Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Valmieras teātris noslēdz sezonu

Druva
07:45
17.06.2014
26

Šodien Valmieras Drāmas teātra Apaļajā zālē notiks pirmizrāde Harolda Pintera lugai “Siltumnīca” Jāņa Znotiņa režijā, aģentūru LETA informēja teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ceriņa.

Lugas varoņus spēlē aktieri Krišjānis Salmiņš, Mārtiņš Liepa, Ingus Kniploks, Skaidrīte Putniņa, Ilze Pukinska, kā arī debitanti Valmieras teātrī – Anete Saulīte-Romanovska un Mārtiņš Upenieks. Izrādes telpu veidojis scenogrāfs Rudolfs Bekičs, kostīmus – Inga Siliņa.

Luga sākas ar kāda pacienta nāvi noslēpumainā iestādē, un nav skaidrības, kas viņš īsti ir, jo vārdu vietā šeit tiek lietoti tikai kārtas numuri. “Atpūtas nama” direktors liek saviem padotajiem izmeklēt notikušo, un atklājas, ka arī cita paciente cietusi no vardarbības. Subordinācijas un izmeklēšanas sistēma ir sarežģīta, bet atklājumi – šokējoši un negaidīti.

“Tā ir izrāde par revolūcijas bezjēdzību,” tā par iestudējumu saka režisors Jānis Znotiņš. “Kad pirms gada izvēlējos šo lugu, pat nenojautu, kādi būs politiskie notikumi kaimiņu valstī, ka cilvēki karos, gāzīs pieminekļus. Tas lugu padara negaidīti aktuālu.”

“Man patīk, ka lugā jau ar pirmajiem vārdiem ir notikums,” apgalvo režisors Znotiņš. “Žanrs ir “birokrātisks detektīvs”, un tur arī veidojas kārtīgs “krimiķis”.” Tomēr lugai ir arī dziļāks jēdzieniskais slānis. Dramaturgs “Siltumnīcu”, kas ir viņa trešā luga, sarakstīja 1958.gadā, tobrīd pats to uzskatīja par neveiksmi un atlika malā. 70.gadu beigās, uzzinājis, ka lugas situācija atgādina Padomju Savienībā notiekošo, proti, psihiatriskajā slimnīcā ar absurdu diagnozi – “paranojālas formas šizofrēnija” – iesloga disidentus, Pinters saprata, ka negribot uzrakstījis politisku antiutopiju. Saīsinājis lugu, viņš pats to 1980.gadā iestudēja, bet 1995.gada uzvedumā spēlēja arī direktora lomu.

Harolds Pinters (1930-2008) tiek uzskatīts par savas paaudzes, proti, 20.gadsimta otrās puses, ietekmīgāko dramaturgu ne vien dzimtajās Britu salās, bet arī visā rietumu pasaulē. Tomēr viņš nekad nav gājis tikai pa vienu radošo ceļu: Pinters bija gan veiksmīgs aktieris, gan teātra un kino režisors, gan scenārists un kaismīgs publicists. Viņš sarakstījis 29 pilnmetrāžas lugas un neskaitāmus skečus, 23 kinoscenārijus, stāstus un dzejas krājumus, par savu literāro devumu 2005.gadā saņēmis Nobela prēmiju ar pamatojumu: “Savās lugās Harolds Pinters paver skatam šausminošo bezdibeni, kas slēpjas zem ikdienas norisēm un ielaužas cilvēka vientulības nocietinājumos.”

Režisoram Jānim Znotiņam “Siltumnīca” ir ceturtais iestudējums Valmieras teātrī. Pirmos divus – Anšlava Eglīša lugu “Bezkaunīgie veči” un koncertu “Tavas saknes tavā zemē” – viņš uzveda kopā ar kursa biedru Reini Suhanovu, kamēr abi vēl bija režijas studenti Latvijas Kultūras akadēmijā. 2013.gadā Valmieras teātrī tapa Znotiņa diplomdarbs – Patrika Hamiltona krimināldrāma “Virve”.

Izrāde “Siltumnīca” tiks spēlēta arī Rīgas viesizrāžu laikā – 21.augustā un 22.augustā teātra mājā “Zirgu pasts”.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
3

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
96

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
335
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
42

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
89

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi