Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Valmieras mērs: Pašvaldības galvenā prioritāte ir izstrādāt pilsētas attīstības stratēģiju

Druva
09:04
03.12.2014
6

Pašlaik Valmieras pilsētas pašvaldības galvenā prioritāte ir izstrādāt pilsētas attīstības stratēģiju 2015.-2030.gadam, jo no pašvaldības tiek sagaidītas precīzas norādes par īstenojamiem projektiem nākamā perioda Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvei, intervijā aģentūrai LETA atklāja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”).

Kā viņš atzina, pašvaldībai nepieciešams izstrādāt visus dokumentus, lai ar nākamo gadu varētu pretendēt uz ES fondu līdzekļiem. Tas vajadzīgs, lai pilsētai tiktu piesaistītas papildu investīcijas un tiktu nodrošināta attīstība.

Valmieras pašvaldībā apzināts, kas nepieciešams uzņēmējdarbības vides attīstībai, kādas ir tās priekšrocības un kur nepieciešams ieguldīt papildu līdzekļus, piemēram, infrastruktūras izbūvē, uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, degradēto teritoriju revitalizācijā.

“Lai uzņēmējdarbība arī turpmāk attīstītos, mēs pilsētai varētu piesaistīt jaunus investorus. Pašlaik skaidri iezīmējies, ka pilsētai trūkst teritorijas, lai tā spētu realizēt turpmākos plānus. Tāpēc esam rosinājuši jautājumu par robežu maiņu ar Beverīnas novada pašvaldību, lai varētu izveidot Vidzemes industriālo parku. Diemžēl uz palīdzību no privāto zemju īpašniekiem īsti nevaram cerēt, lai gan pilsētā ir dažādi piemēri. Ir jāsaprot – katrs privātās zemes īpašnieks meklē arī savām interesēm atbilstošas aktivitātes vai arī vēlas saņemt lielāku finansiālo atbalstu. Ne vienmēr investori spēj atrast kopīgu valodu ar privātās zemes īpašniekiem, vienoties par zemes iegādes cenu un citiem nosacījumiem,” atklāja Baiks.

Paskatoties uz pašvaldībai piederošajām teritorijām, ir tikai viens piecu hektāru zemes gabals, ko iespējams piedāvāt uzņēmējdarbībai un ražošanas attīstībai, bet daudziem interesentiem tas ir krietni par maz. Potenciālie investori un uzņēmumi ir izrādījuši interesi pilsētā izveidot lielāku ražotni, jo tās elektrības, gāzes, ūdens apgādes un kanalizācijas, arī dzelzceļa un ceļu infrastruktūra ir ar daudz lielāku jaudu, nekā šobrīd tiek izmantots. Pilsēta atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Valmierā ir visi priekšnosacījumi, lai veidotos jauni uzņēmumi, kā arī nākotnē palielinātos pilsētas iedzīvotāju skaits.

Baiks uzskata, ka robežu maiņa ar Beverīnas novada pašvaldību un Vidzemes industriālā parka izveide vairāk nekā 100 hektāru lielā teritorijā ir otra prioritāte. Tas gan nav viena vai divu, bet gan 20 gadu jautājums, lai šī teritorija pilnībā tiktu attīstīta. Tomēr pašvaldība mērķtiecīgi strādās, lai piedāvātu iespējami labākos apstākļus tiem, kuri vēlas Valmierā investēt un radīt jaunas darbvietas.

Vienlaikus ar jaunu darbvietu radīšanu nepieciešams strādāt arī pie atbilstošu speciālistu sagatavošanas, ko pilsēta patlaban veiksmīgi īsteno. Tā ir sadarbība starp uzņēmējiem un Valmieras Profesionālo vidusskolu, īstenojot duālās izglītības programmas, un arī Vidzemes Augstskolu, kas ar dažādām programmām piemērojas šī brīža darba tirgus vajadzībām. Kā viens no labajiem piemēriem jāmin AS “Valmieras stikla šķiedra” sadarbība ar Valmieras Profesionālo vidusskolu.

Viņaprāt, skolām ir jābūt gatavām reaģēt uz darba tirgus pieprasījuma izmaiņām. Piemēram, ja pilsētā ienāk investors, kam vajag metālapstrādes speciālistus vai kokapstrādes speciālistus, tad attiecīgi profesionālajām skolām un augstskolai nepieciešams šādus speciālistus nodrošināt.

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
33
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
31

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Puzuri telpā – rotājumi ar mistiku

00:00
22.12.2024
25
1

Mājas rotāšanai Ziemassvētkiem padomu netrūkst. Lai cik dažādas ir iespējas, ne vienā vien ģimenē svētku sajūtu telpās rada pašu gatavoti puzuri. Kā pie tādiem tikt, daudzviet rīko meistarklases. Interesentu iemācīties netrūkst. Drabešu Amatu mājā, kad ierodas “Druva”,  meistars Andris Roze kārtējā nodarbībā rāda un skaidro, kā sagriezt salmiņus, kā izvērt diegu, ja kļūda, jāvērtē, vai […]

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
54
3

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
28
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi