Seno namu un ieliņu, arī pilsdrupu fragmentu Valmierā saglabājies tik maz! Arvien grūtāk ir pilsētai apliecināt tās gadsimtiem seno izcelsmi. Valmieras dome tagad ir ieskicējusi konkrētas idejas, kā mūsdienīgi varētu vēstīt senatni, par pili pirms gadsimtiem, kas pacēlās tik varena.
Valmieras domē aplūkojams mets jaunai iecerei – Valmieras pils kultūrvides centra celtniecībai. Šo metu pašvaldība atzinusi par labāko pagājušā gadā notikušajā konkursā. No tā gaidītas idejas arhitektoniskiem risinājumiem par to, kāda varētu būt ēka Valmieras pils kultūrvides centra izveidošanai pilsdrupu daļā.
Metu konkursa uzvarētāju – Antona Gondas, Viktora Zarakovska un Andra Tomsona – veidotais pils kultūrvides centra mets paredz, ka kādreizējās pils ziemeļu pusē, par kuru liecina arheologu atsegtie pagrabi un daļēji saglabājusies akmens siena, izveidot segtu, caurskatāmu materiāla konstrukciju. Tā ir vieta, kura nelielajā Valmieras vecpilsētā stāv apjozta ar žogu, aizkavējot cilvēku vēlmi pakāpelēt pa drupām.
Lai varētu tapt ēka, vispirms notiks pilsdrupu ziemeļrietumu daļā atsegto pagrabu konservācija. Kad tiks nostiprināti pagrabu mūri un atlikusī siena, turpat pacelsies jauna būve, kas daļēji būs stiklā. Iecerēts, ka tās apmeklētāji nonāks tik tuvu senatnei, lai varētu to iepazīt, pētīt un izjust. Gadsimtu gaitā Valmiera piedzīvojusi pārāk daudz ugunsgrēku, karu. Ikdienas gaitās maz jaušama pilsētas senatne. Visvairāk tā pamanāma Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas celtnē, kas datēta ar 1283. gadu un saglabājusi savu izskatu no viduslaikiem.
Pilsētvidē tagad iezīmēta arī senās Valmieras pils Rīgas vārtu vieta. Tā ieraugāma kā arheoloģisko izrakumu iekonservēts laukums, kas atrodas zem tagadējās Rīgas ielas līmeņa. Tas apskatāms iepretī tirdzniecības centram “Valleta”.
Vecpilsētā astoņas senās ēkas kalpo Valmieras muzeja krājuma glabāšanai un vēstures ekspozīcijām. Stāstam par Livonijas ordeņa pili un darbību tajā no 13. līdz 17. gadsimtam paredzēts uzcelt jaunu, oriģinālu ēku. Tā varētu pacelties tieši virs pilsdrupu pagrabiem, daļu no jaunceltnes sienām veidojot caurskatāmas.
Valmieras pils kultūrvides centrs – tāds uzdevums būtu jāpilda apmeklētājiem paredzētajai celtnei, no kuras varētu nokāpt arī pagrabā un nonākt autentisku seno mūru vietā. Pašvaldība jau izlēmusi, ka vēlas īstenot šo ideju.
Šogad iecerēts sagatavot noteikumus būvprojekta tapšanai un rast iespējas celtniecībai nepieciešamā finansējuma piesaistei. Sadarbībā ar vēl citām pašvaldībām domāts par iesaistīšanos Eiropas Savienības finansētā programmā.
Valmieras kultūrvides centra metu visai kritiski novērtējis Vidzemes Augstskolas profesors, Dr.art. Jānis Kalnačs. Viņš savas domas paudis Valmieras vietējā laikrakstā “Liesma”, piekrītot, ka pašvaldībai jāmeklē jauni risinājumi, jo Valmieras muzejs strādā ēkās, kas savulaik celtas kā dzīvojamās mājas un tagad to lielums un plānojums vairs “nespēj apmierināt mūsdienīga muzeja pretenzijas”. Taču profesors, kurš ilgu laiku bijis arī Valmieras rajona kultūras pieminekļu inspektors, iebilst pret izraudzīto metu – uzcelt vecpilsētā ēku ar pārspīlētām proporcijām un uzsvērti mūsdienīgu izskatu.
Laiks rādīs, vai valmierieši iesaistīsies principiālā diskusijā par to, vai atrasts labākais variants, kā radīt ko jaunu, reizē cerot, ka tas būs paliekošs un nozīmīgs, bet vizuāli neizbojās jau iekoptu vēsturisku vidi. Valmieras Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāja Jolanta Brūniņa “Druvai” skaidro, ka par metu konkursu pārāk liela interese nav bijusi. Izraugoties šo jaunbūves variantu, konkursa komisija novērtējusi ideju, kā radīt jauno, neaizsedzot veco. Vērā ņemti arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas nosacījumi. Tie neesot pārkāpti.
Vasarā Valmieras viduslaiku pils pagrabu daļā iecerēts veikt arheoloģisko izpēti. Kad tā būs beigusies, kļūs skaidrs, kas konkrētāk mainīsies Valmieras vecpilsētas daļā, kuru šobrīd apjož sēta un uzraksts “Staigāt aizliegts”.
Komentāri