Nez kāpēc ceļojums uz Krieviju man saistās ar karstu tēju, kūpošiem pīrādziņiem, adītiem dūrainīšiem, biezu šalli un neskaitāmiem zeltītiem kupoliem. Auksti, bet dvēselē silti. Kuldīdznieks un reizē cēsnieks Pēteris Zeps, kurš pavisam nesen atgriezās no ziemas brīvdienām Sanktpēterburgā, saka: „Arī tādas asociācijas varētu būt, bet man vispirms prātā nāk vilciens, slapjš sniegs un metro.” Braukt ar vilcienu – ērti, bet nogurdinoši
Pēteris stāsta, ka ar draugiem nolēmis doties nelielās ziemas brīvdienās. Taču nav gribējuši braukt uz kādu Eiropas Savienības valsts pilsētu. Prātā ienākusi Krievija un greznā Sanktpēterburga.
„Tā kā īsti neatminos padomju laikus, mani interesēja, kā tad Krievijā cilvēki dzīvo, kā tur izskatās. Maskava likās pārāk liela metropole ar visām no tā izrietošajām sekām, nolēmām priekšroku dot kaut kam romantiskākam. Izvēle krita par labu Sanktpēterburgai. Nokārtojām vīzas un devāmies ceļā,” stāsta 25 gadus vecais puisis un atklāj, ka piedzīvojumu sagādājis arī brauciens ar vilcienu, jo nekad iepriekš ar to nebija tik tālu braucis.
„Uz Sanktpēterburgu braucām ar vilcienu no Rīgas centrālās stacijas. Nopirkām biļetes četrvietīgā kupejā. Ceļš vienā virzienā ilga apmēram 14 stundas. Vakarā ap septiņiem devāmies ceļā, no rīta jau bijām Sanktpēterburgā. Pa nakti gan atpūsties neizdevās, jo nespēju vilcienā īsti aizmigt. Robežu šķērsojām naktī, tika pārbaudīti arī mūsu dokumenti un bagāža. Ar lielām somām apkrāvušies nebijām, robežsargi mūsu kupejā ilgi neuzturējās un novēlēja laimīgu ceļu,” stāsta Pēteris, sakot, ka katrā kupejā uz galda, jau iekāpjot vilcienā, stāvējuši cepumi, minerālūdens un dažādi našķi.
„Tas bija jauki. Taču paēst un ko siltu iedzert varēja arī bāra vagonā, kas šādā braucienā noteikti jāizbauda. Gluži vai romantika,” ar smaidu saka puisis un uzsver, ka braukšanai ar vilcienu ir viens pluss- dzelzceļa stacija atrodas pilsētas pašā centrā, līdzīgi kā Rīgā.
„Mans pirmais pārsteigums bija Sanktpēterburgas metro, jo vēl nekad nebiju pārvietojies pa pazemi. Turklāt bija ne tikai jaunas metro stacijas, bet arī senatnīgas un greznas ēkas. Pārliecinājos, ka vietējie daudz izmanto šo sabiedrisko transportu. Pati Krievijas megapērle- Sanktpēterburga – ir vienkārši milzīga pilsēta. Ar Rīgu to salīdzināt nevar. Prātā atausa arī vēstures stundas, kurās mācīja, ka šo pilsētu cars Pēteris Lielais cēla kā Krievijas galvaspilsētu,” pārdomās dalās ceļotājs un uzsver, ka nepamanītas nepaliek krāšņās un vēsturiskās ēkas, majestātiskie parki un skaistā Ņeva ar neskaitāmajiem tiltiem.
„Tur ir skaisti. Ir tikai jāmāk noķer īsto fīlingu, neiekrītot pilsētas straujajā tempā kā straujas upes virpulī. Domāju, ka katram kaut reizi dzīvē ir vērts doties ekskursijā uz šo skaisto Krievijas lielpilsētu. Tā patiešām ir pārsteidzoša. Domāju, ka vasaras ietērpā Sanktpēterburga ir vēl krāšņāka. Taču mēs daudz nebēdājām arī par slapjo sniegu un nedaudz draņķīgajiem laika apstākļiem,” saka Pēteris un atklāj, ka ar lielu interesi bijis Ermitāžā, kas ir viens no lielākajiem mākslas muzejiem pasaulē, svētā Īzaka katedrālē, kas savukārt ir viena no lielākajām baznīcām pasaulē, kā arī daudzās citās katedrālēs un muzejos, kuru Sanktpēterburgā netrūkst. Žiguļi, matrjoškas un karsta tēja
Vietējie iedzīvotāji ir laipni, viesmīlīgi un izpalīdzīgi. „Sanktpēterburgieši noteikti nav pielīdzināmi Latvijā dzīvojošiem krievvalodīgajiem,” saka Pēteris un turpina: „Viesnīcā sastapām darbinieci, kurai Latvijā dzīvo radi. Viņa laipni mūs uzņēma, sasveicinājās ar mums latviski un pat noskaitīja grupas „Bet bet” dziesmai „Lai nāk smaga diena…” vārdus,” ar smaidu atminas Pēteris. Viņš atzīst, ka: „vietējie noteikti izpalīdzēs, ja būsiet kaut kur apmaldījušies.
Pat ja nemācēs
izstāstīt, aiz rokas aizvedīs, kur vajag. Noteikti nepamanīts nepaliek fakts, ka vietējie ļaudis ir uzticīgi savas valsts ražotajiem produktiem, piemēram, auto. Pa ielām braucot var manīt daudz vecāko un jaunāko modeļu žiguļus un volgas. Un kur tad vēl matrjoškas, vareņiki un salda melnā tēja, kura esot jābauda Krievijā. Tūristiem paredzēti suvenīriņi arī pieejami ik uz soļa, bet neviens pārdevējs ar varu virsū nebāžas, lai nopirktu tieši viņa izstrādājumus. Ikviens pats var izstaigāt suvenīru bodes un pārdomāt katra nieka nepieciešamību” .
Pēteris stāsta, ka Krievija ir izslavēta ar to, ka vietējās aptiekās nopērkami medikamenti, kurus Latvijā var iegādāties tikai pret receptēm. Tieši tādēļ daudzi latvieši sastopami aptiekās, sev vai radiniekiem iepērkot kādas zāles.
„Cenas Sanktpēterburgā ir apmēram tādas pašas, kā pie mums. Paēst var garšīgi, un nebūt nav jāšķiras no milzīgām naudas summām. Arī sabiedriskais transports nav dārgs. Turklāt tas ir ērts un sakārtots, vienalga, vai braucot ar pazemes, vai virszemes transporta līdzekļiem,” stāsta Pēteris un skaidro, ka, esot Krievijā, labāk izskatīties kā savējam. Tad gan biļetes muzejos būs lētākas, gan daudz kas cits ērtāk pieejams.
“Sanktpēterburgā, protams, viss ir krievu valodā- gan veikalu un kiosku, gan dažādu preču un ielu nosaukumi. Apkārt dzirdama tikai krievu valoda. Tas man kā modernajam jaunietim, kurš krievu valodu nepārzina, sagādāja nelielas neērtības. Redzēju, ka draugi, kas bija nedaudz vecāki par mani, ar šādu problēmu nesaskārās un krievu mēlē runāja bez problēmām,” ar smaidu atminas Pēteris, bilstot, ka par šo braucienu saglabājušās jaukas atmiņas. Un kaut reizi dzīvē vajag pagriezt galvu uz austrumu pusi un ielūkoties aiz nezināmā plīvura, atzīst Pēteris.
“Tas tiešām ir to vērts. Pieļauju, ja vēl Pēterburga mūs būtu palutinājusi ar baltu sniedziņu, emocijas būtu vēl krāšņākas,” piebilst puisis.
Fakti * No 1712. līdz 1918.gadam Sanktpēterburga bija Krievijas galvaspilsēta. * Tā tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi.
* Ievērojamākās vietas – Pils laukums ar Ziemas pili – bijusī cara ziemas rezidence, tagad ievērojams mākslas muzejs – Ermitāža, Pētera-Pāvila cietoksnis – Krievijas caru kapa vietas, Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) – Sanktpēterburgas simbols, Ņevas prospekts – centrālā iela, Īzaka katedrāle, paceļamie tilti pār Ņevu, metro.
Komentāri