Šampinjoni ir vispopulārākā un iecienītākā kultivētā sēne, kas savu nosaukumu ieguvusi no franču valodas. Jāatzīst, ka šampinjoni ir ļoti universāli, jo tos var izmantot svaigus, konservētus, kaltētus un pagatavot visdažādākajā veidā un visa gada garumā.
Agrāk šampinjonus uzskatīja par delikatesi, taču mūsdienās Eiropā ir ap 40 dažādu veidu šampinjonu. Veikalu plauktos parasti atrodami dažāda lieluma trīs krāsu šampinjoni – balti, gaiši brūni un brūni. Ledusskapī šampinjonus svaigus var uzglabāt trīs līdz četras dienas . Mazās šampinjonu podziņas var gatavot veselas, vidējos ieteicams griezt uz pusēm vai četrās daļās, bet lielos vislabāk sagriezt plānās šķēlītēs. Savukārt savvaļas šampinjonus, kas jau pilnībā atvērušies kā lietussargs, var gatavot uz grila vai cepeškrāsnī, brīnišķīgi tie garšo, cepti ar ķiplokiem un sieru vai ar kariju. Kad šampinjoni kļūst brūni, tie garšo ne visai labi un kļūst līdzīgi sūklim.
Šampinjoni lieliski garšo kopā ar gaļu, dārzeņiem un daudziem citiem produktiem. Arī zupā, klāt tos liekot dārzeņiem vai vistas buljonam, tie ir nenovērtējami. Uzturvērtības ziņā spēj aizstāt gaļu. Svaigi šampinjoni satur iedarbīgu vielu – tirosināzi, kas stimulē asinsriti. Francūži apgalvo, ka, regulāri uzturā lietojot šampinjonus, vismaz trīs reizes samazinās aterosklerozes, infarkta un sirds un asinsvadu slimību risks. Šampinjonos ir daudzas kompleksas aktīvas vielas, kas atjauno organisma pašdziedinošos spēkus, kas īpaši būtiski ir cīņā pret dažādiem audzējiem. Svaigās sēnēs ir substances, kas palīdz pret alerģiskām reakcijām. Šampinjonos ir daudz minerālvielu – magnijs, kālijs un fosfors, kas stiprina sirdi, nodrošina muskuļu darbību un paaugstina imunitāti pret infekcijām, mazina patvaļīgu muskuļu saraušanos, krampjus, depresiju, galvassāpes, nogurumu un miegainību. Sagatavojusi Liene Lote Sīle
Komentāri