Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Uz jumta ne tikai sapņo

Sarmīte Feldmane
00:00
11.12.2016
9
Jumiki 1

Vecpiebaldzēni Dāvis Zārdiņš un Māris Mūrnieks ir jumiķi. Katrs padarītais darbs veicina viņu atpazīstamību, uzticamību. Abi puiši ir trīsdesmitgadnieki, dzīvē pamaisījušies, lai saprastu, kas patīk un ko grib darīt. “Skolas laikā vasarās strādājām celtniecības firmā. Tas bija interesanti, laikam celtniecība iepatikās,” saka Māris. Viņš izmācījies par dizaineru, savukārt Dāvis strādājis par matrozi uz naftas tankkuģa, izbraukājis Amerikas krastus. Abi satikās Ērgļu Profesionālajā vidusskolā, pēc tam celtniecības firmā.

“Radās pārliecība, ka jādara pašiem,” saka Māris, bet Dāvis paskaidro, ka, strādājot sev, var izdarīt vairāk, jo ir cita motivācija. “Kad strādā citam, esi darba ņēmējs, atbildība mazinās, to prasa no darbu vadītāja, kurš arī dabū pa biksēm, ja kaut kas nav izdarīts, kā nākas. Pasūtītājs jau visu pasaka vadībai, arī labos vārdus,” stāsta Dāvis.
Jūlijā Māris reģistrēja mikrouzņēmumu un pieņēma darbā Dāvi. Abi uzreiz uzsver, ka tas pagaidām, jo par sevi viņi saka – Piebalgas jumiķi. Tā arī nākotnē sauks firmu. Māris atzīst, ka iesācējam mikrouzņēmums ir ļoti piemērots. “Ja ir mazi apjomi, nav vēl regulāru ienākumu, ir ļoti ērti strādāt, dokumentu nav daudz un nav sarežģīti. Ja būtu SIA, formālām lietām būtu jātērē daudz laika. Mēs sevi vēl tikai pierādām, spodrinām Piebalgas jumiķu vārdu,” paskaidro Māris.

Jaunie jumiķi vecpiebaldzēnus jau pārliecinājuši, ka arodu prot. Puiši lika skaidu jumtu Kārļa Skalbes muzeja “Saulrieti” saimniecības ēkai. “Pašu pagastā tas mums nozīmīgākais darbs. Otrs līdz šim lielākais – dakstiņu jumta maiņa bērnudārzam Bauskā,” atklāj Dāvis, piebilstot, ka klājuši dažādu segumu jumtus – metāla, šķiedrcementa loksnes, kas līdzīgas šīferim, un citus. Jumiķi uzsver, ka nav sliktu jumtu segumu, būtiskais ievērot instrukcijas, kam tie paredzēti, nevis Dienvidu zemēm paredzētos dakstiņus uzklāt uz jumta Latvijā. Gadījies, ka kāds pasūtītājs pēc veikala konsultanta ieteikuma nopircis plēvi, ko jumiķi prasījuši, bet tā bijusi pavisam cita. Piebalgas jumiķi aizbraukuši uz veikalu, pārliecinājuši konsultantu izlasīt, kam kura plēve domāta. “Ir daudz jumta licēju, bet ne jumiķu. Kvalitāte slēpjas sīkumos, nevis jumta seguma cenā. Vizuāli skaists jumts, bet, kad skaties uzmanīgāk, redzi, cik daudz kļūdu, redzamas pat vietas, kur tecēs. Zināšanas iegūst skolā un darbā pie meistariem. Mums bija iespēja strādāt pie Latvijā pazīstamiem meistariem. Zināšanas ir jāpapildina visu laiku. Vērtīgi ir jumta segumu ražotāju rīkotie kursi, kur uzzini to, ko skolā nemāca,” domās dalās Dāvis.

Māris savukārt uzsver, ka patlaban abiem svarīgākais nav nopelnīt, bet iegūt profesionalitāti, kļūt par meistariem. “Pārsvarā cilvēki strādā, lai pelnītu naudu, tāpēc arī pietrūkst motivācijas strādāt kvalitatīvi. Savu reizi jāatļaujas tik daudz nenopelnīt, bet iegūt pieredzi. Ja strādāsi, ar laiku arī kļūsi par meistaru un pelnīsi,” domās dalās Māris. Jaunajiem jumiķiem nākamais solis – iegūt zeļļa diplomu. Arī piedalīties Latvijas jumiķu čempionātā, kur viņi jau rādījuši paraugdemonstrējumus. “Ir pakāpieni, pa kuriem lēnām jākāpj, jābūt mērķiem,” uzsver Dāvis.

Jumiķiem darbs ir visā Latvijā. Arī tas ir interesanti – var gan iepazīt vietas, kur nav būts, kā arī, smej Māris, pārkāpt komforta zonai, dzīvojot uz vietas, kamēr darbs pabeigts. “Ir attālums, līdz kuram var braukt uz darbu, ja kilometru vairāk, jau ceļā esi noguris, nekāda nopietnā strādāšana neiznāk,” pieredzē dalās Māris.

Drīzumā ikviens, kurš apmeklēs lielveikalu “Maxima” Saimes galdus ar vietējo ražotāju gardumiem, varēs arī apskatīt Piebalgas jumiķu amata prasmi. ” Lauku sētai liekam mazus jumtiņus. Interesants objekts, kā mākslas darbs. Katru dienu kāds zinātājs varēs pētīt, meklēt kļūdas,” bilst puiši.Viņi skaidu jumta klāšanu rādīja arī labdarības pasākumā Smiltenē, kur ļāva to darīt bērniem. “Kā viņiem tas patika!” pārsteigumu atceras Dāvis.

Arī ziemā amatniekiem darba netrūkst. Lai gan paši sev solījušies, ka liks tikai jumtus, nevarējuši atteikt arī iebetonēt pamatus. “Lai būtu jumts, ko likt, vajag māju,” nosmej Māris.

Dienas uz jumta Mārim un Dāvim paiet ātri. “Daudz dziedam un sapņojam. Vajag palaist sapņus. Kur vēl labāk, ja esi uz jumta,” saka Māris, bet Dāvis piebilst, ka, jau veicot aprēķinus, viss tiek izdomāts, ko un kā uz jumta darīsi.
“Labi, ka satikāmies, divatā vieglāk,” pārliecināti Piebalgas jumiķi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi