Priekam par pirmajiem ziediņiem, par skaistajām lazdu skarām un zaļajiem asniņiem pievienojas arī acij nesaredzamas un agresīvas piedevas – ziedputekšņi, kas daudziem pavasarī rada veselības problēmas. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Aerobioloģijas laboratorijas speciālisti ziņo, ka intensīvi turpina ziedēt alkšņi un lazdas, bet pavisam drīz pievienosies arī apses un papeles. To ziedputekšņi ne vienam vien izraisa alerģijas.
Ko darīt, ja putekšņi lido, bet pavasaris tā vien vilina iziet laukā, apraudzīt dārzu, doties pastaigās dabā vai piedalīties sportiskās aktivitātēs? Alergologs Māris Bukovskis iesaka profilaksei lietot ārsta ieteiktos medikamentus – deguna pilienus, ziedes vai tabletes, kas neļauj slimībai progresēt: “Pretalerģijas zāles ātri un sekmīgi likvidē simptomus, taču, tiklīdz tās beidz lietot, simptomi atkal parādās. Ja veselības stāvoklis nav apmierinošs, labāk pastaigām izvēlēties lietainas un mitras dienas, kā arī atteikties no fiziskām aktivitātēm brīvā dabā, kas veicina spēcīgu ieelpu, lai izvairītos no pastiprinātas ziedputekšņu nonākšanas elpceļos.”
Vidēji smagiem vai smagiem alerģijas gadījumiem Māris Bukovskis iesaka imūnterapiju, pagaidām vienīgo zināmo ārstēšanas veidu, kas iedarbojas uz alerģijas rašanās cēloņiem: “Ārstēšanās laikā tiek mainīta organisma imūnsistēmas atbildes reakcija uz kairinātāju. Šo terapiju piemēro katram cilvēkam individuāli, to var veikt visu gadu, arī pirms putekšņu sezonas un sezonas laikā. Ārstēšanās rezultāti katram pacientam būs individuāli, taču pagaidām šī metode nodrošina ilgstošu pēcefektu, bērniem, kam ziedputekšņu laikā saasinās astma, tā var samazināties par 50%, arī jauni alerģijas riski samazinās par 50%.”
Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe Signe Puriņa iesaka: “Svarīgi būt informētam par sezonas ziedputekšņiem gaisā, lai iespēju robežās varētu no tiem izvairīties. Saulainā un vējainā laikā neturiet vaļā logus, izmantojiet kondicionētāju ar filtru. Neveriet vaļā automašīnas logus, gaisa kondicionētāju aprīkojiet ar filtru. Valkājiet lielas brilles, degunā varat ieziest vazelīneļļu. Atnākot mājās, nolieciet virsdrēbes, ieejiet dušā, mazgājiet matus, nomainiet apģērbu. Ziedputekšņu sezonas laikā nežāvējiet ārā veļu, savukārt vasarā paši nepļaujiet zāli.”
Cēsu Centra aptiekas darbiniece Iveta Zāģere iesaka, ja alerģija ir bērniem, tad vispirms konsultēties ar ārstu. Pieaugušajiem derēs antihistamīni, kam nav miega efekts. Pieejamas bezrecepšu zāles pa desmit tabletēm iesaiņojumā.
Cēsu Vecpilsētas aptiekas farmaceite Ija Dubkova “Druvai” skaidro, ka klienti izvēlas pretalerģijas zāles pēc maciņa biezuma, parasti bezrecepšu medikamentus. Aptiekā pieejami arī dažādi dabas līdzekļi un aerosoli, taču tie ir samērā dārgi.
Svarīgi ievērot, ka pretalerģijas tablešu darbība ir ilgstoša un tāpēc tie ir jālieto tikai vienu reizi dienā.
Pirmie pavasara ziedētāji – lazdas un alkšņi – ir vieni no biežākajiem ziedputekšņu alerģijas jeb polinozes izraisītājiem. Jo saulainākas dienas, vairāk vēja, mazāk mitruma, jo gaisā lielāka ziedputekšņu koncentrācija, pēc pētījumiem – pat tūkstoš putekšņu kubikmetrā. Pilsētu un ciematu iedzīvotājiem alerģijas izpausmes vēl pastiprina putekļi, dūmi un izplūdes gāzes.
Vairākumam cilvēku alerģija sākas kā ikgadējās “pavasara iesnas” – ar šķaudīšanu, deguna tecēšanu un aizliktu degunu, arī niezi, apsārtumu vai acu asarošanu un graušanu. Var parādīties arī astmai raksturīgas pazīmes – klepus un elpošanas grūtības.
Vēl pagājušā gadsimta beigās dažas medicīnas autoritātes uzskatīja, ka alerģija ir tipiska pilsētnieku slimība, vainojot “fasētā” uztura lietošanu, dzīvi telpās un putekļos, pelējuma sēnīšu koncentrāciju vecās ēkās, neiešanu svaigā gaisā, taču pavasara šņaukāšanos, vēlāk jāņuzāļu, graudzāļu, siena un labības pļaujas alerģiju izslimo arī laukos.
Novērots, ka ar ziedputekšņu alerģiju jeb polinozi cilvēki parasti sāk slimot jau bērnībā, vissmagāk no tās cieš 25 – 30 gadu vecumā, bet pusmūžā simptomi samazinās vai pat izzūd.
Alerģisko iesnu – rinīta – pacientam raksturīga pastiprināta jutība pret jebkādu sadzīves smaržu vai ziedu ieelpošanu, jo uzreiz sāk pilēt deguns. Ziedputekšņu izraisītās problēmas ir jāārstē, jo varat iekļūt to 40% pacientu pulkā, kam pēc alerģiskā rinīta pamazām attīstās bronhiālā astma.
Par to, kas šobrīd Latvijā zied un var izraisīt alerģiju, kādas ir augu ziedēšanas prognozes, var uzzināt vietnē www.zied.lv.
Komentāri