Z/ s “Ķiesnēri” saimniece Inga Irkle ir arī pašvaldības deputāte. Taču vaicāta, vai viņai izdevies ko mainīt pagasta dzīvē, atbild noraidoši.
“Neko jau daudz nevar izdarīt pat gribēdams. Pašlaik dzīvojam ar domām par novadu reformu, taču neko labu no tās nesagaidu. Būsim vēl lielākā nomalē nekā šobrīd esam. Cilvēku maz, jaunieši aiziet prom, darba vietu arī nav. Skola vēl ir, bet, ja nebūs tās, dzīve apstāsies pavisam šajā nostūrī. Runājot par novadu un deputātiem, sistēmai bija jābūt citādākai. Vismaz vienam deputātam būtu jābūt no katra pagasta. Tā būtu kaut neliela iespēja aizstāvēt katra intereses un vēstīt par nepieciešamākajām lietām. Kāds par savu teritoriju iestātos. Tagad viss ir tik politizēts. Neviens jau reāli nedomā, ko katram pagastam vajag,” saka Inga un skaidro, ka ar novada centru Vecpiebalgu Kaivei nav sabiedriskās satiksmes.
“Turp brauksim gluži kā uz ārzemēm, pārsēžoties no autobusa autobusā. Uz Taureni vēl pirmdienās, piektdienās tiekam, kad autobuss kursē uz Cēsīm. Bet uz novada centru braukāsim, vismaz divreiz pārsēžoties,” reālo situāciju atspoguļo deputāte un stāsta, ka arī šobrīd ar Cēsīm, rajona centru, kaivēniešiem darīšanu maz.
“Ērgļi no mums ir 18 kilometru attālumā, Cēsis – 64. Ērgļos ir benzīntanks, aptieka, veikali, slimnīca, traktoru rezerves daļu veikals un viss pārējais, kas nepieciešams,” saka “Ķiesnēru” saimniece un atklāj, ka ikdienas darbs un domas aiziet saimniecībā.
“Arī zemniekošana mūsdienās nostādīta dīvainā lomā. Nav runa par peļņu. Labi, ja izdodas savilkt galus kopā. Bet istabā pie mūrīša sēdēt nevaram atļauties. Arī vīrs pats bez darba savā saimniecībā pusslodzi strādā kādā citā saimniecībā Vecpiebalgā. Laukos jau ir jāstrādā. Nesaprotu tos, kuri dzīvo tikai no pabalstiem un nevar roku pacelt, lai iestādītu kartupeļus, turētu lopiņus un strādātu. Cilvēki ir dažādi. Arī Kaivē netūkst tādu, kuriem par darbu un ģimeni svarīgākas ir iedzeršanas un kas cits,” pārdomās dalās deputāte.
Komentāri