Sestdiena, 8. novembris
Vārda dienas: Aleksandra, Agra

Turēt kazas? Kāpēc ne

Monika Sproģe
23:00
24.09.2017
135
Kazastaurene 1

Kristīne Brīvība atceras: “Kad nopirkām kazas un tās vajadzēja pirmo reizi slaukt, pieaicināju draudzeni, iesaistīju ģimeni, un vakarā astoņos ķērāmies pie slaukšanas, beidzām
pusdivos naktī.”

Kristīne un Ritvars Brīvības saimnieko Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā. Nodibinājuši SIA “RKB Brīvības”, taurenieši nodarbojas ar kazkopību un apgalvo, ka laukos jaunajiem ir, ko darīt.

“Es šeit esmu uzaugusi, arī vīrs sevi nevar iedomāties pilsētas smacīgā dzīvoklī. Nekad uz dzīvi laukos neesmu skatījusies kā uz bezcerīgu vietu vai situāciju, no kuras būtu jābēg. Ar visu iemācās sadzīvot un jebko var atrisināt,” saka Kristīne.

Mājas esot pārņemtas no vecākiem, tāpat kūts, kas daudzus gadus stāvējusi tukša. “Sapratām, ka vēlamies kaut ko uzsākt, bet ilgi domājām ko. Internetā atradu rakstu, kurā bija teikts, ka AS “Cesvaines piens” vēlas iepirkt kazas pienu, piebildē vēl sacīts, ka lieliski, ja saimniecība atrodas 50 km rādiusā no pienotavas. Tad sazinājos ar kazkopības vadītāju, viņa mani iedrošināja. Protams, bija risks, bet tagad varu teikt- tas atmaksājās,” saka Kristīne.

Secināts, ka vieglāk iet pie tā dzīvnieka, kas sirdij tuvs. Ne velti vienam patīk bites, citam govis, taču Kristīne saka, ka šoreiz uzsvars likts uz peļņu un biznesa iespējām, ne tik daudz uz kazu kā mājdzīvnieku, kas patiktu vairāk par citiem.

Bez šaubām, kazas ir vissaprātīgākās, apķērīgākās un sabiedriskākās no mājlopiem, pārliecināti saimnieki. Tās ir pieticīgas, tīrīgas, gudras un praktiskas. “Taču kazas neizsakāmi mīl brīvību. Lopiņi parāda patstāvību un vēlas dzīvot brīvi un nepiesieti kā viņu savvaļas radinieces kalnos. Kazas pie savām prasībām turas ietiepīgi. Ja tās iesprosto smacīgā kūtī, ilgstoši neņemot vērā dzīvnieku vajadzību pēc brīvības un sabiedrības, tās var kļūt untumainas un kašķīgas, tāpēc manam kazu ganāmpulkam vien­mēr kūts durvis ir atvērtas, kazas pašas var izdomāt, iet ārā vai palikt iekšā. Kazas prot sameklēt labāko barību, vienmēr možas, uzmanīgas, ziņkārīgas, omulīgas un allaž gatavas uz visādām palaidnībām,” stāsta Kristīne.

Ar kārtīgiem smiekliem Kristīne atceras, kā pārvedusi mājās pirmās 34 kazas: “Nolīgu lielo lopu pārvadājamo mašīnu. Kad tā iebrauca pagalmā un atvērās piekabes durvis, kazas knapi varēju saskatīt. Tās no bailēm tupēja saspiedušās tālākajā piekabes stūrī un izskatījās pagalam sīciņas.”

Tomēr visspilgtāk atmiņās saglabājusies pirmā slaukšanas reize. Saimniece atceras: “Pieai­cināju draudzeni, iesaistīju ģimeni, un vakarā astoņos ķērāmies pie slaukšanas, beidzām pusdivos naktī. Kazas bija satrauktas, mēs tām sveši un nemākulīgi. Viss bija sagatavots, pat ierīkota piena zāle un pielāgots piena vads, bet, protams, dzīvē nekas nenotiek pēc grāmatas. Tovakar iekritu gultā un pie sevis nodomāju – ak šausmas, kur es esmu iepērusies!

Tagad kazas ar mums apradušas. Pašas nāk mājās, zina, kas tās sagaida, ir iestājusies rutīna. Slau­camas ir 52 no visām 100 kazām. Lopiņus slaucam divas reizes dienā – no rīta un vakarā. Ieskaitot barošanu, ganāmpulka apkopšana prasa pusotru stundu.”

Taujāta, vai nenožēlo, ka izvēlējusies dzīvesveidu “kazai pie astes”, Kristīne saka, ka tādas pārdomas gan neesot bijušas: “Saim­niecība ienes peļņu. Turklāt kazkopība kaulus nelauž. Kad ganāmpulku paplašināsim divas trīs reizes, skatīsimies, varbūt vajadzēs piesaistīt kādu darbinieku, bet pašlaik mēs neizjūtam dis­kom­fortu. No tā viedokļa kazas tiešām ir pateicīgs mājlops.”

Saimniece saka – kazas Latvijā ir deficīts. Lai salasītu 100 kazu ganāmpulku, nācies krietni papūlēties: “Protams, var ņemt kazlēnus, taču tad tā ir zināma dīkstāve un finansiāli zaudējumi. Mēs meklējām jau slaucamas kazas, tāpēc mums 34 kazas ir no Lie­pājas puses, 20 no Vec­piebalgas, septiņas no Dzērbenes, un tā arvien, arvien. Vienu brīdi domāju kazas ievest no ārzemēm, bet mani atrunāja, jo kazas, kuras līdz šim esot ievestas, neesot adaptējušās mūsu klimatiskajos apstākļos un nobeigušās. Āži gan esot izturīgāki. Manā ganāmpulkā ir Zānes un Latvijas vietējās šķirnes kazas. Zānes kazas dod četrus līdz astoņus litrus piena dienā, savukārt Latvijas vietējās trīs četrus litrus.” Kristīne stāsta, ka “Ces­vaines piens” par litru kazas piena maksā 0,60 eiro, tātad teiktajam par saimniekošanas izdevīgumu ir savs pamatojums.

Kazu cena esot ļoti atšķirīga, to nosakot šķirne. Jo tā smalkāka, tātad kaza labāka, jo skaitlis lielāks. “Lasot sludinājumus, var atrast kazas cenā no 45 līdz pat 200 eiro. Lētais gals nebūs nekāds labais. Normāla kaza maksā vismaz 75 eiro,” sarunā ieskicē Kristīne, piebilzdama, ka āžiem esot citas cenas. Viņai piedāvāts ekskluzīvs āzis arī par 600 eiro.

Ragainie lopiņi ēd daudzveidīgāku barību nekā citi mājlopi. Turklāt, ja ir plašs piedāvājums un brīva izvēle, kaza kāri ķeras pie tā, kas tai garšo labāk. Ja kazām vienlaikus ir pieejamas stiebrzāles un koku un krūmu zariņi, tās pagrauž no visa pa druskai. Ziemā kazu pamatbarība ir siens (ritulis uz kazu), taču citkārt kazām dod arī skābsienu. Tiek barota arī spēkbarība, kaza dienā to apēd līdz pat diviem kilogramiem. Barībai neiztrūkstoši pievieno vitamīnus, mikroelementus.

“Taču kazu ir izdevīgāk piebarot, nekā laist ganībās. Jo lielākus attālumus kaza nostaigā, meklējot barību, kas patīk garšas kārpiņām, jo mazāk piena tā dod. Un otrādi, jo mazāk kaza kustas, jo vairāk piena manā piena mājā,” atklāj saimniece.

Kazas gaļas patēriņa tradīcijas pie mums vēl tikai veidojas, tāpēc kazkopjiem ir jārēķinās, ka lielāku pieprasījumu pēc tās varēs just tikai pēc laika. Kristīne saka, ka kazas gaļa ir garda, bet daudz atkarīgs no pagatavošanas. Kazas gaļa ir vēl maz zināms produkts, bet te paveras labas biznesa iespējas, vien pie kazas gaļas popularizēšanas pašiem jāpiestrādā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
13

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
107

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
108

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
101

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
29

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Pašvaldība gatavojas ziemas ceļu uzturēšanai

00:00
04.11.2025
78

Cēsu novada pašvaldība kopumā gatava gaidāmajai ziemai un savā pārziņā esošo ceļu uzturēšanu nodrošinās. Tā var spriest no apvienību pārvalžu vadītāju teiktā “Druvai”. Jau novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Ēdolfs pilnībā pārliecināts apliecināja, ka pašvaldības ceļu uzturēšana ziemas sezonai ir nodrošināta un līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem par darbiem Cēsīs un Vaives pagastā ir […]

Tautas balss

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
8
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Kā indeksēt lielākās, kā mazākās pensijas

08:18
03.11.2025
25
Cēsniece raksta:

“Tiekoties ar kaimiņieni, saruna iegriezās arī par pensiju indeksāciju. Man pensija maza, tas, ko saņēmu oktobrī vairāk, arī nav daudz. Savukārt kaimiņienei pensijā vairāk par tūkstoti eiro mēnesī. Viņa teica, ka tie 50, 60 eiro, kas klāt, neko daudz vairs neizsaka, labāk jau vairāk būtu indeksējuši mazās pensijas, lai labāk cilvēkiem, kuriem ienākumi zem iztikas […]

Meitene un meitene … dušā

09:15
28.10.2025
73
1
Māmiņa raksta:

“Runājot par Stambulas konvenciju, dzirdēts, ka vīrietis, kas sevi uzskatot par sievieti, drīkstēšot iet sieviešu dušā. Man gribas teikt, ka arī sieviešu, īpaši jau pusaudžu vecuma meiteņu, kopēja mazgāšanās nav nemaz tik vienkāršs jautājums. Pro­tams, ir nepieņemami, ja sievietei piespiež atrasties vienās mazgāšanās telpās ar vīrieti, bet dažai meitenei atrasties tajās kopā ar citām sava […]

Sludinājumi