Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Tumšie gājēji un velobraucēji apdraud sevi un citus

Jānis Gabrāns
00:00
06.11.2019
19
Vestes Fotomarta

Iestājoties tumšajam laikam, aktualizējas tumšo gājēju un velobraucēju problēma. Latvijā oktobrī jau fiksēti vairāki negadījumi, kad notikusi sadursme ar gājējiem, kuri gājuši pa ceļu bez jebkādiem atstarojošajiem elementiem apģērbā. Diemžēl Kurzemē šāds negadījums kādam gājējām beidzās letāli.

Valsts policijas (VP) statistika uzskatāmi rāda, ka neredzamie gājēji ir problēma. Lai arī katru gadu tiek runāts par nepieciešamību būt labi pamanāmiem, aizvien ir cilvēki, kuri joprojām uzskata, ka viņi jebkurā situācijā un jebkurā diennakts laikā uz ceļa ir redzami. Līdzīgi grēko arī velo­braucēji, kuri rada vēl lielāku bīstamību, pārvietojoties pa ielām un ceļiem bez apgaismes ierīcēm un vēl tumšā apģērbā. Ceļu satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti velosipēdisti, netrūkst arī gaišajos gadalaikos, tagad tas kļūst vēl aktuālāk.

Valsts policijas informācija vēsta, ka šogad līdz 28.oktobrim Vidzemes reģionā reģistrēti 43 ceļu satiksmes negadījumi, kuros uzbraukts gājējiem. Negadījumos viegli cietuši 33 gājēji, smagi cietuši seši, bet divi gājēji gājuši bojā.

Reģistrēti arī 25 ceļu satiksmes negadījumi, kuros notikusi sadursme ar velosipēdu. 16 velosipēdisti viegli cietuši, trīs – smagi, bet viens gājis bojā.
VP Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpo­licijas priekšnieks Jānis Lūks norāda, ka katru gadu ar bažām tiek gaidīts tumšais laiks, jo, kā rāda pieredze, velosipēdisti ļoti kūtri izmanto atstarojošās vestes: “Ik gadu Valsts policija plānotu reidu laikā mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tajā skaitā velosipēdu vadītājiem, izdala vairākus simtus atstarojošās vestes, tomēr situācija būtiski neuzlabojas. Arī šajā sezonā Valsts policija turpinās aktivitātes, kuru laikā atgādinās ceļu satiksmes noteikumu prasības, dalīs atstarojošās vestes, tomēr būtu vēlams, lai paši velosipēdisti savlaicīgi padomātu par savu drošību!”

Policija atgādina Ceļu satiksmes noteikumu prasības, kas attiecas tieši uz velosipēdiem. Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos tā sānos, riteņu abās pusēs, jābūt aprīkotam ar gaismas atstarotājiem, priekšpusē ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē ar sarkanu, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēda vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
Vidzemes reģionā šogad jau 769 gājējiem un 54 velosipēda vadītājiem noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli par atstarojošu elementu nelietošanu.

Velobraucējs Arnis norāda, ka labi apzinās riskus, kas saistīti ar braukšanu diennakts tumšajā laikā, tāpēc cenšoties ievērot prasības: “Ar riteni braucu līdz pat sniegam, un sanāk braukt arī tumšajā laikā. Ritenis ir aprīkots ar visu nepieciešamo, arī tērpā ir atstarojošas svītras, tomēr iespēju robežās cenšos izvairīties no braukšanas pa ielas braucamo daļu, izmantoju ietves, veloceliņus. Taču nākas redzēt citus braucējus, kuri brauc pa ielu pilnīgi nepamanāmi, un tad nodomāju, ka viņi ļoti izaicina likteni.”

Tumšajā gadalaikā nebeidzami tiek runāts par nepamanāmajiem gājējiem. Ja saskaitītu atstarotājus un vestes, kas izdalītas šajos gados dažādās akcijās, kampaņās, iespējams, katrs Latvijas iedzīvotās būtu ticis pie vairākiem, tomēr situācija uzlabojas ļoti minimāli.

VP Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Zane Vaskāne norāda uz vēl kādu niansi: “Lai gan ceļu satiksmes noteikumos minēts, ka diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas atrodas uz brauktuves vai nomales, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem, cilvēkiem ir priekšstats, ka uz pilsētu tas neattiecas. Tomēr vēršam uzmanību, ka gan ārpus apdzīvotām vietām, gan pilsētvidē gājējiem jārūpējas par savu redzamību. Dažkārt arī uz apgaismota ceļa šoferiem grūti saskatīt gājējus, bet gaismu atstarojošie elementi vai vestes jau laikus signalizē vadītājam, ka ceļu satiksmē piedalās arī gājējs. Tāpat atgādinām gājējiem, šķērsojot ielu, pārliecināties, vai automašīnas vadītājs tevi redz un vai paspēs nobremzēt.”

Stiliste Ineta Zariņa, lūgta komentēt, kāpēc cilvēki tumšajos rudens mēnešos izvēlas pārsvarā tumšu apģērbu, norāda uz diviem aspektiem: “Dažkārt liekas, ka tumšo apģērbu izvēlas tāpēc, ka šis tāds depresīvs laiks vai negribas nosmērēties, bet patiesība nedaudz citāda. Izrādās, cilvēkiem ir sajūta, ka, uzvelkot tumšas krāsas apģērbu, ir siltāk. Iespējams, kāds fiziķis to varētu pat pamatot zinātniski, bet sajūtu līmenī tumšajos toņos cilvēkiem ir siltāk. Otrs iemesls – apģērba krāsas izvēli nosaka arī vide. Pilsētā, dabā viss paliek tāds pelēks, bezkrāsains, un cilvēki gluži neapzināti cenšas tam piemēroties. Kad uzkritīs sniegs, viss kļūs balts, arī cilvēkiem radīsies vēlme pēc gaišāka apģērba.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
17

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
120

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
378
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
44

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
92

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
63

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
7
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi