Ugunsdzēsēji vērtē atšķirības un kopējo

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu nodaļas jaunajā ēkā viesojās Valmieras sadraudzības pilsētas Giterslo rūpnīcas Miele brīvprātīgie ugunsdzēsēji. Vācijas kolēģi atzinīgi novērtēja depo ēku un izcilo profesi­onālo ugunsdzēsēju sagatavotību ārkārtas situācijām.

Jau piestājot pie depo, vācieši neslēpa izbrīnu par tik mūsdienīgu būvi. Vizītes pirmajā pusstundā viesi iztaujāja VUGD Cēsu daļas komandieri Kasparu Dravantu un Vidzemes reģiona brigādes komandieri Jāni Skrastiņu par ugunsdzēsēju ekipējumu, izmaksām, tehnisko nodrošinājumu un palīdzības sniegšanas operatīvajām darbībām. Ciemiņus interesēja, kā ugunsdzēsēji ģeogrāfiski zina, kurp jādodas, ja aptveramais reģions ir tik liels, jautāja, cik cilvēku strādā vienā maiņā, kā tiek koordinēta darbība un pieņemti lēmumi.

“Daži no mums Latvijā viesojušies vairākkārt. Izaugsme pēdējos desmit gados Latvijā ir ļoti manāma. Mēs, ugunsdzēsēji, esam pateicīgi par iespēju ielūkoties Lat­vijas ugunsdzēsēju ikdienā. Vi­zītes laikā uzzinājām, kā ugunsdzēsības dienesti Latvijā tiek finansēti un kā nodrošināti ar tehniku, ekipējumu.

Manuprāt, VUGD organizācija ir ļoti strukturēta un, protams, vajadzīga, taču balstīta tikai uz profesionālo darbību. Tā valstij izmaksā dārgi. Salīdzinot ar Vāciju, ir dažas atšķirības, par kurām varētu runāt, taču pamatuzdevums ir identisks, tā ir palīdzības sniegšana nelaimes gadījumos. Katrā ziņā ekipāžu koordinēšana līdz notikuma vietai, saziņa un informācijas nodošana starp glābšanas dienestiem ir tāda pati kā pie mums. Atšķiras vienīgi ugunsdzēsības nodrošināšanas struktūra. Vācijā liela nozīme ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībai, savukārt Latvijā uzsvari likti uz profesi­onālo darbību. Saprotam, ka tas veidojies vēsturiski un ilgākā laika posmā. Vācijā profesionālos ugunsdzēsējus piesaista apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits ir vismaz 100 tūkstoši, citviet glābšanas darbs gulstas uz brīvprātīgo pleciem, bet Latvijā redzam, ka brīvprātīgais darbs ir vairāk saistīts ar misijas apziņu un pat nelielos pagastos ir profesionālie ugunsdzēsēju posteņi, kas, mūsu skatījumā, prasa ievērojamas izmaksas,” saka vācu kolēģis An­dreas Curmūlens.

VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris J. Skrastiņš saprot vāciešu izbrīnu, piekrītot, ka arī viena posteņa izmaksas nelielā pagastā mērāmas desmitos tūkstošos, tomēr līdz Latvijas Brīvprā­tīgo ugunsdzēsēju biedrības (LBUB) komandām, kas nelaimes vietā varētu aizstāt profesionāļus, ejams tāls ceļš.
“Ja raugāmies uz maziem reģi­onālajiem VUGD posteņiem, tad viņu uzturēšanas izmaksas ir aptuveni 250 tūkstoši eiro gadā, līdz ar to šajos posteņos katrs izbraukums ir ļoti ekskluzīvs. Tāpēc mūsu dienests ļoti labprāt šajos posteņos redzētu brīvprātīgos ugunsdzēsējus, taču realitātē viņu vienkārši nav.

Jā, varam runāt par vīriem, kas vēlas pašapliecināties un gūt nepieciešamo adrenalīna devu, bet mēs nevaram runāt par tehnisko nodrošinājumu un teorētiski praktiskām, taktiskām zināšanām, kurām jāseko ārkārtas situācijās. Pašlaik brīvprātīgo brigādes laukos mūs atslogo, piegādājot ūdeni no viņiem labāk zināmām ūdens ņemšanas vietām, arī tas ir svarīgi.”

Varētu domāt, ka starp brīvprātīgajiem un profesionālajiem uguns­­dzēsējiem pastāv konkurencē sakņojusies sāncensība, taču J. Skrastiņš apgalvo pretējo, sacīdams: “Nesaskaņu nav. Vācijas brīvprātīgo ugunsdzēsēju tradīcijas ir bijušas aktīvas visos laikos, tāpēc viņu darbība attīstījusies un ir spēcīga arī pašlaik. Turklāt Vācijas brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība ir valsts un pašvaldību atbalstīta, brigādes ir lielas un labi ekipētas. Savukārt Latvijā, iepazīstoties ar situāciju, secinājām, ka katrai brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigādei finansējuma jautājums risināts stipri atšķirīgi. Piemēram, Rencēnos gan mašīna, gan brigāde iekļauta pašvaldības komunālajā departamentā, tur automašīnas vadītājs saņem atalgojumu, kamēr Naukšēnu LBUB puiši no pašvaldības saņem līdzekļus par izbraukumiem. Līdz ar to brīvprātīgo posteņi pie mums ir nosacīti. Skumji, ka brīvprātīgo kustība ir novesta līdz tik zemam līmenim un tikai tagad LBUB vēršas pie valdības, lai risinātu finansējuma jautājumus, taču ceram, ka šī lieta iekustēsies, jo arī mums, profesi­onāļiem, brīvprātīgie posteņi, kas darbojas lauku reģionos, būtu ļoti būtisks atspaids. Ceram, ka pēc zināma laika brīvprātīgo brigādes varētu pārņemt VUGD nelielos lauku posteņus.”

Zināms, ka pašlaik LBUB ir sasparojusies un septembrī Ministru kabinetā iesniegs ziņojumu par biedrības posteņu situāciju valstī, tā cerot uz valsts budžeta finansējuma piesaisti.