Tas nevar būt, ka Vaives dzirnavas sākušas atdzimt! Braucu tām garām, veroties pa mašīnas logu, nekas neliecināja, ka sākusies rosība un izpostītais dzirnavu nams atgūtu kaut vai jumtu. Tā vēl šoruden Cēsīs apsprieda jaunumu, ka ēku kompleksam pie Vaives dzirnavām ir citi saimnieki un uzņēmība vainagojusies ar viesu nama “Vaives dzirnavas” atvēršanu, tas ierīkots ēkā, kas savulaik bijusi kalte.
Ceļā no Priekuļiem uz Raunu, nepiestājot pie Vaives upes aizsprosta, uzņēmuma “Vaives dzirnavas” pirmais veikums patiešām var palikt nepamanāms.
1998. gada plūdos pārrautais dambis sen kā atjaunots, bet 19. gadsimta dzirnavu ēka, kura, ugunsgrēka izpostīta, tā arī stāv – ne logu, ne durvju, ne jumta. Cits iespaids rodas, ienākot dzirnavu nama pagalma pusē. Lai gan gada īsās dienas apkārtni tur pelēcībā, tomēr redzams, ka dzirnavu kompleksa kaltes nams ieguvis logus, izbūvēts jumta stāvs, apkārtnē sākta labiekārtošana.
Ap valsts svētku laiku viesu nams “Vaives dzirnavas” saņēmis atzinumu, ka tajā var aicināt apmeklētājus, un darbu sācis pirmajā Adventē. Tagad tas ir latviski atturīgās krāsās, dabiskos materiālos veidots viesu nams ar zāli un virtuvi pirmajā stāvā un deviņām istabām nakšņošanai jumta stāvā. Ir pamats cerēt, ka vēl pēc kāda laika interneta vietnē “Zudusī Latvija” lasāmais par postu un pamestību dzirnavu kompleksā būs jādzēš. Vismaz tādu cerību dod uzņēmuma divu gadu veikums ēkas atjaunošanā un apkārtnes labiekārtošanā. Pavasarī tie turpināsies.
Jaunie Vaives dzirnavu īpašnieki ir valmierieši Kārlis Liepiņš un Jānis Grīnbergs. Viņi stāsta, ka iemīlējušies šajā vietā, līdzko to ieraudzījuši: “Caur sabrukušām ēkām un divmetrīgiem latvāņiem spējām ieraudzīt vietas burvību un sākotnējo skaistumu. Par to mums daudz stāstīja vietējie iedzīvotāji. Kādreiz šī esot bijusi viena no populārākajām kāzu svinēšanas vietām.”
Kārlis Liepiņš, pēc profesijas finansists, teic, ka labi apzinās Vaives dzirnavas un to apkārtnes kā savulaik populāra tūrisma objekta nozīmi, tāpēc laiks un enerģija ieguldīti apkārtnes sakopšanā, darbs pavasarī atkal turpināsies. “Tā kā zeme mums nepieder, ļoti ceram, ka zemes īpašnieks atļaus mums sakopt un atjaunot arī seno dzirnavu dīķi,” skaidro Kārlis Liepiņš.
Paša viesu nama izbūve sākusies, kad saņemts apstiprinājums par Eiropas fondu līdzfinansējumu. Tas gan uzņēmuma rīcībā nebija nonācis līdz pat ēkas nodošanai ekspluatācijā. Tagadējiem uzņēmējiem Latvijā nākas rēķināties ar pirms gadiem desmit divdesmit radīto, ne vienmēr glaimojošo priekšstatu par latviešiem. Tepat Vidzemē ir piemēri, ka Eiropas fondu piešķirtie līdzekļi gan prasīti tūrima un viesmīlības biznesa startam, ēkas būvējot, bet, kad nauda saņemta, latviešu uzņēmēji dažkārt mainījuši nodomus un no uzņēmējdarbības, kas paredz viesu uzņemšanu, atteikušies. Kārlis Liepiņš vērtē, ka dažs tāds priekšgājējs Latvijā padarījis grūtāku dzīvi tiem, kas viesu namus būvē tagad. Ja to būtu zinājis iepriekš, iespējams, Vaives dzirnavu atjaunotāji Eiropas fondu programmā nemaz nepieteiktos.
“Tagad īpaši domāsim par viesu piesaistīšanu. Ceram, ka ieņēmumi no ēkas iznomāšanas spēs atpelnīt tās uzturēšanas izmaksas. Mūsu ģimenes pagaidām saka: “Puiši, jums ir ļoti dārgs hobijs!” Uz investīciju atpelnīšanu mēs tiešām neceram,” saka Kārlis Liepiņš, un Jānis Grīnbergs piekrīt. Abi vīri, kuru ikdienas darbs, ienākumi nav saistīti ar viesmīlības biznesu, savu iesaistīšanos Latvijas zemes un ēku sakopšanā pamato, runājot bez patosa, bet ar pārliecību: “Vēlējāmies Latvijai simtajā dzimšanas dienā uzdāvināt ko paliekošu – vēl vienu sakoptu ēku.”
Īpašnieki sabiedrībai grib darīt zināmu, ka dzirnavu teritorija netiks slēgta. To varēs apmeklēt ikviens, kā allaž fotografēties pie dzirnavu slūžām, uz tiltiņa, kā arī izstaigāt Gaujas nacionālā parka takas, kas ved gar tuvējiem iežiem.
Par Vaives dzirnavu kādreizējo spozmi domājot, Kārlis Liepiņš teic, ka neesot vēl izspriests, kādā secībā to panākt. Protams, tiklīdz būs iespējams, jāsāk ar jumta uzlikšanu lielajai, vecajai dzirnavu ēkai.
Komentāri