Gandrīz vai katrā Valsts policijas ikdienas notikumu pārskatā lasāms par ceļu satiksmes negadījumiem, kad notikusi transportlīdzekļa sadursme ar meža dzīvniekiem.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Mote informē, ka kopš 2018.gada sākuma pārvaldes teritorijā reģistrēti 595 gadījumi, kad notikusi sadursme ar dzīvniekiem, no tiem 12 gadījumos cietuši cilvēki. No šiem gandrīz sešsimt gadījumiem 124 reģistrēti Cēsu iecirkņa apkalpojamajā teritorijā, vienā negadījumā bijis cietušais.
“Gandrīz visi negadījumi notikuši diennakts tumšajā laikā – vai nu agrā rīta stundā vai arī vēlu vakarā, naktī,” skaidro I. Mote. “Salīdzinot ar vasaras periodu, kurā reģistrēts vairāk šādu gadījumu, šobrīd sadursmju skaits ar dzīvniekiem samazinājies, taču autovadītājiem tāpat jābūt vērīgiem uz ceļa, jo meža dzīvnieku uzvedība nav paredzama. Iespēja, ka jebkurā diennakts laikā uz braucamās daļas var izskriet dzīvnieks, pastāv visā valsts teritorijā, it īpaši mežainos apvidos un ceļa posmos, kur ir neliels attālums starp ceļa nomali un kokiem.”
Ja klajās vietās, laikus pamanot skrienošus dzīvniekus, var paspēt reaģēt bremzējot, ceļos, kur krūmāji ir līdz ar ceļa malu, sadursmes notiek negaidīti. Kā atzīst autovadītājs Artūrs, tas ir mirklis, no kura izvairīties nav iespējams: “Braucu vakarpusē, kad jau satumsis, posmā, kur mežs pienāk pie ceļa, pēkšņi bija trieciens pa mašīnu, spogulī tik vien pamanīju, kā aizskrien nedaudz apdullusi stirna, kas no krūmāja bija ieskrējusi mašīnā. Man tas beidzās ar dažu simtu eiro zaudējumu, ko nācās iztērēt par mašīnas remontu. Kopš tā laika no šādiem ceļiem cenšos izvairīties.”
Valsts meža dienesta apkopotā statistika rāda dzīvnieku skaitu mežos, redzam, ka tas ir ar augšupejošu tendenci. Visvairāk mežos ir stirnu, arī satiksmes negadījumu statistika rāda, ka visbiežāk sadursmes notiek tieši ar tām. Ļoti liels skaits stirnu Latvijas mežos bija 2009./ 2010.gada sezonā, kad bija uzskaitīts vairāk nekā 240 tūkstoši šo dzīvnieku. Tad pāris gados sekoja straujš kritums, skaits samazinājās par aptuveni 100 tūkstošiem, bet kopš 2014./ 2015.gada sezonas tas turpina nemitīgi palielināties, šobrīd uzskaitītas 173 000 stirnas. Gadu no gada palielinās arī staltbriežu un aļņu skaits, un šobrīd tas ir attiecīgi 59 000 un 23 000.
Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos Jānis Ročāns pieaugošo satiksmes negadījumu skaitu ar dzīvniekiem skaidro gan ar meža zvēru skaita pieaugumu, gan arī ar satiksmes plūsmas palielināšanos. Ceļu satiksmes drošības dienesta (CSDD) informācija liecina, ka transporta līdzekļu skaits katru gadu kļūst lielāks, šī gada sākumā bija reģistrēti vairāk nekā 710 000 vieglo automobiļu. Tiesa, “trekno gadu” līmenis vēl nav sasniegts.
Ja mašīnu skaita palielināšanos var skaidrot ar ekonomikas izaugsmi, meža zvēru skaita pieaugumu J. Ročāns skaidro ar pēdējo gadu siltajām ziemām: “Jau ilgāku laiku nav bijis stirnām nelabvēlīgu ziemu. Kad bija nepatīkamākas ziemas ar atkušņiem, salu, bieziem sniegiem, stirnas nevarēja izkasīt līdz zemei, gulēja sniegā, atbirums bija ievērojams. Pēdējos gados tas nav novērojams.”
Pieaugot dzīvnieku skaitam mežos, palielinās arī nomedīt atļauto dzīvnieku skaits, taču visu nevar noregulēt tikai mednieki.
J. Ročāns norāda, ka ne visi zemes īpašnieki slēdz līgumus ar medību kolektīviem par medību tiesību nodošanu: “Līdz ar to mednieki visur nevar medīt. Ja īpašnieki nedzīvo uz vietas, bet atbrauc vien brīvdienās, viņi vēlas, lai stirnas viņu īpašumos ir, lai var papriecāties par tām. Gadās, ka, nododot medību tiesības, līgumā tiek ierakstīts – stirnas nedrīkst medīt. Turklāt mednieki varbūt nedaudz atraduši no stirnu medībām, jo pēc smagajām ziemām bija gadi, kad stirnas tikpat kā nemedīja, lai populācija atjaunotos.”
Ja sadursmes biežāk notiek ar stirnām, lielākus zaudējumus nodara tikšanās ar aļņiem vai staltbriežiem, pēc apdrošinātāju aplēsēm izmaksas var būt pat trīs reizes lielākas. Jāatgādina, ka OCTA apdrošināšana nesedz zaudējumus, kas radušies pēc sadursmes ar dzīvniekiem, tos sedz KASKO apdrošināšana.
Valsts policija atgādina, ka pēc sadursmes ar dzīvnieku automašīnas vadītājs nedrīkst pamest notikuma vietu, par sadursmi obligāti jāinformē Valsts policija, kas norādīs, kā rīkoties tālāk, un informēs Valsts meža dienestu. Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka par notikuma vietas atstāšanu un neziņošanu atbildīgajām institūcijām auto vadītājam var piemērot naudas sodu no 70 līdz pat 700 eiro, kā arī atņemt autovadītāja apliecību uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem.
Autovadītājs drīkst pamest negadījuma vietu tikai tādā gadījumā, ja dzīvnieks pēc sadursmes nav nopietni cietis, ir aizskrējis un ja transportlīdzeklim sadursmes rezultātā nav radīti bojājumi, kuri liedz transportlīdzeklim piedalīties ceļu satiksmē.
Tāpat nav atļauta arī traumētā vai mirušā dzīvnieka piesavināšanās – tas ir Medību likuma pārkāpums, par ko var tikt piemērots naudas sods līdz pat 350 eiro.
Komentāri