijas daļa jau labāko izpostīja. Vienīgi mežs palicis.
Ja apvedceļu būvēs, tad skar mežu,” domās dalījās Vilma Ķeizare.
Amatas novada domē uz sabiedrisko apspriešanu bija ieradušies daudzi. Projektētāji ceļa rekonstrukcijai piedāvā divus variantus – pārbūvēt esošo ceļu vai ierīkot apvedceļu. Pret četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu cauri Ieriķiem iebilst privātmāju īpašnieki.
“Protams, ikviens no mums apzinās, ka, ierīkojot ātrgaitas ceļu, notiks lielas esošās infrastruktūras izmaiņas, jo ir jāierīko pievadceļi, uzbrauktuves, nobrauktuves, citas nepieciešamās izbūves. Kā projekta skicēs varēja redzēt, tad iecerētais variants
paredz to
realizēt, pilnībā iznīcinot vai padarot par neiespējamiem dzīves apstākļus Ieriķu vēsturiskajā
daļā, kas atrodas
Krasta ielā (12 mājsaimniecības), Ozolu ielā (6 mājsaimniecības) un līdzās esošajās mājsaimniecībās. Uz ozolu aleju, kas ved uz Ieriķu muižu un skar
minētās mājsaimniecības,
paredzēts novirzīt pievadceļu, kurš projekta īstenošanas gadījumā savienotu Ieriķus ar Spāri un Ģikšiem, izejot aptuveni pret tagadējo Ieriķu pasta nodaļu.
Otrs variants paredz trases pārbūvi, kas nodara salīdzinoši mazāku kaitējumu
mājsaimniecībām un nemaz neaizskar Ieriķu vēsturisko muižu. Ieriķu centrs – tā ir
simtgadīgā ozolu aleja, kas ir īpaši aizsargājams vides elements jau pats par sevi, Latvijas lepnums un simbols. Ieriķu muižā mitinās sikspārņi, dīķa naktssikspārnis, pūces un ūpji, gauras, kas ir aizsargājami putni un dzīvo un perē šo ozolu dobumos. Nav jāgaida
ietekmes uz vidi novērtējuma darba un gala ziņojumi, lai
pārliecinātos,” teikts Ivetas Lazdiņas no Krasta ielas 6 sagatavotajā vēstulē. Ieriķieši uztraucas arī par neērtībām, kādas būs ikdienā. Uz autobusu pieturu būs jāmēro ap 600 metru, lai tiktu pāri ceļam, lauksaimniecības tehnikai pa ātrgaitas šoseju braukt liegts.
“To, ka mašīnas brauc, saprotam, bet kur ies cilvēki? Viņiem jāpārvietojas. Iet pusotra kilometra nav normāli, ar mašīnu izbraukt ir kas pavisam cits. Kā būs Billē? Kā tiks uz autobusu pieturu?“ jautāja Amatas domes priekšsēdētāja Elita Eglīte un piebilda, ka atbraukuši projektētāji, parunājušies un uzzīmējuši.
Pret apvedvedceļu iebilst tie, kuri pārliecināti, ka tas kavēs Ieriķu attīstību. Visi brauks garām un pamazām Ieriķi pārvērtīsies par izmirstošu vietu. Daudzviet citās valstīs ciemi, kam maģistrāle ved apkārt, pamazām izmirstot.
“Vai Cēsu rajonam vispār ir vajadzīgs šāds ceļš?” arī tāds jautājums izskanēja apspriešanā. Valda Felsberga atbilde bija tieša: “Tas nav paredzēts rajona iekšējai satiksmei. Cēsu rajonam tas nav vajadzīgs. Tas ir valsts galvenais autoceļš. Joslu skaits paredzēts atbilstoši ekonomiskajam pamatojumam – satiksmes intensitātei.” Savukārt “Kalna Vīnu” saimnieks Ēriks Blūms izteica pārliecību, ka
ceļa rekonstrukcija nav vajadzīga, pagaidām, braucot uz Rīgu, vienīgā problēma – apdzīt līdz Siguldai. “Par dzīvniekiem jādomā. Man nesaprotamu iemeslu dēļ neskartākajā vietā grib būvēt ceļu (apvedceļu – red.). Ceļš radīs kaitējumu cilvēkiem, videi. Kas dzīvo laukos, tiem tas nav vajadzīgs. Jebkurai darbībai būs ietekme un ļaunums,” sacīja Ēriks Blūms. Pilnīgi pretējās domās bija Māra Ontužāne, kaut, būvējot apvedceļu, tiks skarts arī viņas ģimenes īpašums: “Es par velti atdotu kādu zemes daļu, lai tikai būtu labs ceļš. No rītiem un vakaros satiksme uz Rīgu ir ļoti noslogota, braukšana apgrūtinoša! Vecie ceļi iet līku loču, kāpēc rekonstruēt veco, ja var jaunu uzbūvēt?!”
“Ja Ieriķos būs apvedceļš, tas ies pa “Noriņu” jumtu. Tā vēsturiska māja, muižas noliktava. Bija mūri palikuši, mēs atjaunojām,” par sava īpašuma nākotni stāstīja Lidija un Jānis Valdmaņi.
Daudzi uztraucās par meža dzīvniekiem, kā tie tiks pāri šosejai. Ja būvē apvedceļu, tas šķērsos Gaujas Nacionālā parka teritoriju.
Iedzīvotāju domas dažādas. Saprotams, ne jau par valsts piedāvāto kompensāciju kāds uzreiz gatavs piekrist, lai aiz mājas stūra būtu ātrsatiksmes šoseja.
“Ja valsts attīstībā viss būs kārtībā, pēc desmit gadiem rekonstrukcija varētu būt pabeigta, “ sacīja Valdis Felsbergs. Gada beigās būs ietekmes uz vidi darba ziņojums. Tad tiks dotas daudzas atbildes un noteikti būs arī jautājumi.
“Iedzīvotāji aktīvi iesaistījās apspriešanā, kā arī uzrakstījuši priekšlikumus un jautājumus Valsts vides pārraudzības birojam. Pašvaldība saņēmusi ierosinājumu rīkot domes sēdi par ceļa rekonstrukcijas ieceri. Bet pašvaldība nav ne pasūtītājs, ne projektētājs. Sācies ietekmes uz vidi novērtējums un pašvaldībai vēl nav par ko spriest. Savus argumentus esam uzrakstījuši,” “Druvai” pastāstīja domes priekšsēdētāja Elita Eglīte.
Komentāri