Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Uz Cirstiem brauc tūristi

Druva
23:00
23.04.2007
6

Muiža vēstures dokumentos atrodama jau 16. gadsimta pirmajā pusē. Bieži mainījušies tās īpašnieki, līdz 1764. gadā muižu ieguva Strandmaņu dzimta un paturēja to līdz Latvijas agrārreformai. Pili 1905. gadā nodedzināja, tā tika atjaunota vairāku desmitu gadu garumā. Muiža bija Cirstu pagasta centrs. Latvijas laikā te atradās pagasta nams, skola. 1944. gadā pāris nedēļas šajā apkaimē notika kaujas, stipri cieta gan pils, gan citas muižas ēkas. Kad likvidēja Cirstu pagastu un skolu, muižas sabiedriskā nozīme saruka. Pēc kara muižā bija dzīvokļi, pēdējie iemītnieki aizgāja 90. gados.

2000. gadā Cirstu muižai sākās atmoda. Rīdzinieku Griķu ģimene – Egils un Sanita – to sāka nomāt no Inešu pašvaldības. Tūlīt sākās muižas sakopšana un atjaunošana. Vispirms pilij pielaboja jumtu. Sāka labot kara laikā stipri cietušo fasādi, kara pēdas pilnībā netiks likvidētas. Remonts veikts iekštelpās, apmēram 80 procenti no tām jau skatāmas. No desmit pils telpām septiņās veikts remonts. dažādiem pasākumiem lietojama lielā zāle. Šogad paredzēts pilij uzlikt jaunu jumtu, atliet Strandmaņu ģimenes ģerboni, kurš cietušā veidā pašlaik skatāms fasādē.

Pils jau iekļauta sabiedriskajā apritē. Te noticis liels Latvijā izkaisīto piebaldzēnu saiets, kuri dažādi atgriežas šejienes dzīvē. Bijušas dažādas viesības. Pilī studija “Kaupo” uzņēmusi filmu “Tumšie brieži”.

No deviņām Cirstu muižas mūra ēkām saglābtas trīs. Klēti pagaidām izmanto noliktavai. Tajā iespējams izmitināt viesus, kamēr šim nolūkam nav piemērotas pils telpas. Trešajā ēkā, bijušajā ūdenstornī, kas Strandmaņu laikā izmantota arī bibliotēkai, pāris gadu laikā tiks ierīkota pirts.

Pakāpeniski atjauno muižas parku. Daudzi vecie koki jau nozāģēti, vēl dažu dzīvo gaida tāds pats liktenis. Stādīti jaunie kociņi. Lauksaimniecības universitātes studenti šoruden izveidos parka atjaunošanas plānojumu, tad darbi tiks veikti zinātniski.

Līdz nepazīšanai izmainījušies savulaik aizaugušie Ogres upes krasti. Katru gadu tur turpinās darbi, tiek veidota ainava. Griķiem ir 21 hektārs zemes, galvenokārt muižas apkārtnē, ceļa Piebalga – Ērgļi muižas pusē.

Šogad februārī beidzās Griķu nomas līgums ar pašvaldību. Ģimene Cirstu muižu un zemi ieguva privātīpašumā. Līdz ar to muižas atjaunošana turpināsies vēl straujāk. Griķi piedalās visos Latvijas piļu un muižu asociācijas pasākumos.

Egils un Sanita dzīvo un strādā Rīgā, ziemās uz Cirstiem atbrauc reti, vasarās vai katru nedēļu, te pavada atvaļinājumus, tad nopietni strādā pils atjaunošanā. Par pārvaldnieci iecelta enerģiskā kaimiņos dzīvojošā Ieva Miķelsone. Griķi saka, ka pilij dabūjuši reti labu saimnieci. Ieva te rīkojas katru dienu, ja vajadzīgs, vada arī ekskursijas. Arī šovasar, kaut iecerēti plaši remonti, pils būs pieejama tūristiem un ekskursantiem.

Sanita Griķe iecerējusi pils otrajā stāvā iekārtot ekspozīciju par Cirstu pagastu un muižu. Viņa lūdz atsaukties visus, kam ir saglabājušās vēsturiskas liecības – fotogrāfijas, dokumenti, priekšmeti…

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
5

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
11

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
68

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
66

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi