Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, Kārļa Skalbes muzejs Vecpiebalgā, Eduarda Veidenbauma muzejs Liepā un Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks izstrādājuši jaunu piedāvājumu “Nosūtījums uz muzeju” – Cēsu novada muzeji veselībai un labbūtībai.
“Muzejiem cilvēku psihoemocionālās veselības atjaunošanā ir aizvien lielāka loma. Pasaules pieredze rāda, cik daudz var darīt muzeji labsajūtas un labbūtības veicināšanā. Zinām, kas ir muzeji, mūžizglība, bet aizvien biežāk runā par muzeja terapiju. Sekojam līdzi laikam. Mūsu mērķis, lai cilvēks atslēdzas no ikdienas, nonāk citā vidē, lai muzejs ir kā patvērums, vieta, kur atpūsties, atgūt spēkus, atklāt sev ko jaunu,” stāsta Cēsu muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere, bet Inga Surgunte, kura izstrādāja jauno programmu E.Veidenbauma muzejam, atgādina, ka medicīnas un sociālo darbinieku lokā aizvien biežāk nonāk cilvēki, kuriem ir problēmas, kuriem vajadzīgs kliedēt nomāktību. Tad talkā var nākt muzeja apmeklējums, kultūras programmas. “Pierādīts, ka šādas programmas var uzlabot gan psihisko veselību, gan labbūtību. Kultūras lomu aizvien nenovērtējam, ” saka I.Surgunte.
Regulāri tiekoties tiešsaistē, diskutējot, pētot citu valstu muzeju pieredzi, runājot ar mentālās veselības speciālistiem, četros muzejos tapušas atšķirīgas programmas. Kopīgais – tās izstrādātas, balstoties uz muzeju krājumu. Programmas paredzētas nelielai interesentu grupai. Tie var būt domubiedri, kolēģu grupa, bet var būt arī sveši cilvēki.
Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks piedāvā radošu pēcpusdienu “Senatne un lukturi ezerpilī”.
“Kopā iepazīstam Āraišu ezerpili un apkārtnes stāstu, pastāvīgo ekspozīciju, tad seko gaismas lukturu pagatavošana senā mezglošanas tehnikā. Darbošanās, nesteidzīgas sarunas,” pastāsta Āraišu parka vadītāja Eva Koljera. Viņa uzsver, ka programma veidota kā terapija cilvēkiem, kuri ir uz izsīkuma sliekšņa, kuriem dzīve šobrīd īsti nerada prieku, kuriem ir jāatrod veids, kā uzlabot savu labbūtību.
Cēsu muzejs piedāvā savienot muzeja vērtības un radīšanu. Apmeklētāji iepazīstas ar atklāto krājumu, māksliniekiem novadniekiem. “Tā ir saruna par mākslas darbiem, kāpēc tie tapuši, ko mākslinieks domājis, kas viņa dzīvē tad noticis. Pēc tam par redzēto ir saruna ar mākslas terapeiti Signi Vanadziņu, un tad darbojas paši. Nav jāmāk zīmēt, vienkārši jāļaujas. Tā ir mākslas meditācija ar krāsām, nav jārunā par problēmām, jāstāsta par sevi,” par Cēsu muzeja programmu pastāsta Kristīne Skrīvere.
Āraišu muzejparka un Cēsu muzeja programmas pirmās grupas jau testējušas. Novērtējums pozitīvs. Cilvēki šajā saspringtajā laikā izrāvušies no ikdienas, guvuši jaunu pieredzi, sajūtas.
K.Skalbes un E.Veidenbauma muzejs savas programmas piedāvās līdz ar jauno sezonu pavasarī.
Vecpiebaldzēni, veidojot programmu, iedvesmojās no K.Skalbes dzīvošanas “Saulrietos”, jo tā bija viņa radītā sapņu māja. “Viņš “Saulrietus” uzskatīja par dziednīcu. Te atpūtās, smēlās spēku. Gribam plašāk pavērt šīs mājas durvis, pabūt kopā ar neredzamo, bet klāt esošo K.Skalbi, gan lasot dzeju, gan meklējot iedvesmas vārdus sev, gan ejot pastaigā. Mēs, muzejnieki, būsim tikai neuzbāzīgi pavadoņi programmā “Lai runā saule un sirds”,” atklāj Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule.
Savukārt “Kalāčos” tiks piedāvāts fiziski pastrādāt. “ “Kalāči” ir ne tikai vieta, kur stāstīt par Veidenbaumu. Te savulaik bija laba lauku saimniecība, kurā tika veikti visi lauku darbi. Daudziem, kam nav savu lauku, tie ir sveši. Varēs šurp atbraukt un pastrādāt, tā mazināt stresu, nogurumu. Rakt zemi, stādīt puķes, sakraut malku, ravēt. Darbs dziedē, varēs kaut uz brīdi aizmirst par tehnoloģijām. Pēc darba būs atpūta lapenē, zupas vārīšana,” programmu ieskicē tās veidotāja Inga Surgunte.
E.Koljera uzsver, ir ļoti svarīgi, ka apmeklētājiem tiek piedāvātas četras dažādas programmas. “Mūsu programmas apmeklētāji atzina, ka labprāt piedalītos vēl kādā līdzīgā. Protams, ar laiku varam piedāvāt ko citu, bet ne jau bieži. Ja strādājam vairāki muzeji kopā, ir daudzveidīgāks piedāvājums,” saka E.Koljera, bet L.Grudule vērtē, ka muzeju kopējais piedāvājums reizē ir arī meklējumi, kā par muzejiem ieinteresēt cilvēkus. “Apmeklētājiem svarīgi, lai viņus uzrunā individuāli. Un šajās programmās tā notiek,” teic L.Grudule, piebilst, ka “Nosūtījums uz muzeju” ir sākums tālākai |Cēsu novada muzeju un kultūras mantojuma institūciju sadarbībai, kopīgiem projektiem.
Sagatavošanā ir buklets, kas tiks izplatīts medicīnas iestādēs, ģimenes ārstiem, psihologiem, sociālajiem dienestiem, būs pieejams bibliotēkās, muzejos. “Kultūra uzlabo veselību – par to neviens nešaubās, jo dod iespēju būt aktīvam, iesaistīties, mācīties, dalīties ar citiem. Vai kultūras izrakstīšanas pakalpojumam būs pieprasījums? Ja citās valstīs tas kļūst aizvien pieprasītāks, kāpēc lai tā nebūtu arī pie mums. Tikai par to vairāk jārunā,” pārdomās dalās K.Skrīvere, piebilstot, ka arī kultūras darbiniekiem, iesaistoties kādā no muzeju programmām, būtu iespēja izrauties no ikdienas un problēmām.
Programmu prezentāciju noklausījās ari Cēsu novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Ivo Rode. “Ikdienā, strādājot izglītībā ar vecākiem, bāriņtiesu, bieži vien vecākiem problēmu situācijās tiek ieteikts apmeklēt kādus kursus, kaut ko darīt kopā ar bērniem, bet nav konkrēta piedāvājuma. Šis būtu piedāvājums, lai kvalitatīvi pavadītu laiku, jo bieži vien vecāki nezina, ko varētu darīt kopā ar bērniem. Jābūt starpnozaru sadarbībai, lai informācija par šādu muzeju piedāvājumu aizsniegtu tos, kam tas nepieciešams,” viedokli pauda I.Rode un ierosināja “Nosūtījumu uz muzeju” prezentēt domes deputātiem.
Komentāri