”Izmaiņas valsts sociāli ekonomiskajā situācijā atsaukušās uz kultūras pieprasījumu,” Cēsu kultūras centra rīkotajā konferencē „Reģionālā kultūrpolitika Latvijā” vērtēja Baltijas sociālo zinātņu institūta valdes priekšsēdētāja Brigita Zepa. Viņa uz konferenci sabraukušos vairāk nekā trīs simtus klausītāju no visiem Latvijas novadiem iepazīstināja ar pētījumu „Kultūras pieejamība reģionos”.
2001. un 2007. gadā veiktajā Latvijas
iedzīvotāju
aptaujā
noskaidrotas kultūras pasākumu apmeklēšanas tendences reģionos un apmeklētību kavējošie iemesli. Aptauja liecina, ka brīvajā laikā apmeklētības ziņā 1. vietā ir restorāni un krogi, 2. vietā baznīcas, 3. vietā atrakcijas un izklaides parki, 4. – sporta pasākumi. Tikai tad seko mākslas festivāli, populārās mūzikas pasākumi. Salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju apmeklē operu un klasiskās mūzikas koncertus.
Sešu gadu laikā mainījusies valsts un pašvaldības ieinteresētība kultūras attīstībā. Ir palielinājies
valsts iestāžu budžets, daudzviet pašvaldības ieguldījušas ievērojamus līdzekļus kultūras infrastruktūras attīstībā (kultūras nami, bibliotēkas, muzeji), notikusi datorizācija. Pētījums arī parādījis, ka valstī pagaidām nevienmērīgi notikusi kultūras infrastruktūras attīstība. Pašvaldības šai jomai atvēl atšķirīgas summas, tāpēc ir vietas, kur kultūras darbinieki joprojām vairāk strādā, entuziasma vadīti. B.Zepa norādīja, ka arī valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļu sadalījums veicinājis nevienmērīgu attīstību. Viņa uzsvēra, ka drīzumā gaidāmas jaunas pārmaiņas līdz ar reģionālo reformu. Pagaidām valda neziņa, kā tā ietekmēs kultūras jomu.
Salīdzinot trīs būtiskākos iemeslus, kas iedzīvotājus kavē apmeklēt kultūras pasākumus, visos reģionos svarīgākais ir naudas trūkums. To par iemeslu nosaukuši 65 procenti aptaujāto. Laika trūkums būtisks iemesls ir 47 procentiem. „Tiem, kam netrūkst naudas, trūkst brīvā laika,” komentēja B.Zepa. Svarīgs ir arī ģeogrāfiskais attālums, bet Latgalē pat lielāks kavētājs par naudas trūkumu.
Viens no virzieniem, kas sešos gados ir piesaistījis lielāku apmeklētāju skaitu, ir profesionālie teātri. „Ja to nekavē laika un naudas trūkums, brīvais laiks tiek veltīts teātrim – tāda ir latviešu tradīcija,” secināja B.Zepa. Pieaudzis masu kultūras patēriņš – šlāgermūzikas, kantrī un popmūzikas koncertos. Pēdējā laikā no Vidzemes uz pusi samazinājies operas un baleta apmeklētāju skaits (seši procenti no aptaujātajiem), mazāk vidzemnieku iegriezušies arī mākslas izstādēs un muzejos (17 procenti), apskatījuši arhitektūras pieminekļus (27 procenti), bet interese par sportu saglabājusies tādā pašā apmērā (33 procenti).
Novados ļoti atšķirīga ir interese par baznīcas norisēm. Ja Latgalē tās apmeklējuši 77 procenti aptaujāto, tad Vidzemē tikai 43, bet Zemgalē vēl mazāk – 26 procenti. Ja būtu vairāk naudas un laika, tad priekšroka vispirms tiktu dota tūrisma braucieniem, teātru, koncertu un festivālu apmeklēšanai. Sešu gadu laikā četrkāršojies to iedzīvotāju skaits, kuri sapņo par ceļojumiem uz ārzemēm.
Aptauja liecina, ka svarīga ir labākas infrastruktūras radīšana. Tur Latvijā, kur radītas piemērotas zāles teātriem, koncertiem, moderni aprīkotas bibliotēkas, pieprasījums pēc kultūras patēriņa acīmredzami pieaudzis. Pētījuma autori aicina pievērst uzmanību kadru politikai, lai kultūras iestādēs strādājošie iegūtu labāku izglītību un rastos pamats jaunu kadru sagatavošanai.
Komentāri