Nav jābrauc tālu, lai gūtu prieku no ceļošanas – būšanas dabā vai kultūrvēsturiskās vietās. Tāds moto šoziem bija pārņēmis lielo tūrisma gadatirgu “Balttour 2013”.
Tūrisma uzņēmēji, organizācijas un pašvaldības bija sapulcējušās Rīgā uz gadatirgu, lai nāktu
klajā ar
plāniem un idejām, kuras sagatavojuši jaunajai tūrisma sezonai. Vienošanās, paveiktie sagatavošanās darbi, izdotās tūrisma maršrutu kartes liecināja, ka tūrisma jomā
arvien vairāk notiek kooperēšanās, informācijas aktīvāka apmaiņa.
Līdzīgi rīkojas arī pašvaldības. Tās darbinieki
izstrādājuši vai rosinājuši veidot ceļojumu maršrutus, sastādītas kartes, nenovelkot administratīvās robežas,
kur sākas vai beidzas noteikta pilsēta vai novads. Izdotas arī ceļojumu kartes, kur pat Baltijas valstu robežu šķērsošanai tūrista ceļā nebūs pārāk lielas nozīmes. To var teikt par dabas svētvietu ceļvežiem Latvijā un Igaunijā, Baltijas valstu kempingu karti.
Ar vēl lielāku vērienu nekā gatavojoties iepriekšējai tūrisma sezonai, darbojušās Gaujas Nacionālā parkā ietilpstošās pašvaldības. Deviņas – Siguldas, Līgatnes, Cēsu, Valmieras, Pārgaujas un Amatas pašvaldības, šogad pievienojoties Priekuļiem, Kocēniem un Krimuldai, strādājušas kopā ar
Gaujas Nacionālo parku un Vidzemes Augstskolu, lai, veicinot vietējo tūrisma uzņēmējdarbību un sadarbību,
radītu precedentu Latvijā. Tas ir kopīgs ceļvedis, reizē pieteikums starptautiski pazīstamam ceļojumu zīmolam Enter Gauja (Apkārt Gaujai). Kartes ar šo zīmolu iespiestas desmit valodās un jau sāktas izplatīt starptautiskos tūrisma gadatirgos.
Ieskatoties jaunajā kartē, kas vēsta, ka
Gaujas Nacionālā parka teritorija ir bagāta ne tikai ar dabas objektiem, bet arī aktīvās atpūtas vietām, kultūrvēstures
objektiem, kā arī mākslas, amatniecības un kulinārijas kultūras norises vietām, skaidrs, ka šis piedāvājums būs noderīgs ne tikai
Eiropas un pasaules valstu tūristiem. Daudzpusīgu tūrisma iespēju zīmols
Enter Gauja
būs rosinošs arī
rīdziniekiem, kuri grib atpūsties pie dabas, kurzemniekiem un latgaliešiem, lai iepazītu Vidzemi. Tas būs noderīgs jauku brīvdienu sarīkošanai pašiem vidzemniekiem – no Siguldas aizbraucot uz Lielo un Mazo Ellīti Liepas pagastā, no Valmieras uz Līgatnes vēsturisko papīrfabriku, no Kocēniem uz ainavu krauju Amatas pusē, no Cēsīm uz Krimuldas viduslaiku pili, no Murjāņiem uz Ungurmuižu Raiskuma pagastā.
Desmitiem uzņēmēju, kuri iesaistīti vienota tūrisma ceļveža Enter Gauja veidošanā, dos nozīmīgu pienesumu dabas tūrismam, ar ko pati par sevi ir vērtīga
Gaujas senleja. Gaujas Nacionālā parka plašajā teritorijā tagad apzināti veidojas arī tūrisma uzņēmējdarbības puduris (starptautiski – klasteris). Pašvaldību sadarbība, veidojot šo klasteri, virzās uz mērķi atraisīt tūrisma uzņēmējiem spārnus, raisot idejas un ļaujot
īstenot
ieceres ne tikai savā pagastā, novadā vai pilsētā, bet paplašinot interešu zonu.
Viens no šādas uzņēmējdarbības piekritējiem ir “Aktīvās atpūtas centrs Eži”,
pazīstams Cēsīs un Valmierā, bet šogad gatavs pulcēt un pārsteigt tūristus arī Siguldā. Pilsētas daļā – Laurenčos Siguldas pašvaldība šoziem aktīvi veido distanču slēpošanas kompleksu ar mākslīgi saldētu trasi. Uzzinājuši, ka Laurenču apkārtne top par Siguldas aktīvās atpūtas centru, kur citos gadalaikos darbosies velo orientēšanās un kājnieku orientēšanās poligoni, cēsnieku un valmieriešu apvienotais uzņēmums Siguldā sācis būvēt “Ežu torni”. Tas būs 30 metrus augsts, vēl neredzētas koka arhitektūras tornis kāpelēšanai, šūpošanās
šūpolēs ar septiņu metru brīvo kritienu. Torni var saukt arī par kompaktu augsto virvju
parku, kur dalībniekiem 4 – 30 m augstumā, atrodoties alpīnisma sistēmās, tiks doti daudzveidīgi uzdevumi. No augstākā torņa punkta pavērsies
skats pār Gaujas ieleju. “Ežu” uzņēmuma pārstāvji
aktīvās atpūtas torni noskatījuši Skandināvijā, bet Latvijā to uzlabojuši, padarot vēl
augstāku. Projekts top sadarbībā ar Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora atbalstu.
Aktīvā tūrisma sezona sāksies maija beigās un tas Latvijā sakrīt arī ar brīvdabas sarīkojumiem. Tūristiem, kas vēlas apmeklēt kultūras pasākumus, izstādē “Balttour 2013” tika solītas ļoti vērienīgas norises, tajā skaitā jūlijā saiešana slātaviešu garā Vecpiebalgas novadā, bet augustā koncerti un izstādes Jaunpiebalgas novadā.
Mairita Kaņepe
Komentāri