Reģionālajā vizītē Cēsis apmeklēja vairāk nekā 30 Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas diplomāti, kuri vēstniecībās atbildīgi par ekonomikas jautājumiem. Savukārt šajā vizītē, kas ietilpa mācību programmā, ko ministrija rīkoja diplomātiem, vietējie uzņēmēji papildināja izpratni, kā iesākt tirgus meklējumus ārvalstīs.
Tiekoties ar uzņēmējiem, kas darbojas radošo industriju centrā “Koprades māja “Skola6””, runāja par mazo, vidējo uzņēmumu iespējām ieiet kādā tirgū, par to, vai vēstniecības var palīdzēt. Stāstot par konkrētā tirgus izpēti, diplomāti norādīja, ka svarīgi pašiem uzņēmējiem aizbraukt uz konkrēto valsti, pilsētu, lai iepazītu situāciju: “Mēs esam viens no instrumentiem, kas var palīdzēt, bet nevaram zināt visas jomas. Varam ieteikt kādus vietējos sadarbības partnerus, bet vislabāk sajust vietējo specifiku var, pašiem aizbraucot uz izvēlēto valsti.”
Izskanēja arī ieteikums, pirms meklēt iespēju ieiet kādā tirgū, formulēt vēlmes, veikt priekšizpēti, sagatavot piedāvājumus, tikai tad meklēt palīdzību vēstniecībā. Lai nav, kā norādīja kādas vēstniecība pārstāve, e-pastā atsūta vēstuli ar lūgumu palīdzēt pārdot viņa preces. Taču uz jautājumu, kurā valstī konkrēti vēlas to darīt, atbilde skanējusi – nezinu.
Latvijas vēstniecības Ēģiptē vecākā referente Ieva Juste akcentēja: “Ja uzņēmējam interesē eksports, viņam vajag ceļot, vērot situāciju, meklēt draugus, komunicēt. Mums var rakstīt, pajautāt, vai produktam konkrētajā valstī var būt noieta tirgus, jo tie vēstniecību darbinieki, kuri jau ilgāku laiku dzīvo valstī, varēs pateikt, vai ir vērts turpināt kaut ko meklēt tālāk. Ieejot kādas valsts tirgū, padomājiet arī, vai jums ir kapacitāte apmierināt tirgus vajadzības. Ja saprotat, ka nevarat, varbūt nav vērts ieguldīt laiku un līdzekļus, meklēt informāciju.”
Viņa pastāstīja, ka Ēģiptē pēdējos gados ir jauna iniciatīva. Valstī saprasts, ka ir jāatbalsta rokdarbu, tautas amatniecības izstrādājumu tirdzniecība. Izveidota digitālā platforma, kas palīdz amatniekiem, kuri nereti dzīvo tālos laukos, atrast eksporta tirgus, uzlabot dizainu, valsts līdzfinansē dalību dažādās nozares izstādēs. Tas ir pareizs atbalsts, jo katram mazajam uzņēmējam nav jākļūst par mārketinga vai dizaina speciālistu.
Latvijas vēstniecības Spānijā diplomāte Inese Balode norādīja uz vēl kādu svarīgu aspektu: “Ieejot vietējā tirgū, jums būs jākomunicē, tāpēc vērts padomāt, vai to varēsiet, ja nebūsiet apguvuši valodu. Varbūt jums atvērsies vienas durvis, tomēr deviņas paliks slēgtas. Jums var būt ideāls tirgus pētījums, pārliecība, ka jūsu produkts būs pieprasīts, bet, ja nespēsiet komunicēt, būs grūti attīstīties.”
Andrejs Kovaļovs, kurš strādājis vēstniecībā Spānijā, tagad vēstniecībā Īrijā, norādīja uz latviešu diasporas lielo nozīmi: “Ir feisbuka grupas “Latvieši Īrijā”, “Latvieši Spānijā”, kur ir tūkstošiem dalībnieku, un tur var jautāt, interesēties, un diasporas latvieši būs gatavi atbildēt, palīdzēt. Esmu pavisam nesen sācis strādāt Īrijā, arī man nav pieredzes, kas ir pieprasīts tirgū, kā trūkst, tāpēc vispirms vērts jautāt tautiešiem, kuri tur dzīvo un strādā jau gadiem.”
Arī citi diplomātiskā dienesta darbinieki norādīja uz šo iespēju, piebilstot, ka šādas grupas ir gandrīz visās valstīs, lielākajās pilsētās un pat ne tik lielās. Kopīgais norādījums bija tāds, ka, pirms meklēt palīdzību vēstniecībā, pašiem jāaizdara nopietns mājasdarbs. Turklāt vispirms paprasīt palīdzību guglei, jo nav vērts jautāt diasporai, vēstniecībai to, ko var atrast internetā.
Viesi norādīja, ka vēstniecība var palīdzēt noskaidrot, vai uzņēmējs, kurš izteicis vēlmi sadarboties, tiešām ir reāls uzņēmums, vai tas ir kāds viltus konts.
Īsā sarunā ar “Druvu” I. Juste atzinīgi novērtēja šādas vizītes, kas ļauj iepazīt situāciju Latvijā: “Esot prom, mēs cenšamies sekot līdzi notiekošajam dzimtenē, bet ir svarīgi atbraukt uz kādu reģionu, satikt uzņēmējus, parunāt ar viņiem, iespējams, dot kādus padomus, dabūt atgriezenisko saiti.
Uzņēmumi, kuriem veicas labi, palīdzību nemeklē, un mēs ne vienmēr pat zinām, kuri uzņēmēji strādā konkrētajā valstī. Vairumā gadījumu ar vēstniecībām sazinās, ja ir problēmas. Iespējams, uzņēmēji dažkārt neapzinās, ka var prasīt padomus, palīdzību arī vēstniecībām. Vajag izmantot šo iespēju, lai gan, runājot par Ēģipti, kurā strādāju, jāsaka – tas ir grūts tirgus.”
Koprades mājas “Skola6” vadītāja Amanda Strīģele “Druvai” atzina, ka šādas tikšanās vienmēr ir vērtīgas: “Kā teica kāds no mūsu uzņēmējiem, bija labi gūt apstiprinājumu, ka domājam pareizā virzienā. Šīs tikšanās bija labs stimuls dažām biznesa idejām. Tā ļāva saprast to plašumu, kāds iespējams, un to, ko var palīdzēt ekonomiskie atašeji. Apzināties, kas ir jautājumi, kuros viņi var palīdzēt. Saprast, ka diplomāts nebūs tas, kurš sniegs vietējā tirgus vai eksporta iespēju analīzi, bet var palīdzēt, iesakot, kur meklēt kontaktus tālāk, par ieiešanu konkrētajā tirgū.”
Latvijas diplomātu vizīte sākās koncertzālē “Cēsis”, tiekoties ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, kurš iepazīstināja ar Cēsu novadu, tā attīstību un izaicinājumiem. Pēc tam viesi apmeklēja Vides risinājumu institūtu, uzņēmumus “BalticFloc”, “Dores Fabrika”. Programmā bija arī kopīgas pusdienas ar 20 vietējiem uzņēmējiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par eksporta iespējām.
Komentāri