Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Uz Cirstiem brauc tūristi

Druva
23:00
23.04.2007
45

Muiža vēstures dokumentos atrodama jau 16. gadsimta pirmajā pusē. Bieži mainījušies tās īpašnieki, līdz 1764. gadā muižu ieguva Strandmaņu dzimta un paturēja to līdz Latvijas agrārreformai. Pili 1905. gadā nodedzināja, tā tika atjaunota vairāku desmitu gadu garumā. Muiža bija Cirstu pagasta centrs. Latvijas laikā te atradās pagasta nams, skola. 1944. gadā pāris nedēļas šajā apkaimē notika kaujas, stipri cieta gan pils, gan citas muižas ēkas. Kad likvidēja Cirstu pagastu un skolu, muižas sabiedriskā nozīme saruka. Pēc kara muižā bija dzīvokļi, pēdējie iemītnieki aizgāja 90. gados.

2000. gadā Cirstu muižai sākās atmoda. Rīdzinieku Griķu ģimene – Egils un Sanita – to sāka nomāt no Inešu pašvaldības. Tūlīt sākās muižas sakopšana un atjaunošana. Vispirms pilij pielaboja jumtu. Sāka labot kara laikā stipri cietušo fasādi, kara pēdas pilnībā netiks likvidētas. Remonts veikts iekštelpās, apmēram 80 procenti no tām jau skatāmas. No desmit pils telpām septiņās veikts remonts. dažādiem pasākumiem lietojama lielā zāle. Šogad paredzēts pilij uzlikt jaunu jumtu, atliet Strandmaņu ģimenes ģerboni, kurš cietušā veidā pašlaik skatāms fasādē.

Pils jau iekļauta sabiedriskajā apritē. Te noticis liels Latvijā izkaisīto piebaldzēnu saiets, kuri dažādi atgriežas šejienes dzīvē. Bijušas dažādas viesības. Pilī studija “Kaupo” uzņēmusi filmu “Tumšie brieži”.

No deviņām Cirstu muižas mūra ēkām saglābtas trīs. Klēti pagaidām izmanto noliktavai. Tajā iespējams izmitināt viesus, kamēr šim nolūkam nav piemērotas pils telpas. Trešajā ēkā, bijušajā ūdenstornī, kas Strandmaņu laikā izmantota arī bibliotēkai, pāris gadu laikā tiks ierīkota pirts.

Pakāpeniski atjauno muižas parku. Daudzi vecie koki jau nozāģēti, vēl dažu dzīvo gaida tāds pats liktenis. Stādīti jaunie kociņi. Lauksaimniecības universitātes studenti šoruden izveidos parka atjaunošanas plānojumu, tad darbi tiks veikti zinātniski.

Līdz nepazīšanai izmainījušies savulaik aizaugušie Ogres upes krasti. Katru gadu tur turpinās darbi, tiek veidota ainava. Griķiem ir 21 hektārs zemes, galvenokārt muižas apkārtnē, ceļa Piebalga – Ērgļi muižas pusē.

Šogad februārī beidzās Griķu nomas līgums ar pašvaldību. Ģimene Cirstu muižu un zemi ieguva privātīpašumā. Līdz ar to muižas atjaunošana turpināsies vēl straujāk. Griķi piedalās visos Latvijas piļu un muižu asociācijas pasākumos.

Egils un Sanita dzīvo un strādā Rīgā, ziemās uz Cirstiem atbrauc reti, vasarās vai katru nedēļu, te pavada atvaļinājumus, tad nopietni strādā pils atjaunošanā. Par pārvaldnieci iecelta enerģiskā kaimiņos dzīvojošā Ieva Miķelsone. Griķi saka, ka pilij dabūjuši reti labu saimnieci. Ieva te rīkojas katru dienu, ja vajadzīgs, vada arī ekskursijas. Arī šovasar, kaut iecerēti plaši remonti, pils būs pieejama tūristiem un ekskursantiem.

Sanita Griķe iecerējusi pils otrajā stāvā iekārtot ekspozīciju par Cirstu pagastu un muižu. Viņa lūdz atsaukties visus, kam ir saglabājušās vēsturiskas liecības – fotogrāfijas, dokumenti, priekšmeti…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
22

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
54

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
41

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
119

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
171

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi