Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu filiāle, izstrādājot šī gada nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu, izvirzīja gan mērķus, gan uzdevumus turpmākai darbībai. Arī katrai pašvaldībai bija iespēja apzināt problēmas sava pagasta teritorijā, lai tās turpmāk risinātu. Jāatzīst, ka ne vienā vien pašvaldībā bezdarba problēmas ir līdzīgas – ražotņu un darbavietu trūkums, jaunieši ar zemu vai pat nepabeigtu pamatizglītību, alkoholisms, sliktie ceļa apstākļi un sabiedriskā transporta trūkums. Šo problēmu virkni varētu turpināt vēl un vēl.
Lai iedziļinātos šajās problēmās, sākam rakstu ciklu par bezdarbu laukos. Taču šoreiz kopējs ieskats un būtiskāko nodarbinātības problēmu raksturojums rajona teritorijā NVA Cēsu filiāles vadītājas Evitas Simsones redzējumā. Kopējā situācija raiba
Kā minēts šī gada NVA nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānā, rajonā arvien vairāk jūtams darbaspēka trūkums, taču arī darba devēju pieteikto brīvo vakanču skaits palielinās. Problēmas saistītas gan ar darbaspēka apjomu, gan ar tā nepietiekamu kvalifikāciju. Ir liels skaits bezdarbnieku ar pamata vai vidējo vispārējo izglītību, kuriem nav profesionālās kvalifikācijas. Darba devēji nepilnīgi reģistrē NVA datu bāzē vakantās darba vietas, līdz ar to bezdarbniekiem un darba meklētājiem nav iespēju saņemt pilnu informāciju par brīvajām darba vietām rajonā.
“Bieži vien reģistrēto bezdarbnieku skaits neatspoguļo reālo bezdarba līmeni. Reģistrējas tie, kuri var saņemt bezdarbnieka pabalstu vai pretendē uz sociālo palīdzību no pašvaldības – garantēto iztikas minimumu. Taču problēmas iedzīvotāju nodarbinātībā ir saistītas arī ar nostādnēm mājokļu politikā. Cēsīs ir augstākās dzīvokļu cenas Vidzemē, līdz ar to arī īres un nomas maksas ir augstas. Tādējādi uzņēmējiem ir grūtības piesaistīt jaunus darbiniekus, kas dzīvo ārpus Cēsu pilsētas, laukos,” saka E.Simsone un piebilst, ka pagastu iedzīvotājiem ir raksturīga nevēlēšanās meklēt darbu ārpus dzīves vietas arī gadījumos, kad jaunas darba vietas pašvaldības teritorijā neveidojas.
“Problēma ir cilvēku mobilitātē. Dažas pašvaldības nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānā kā problēmu min sliktos ceļus un sabiedriskā transporta trūkumu. Taču domāju, ka tas lielā mērā ir attiecināms uz visu rajonu. 21. gadsimtā nosacīti laba sabiedriskā transporta satiksme ir maršrutā Cēsis – Priekuļi, kur ik pa pusstundai kursē sabiedriskais transports, bet uz attālajām pašvaldībām ir viens vai divi autobusi dienā, uz dažu vietu pat pāris reižu nedēļā. Sanāk tā, ka minūtes laikā varam piezvanīt uz otru pasaules malu, bet dienas laikā rajona robežās nevaram aizbraukt no vienas vietas uz otru, ja cilvēkam nav personīgās automašīnas. Tas neveicina cilvēku vēlmi pārvietoties. Manuprāt, ja pagastā nav darbavietas un tās arī neveidojas, tad jādomā ir citādāk. Darbs jāmeklē citur. Un atkal nevajag domāt, ka vienīgā iespēja strādāt ir Rīgā vai ārpus Latvijas robežām. Iespējams atrast darba vietu ir arī kaut vai blakus pagastā vai citviet rajonā. Jā, cilvēkiem piemīt lokālās mobilitātes trūkums,” domās dalās E.Simsone. Jaunās māmiņas neatgriežas darba tirgū
NVA nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānā kā būtiska problēma ir minēta jauno māmiņu atgriešana darba tirgū. Lielākoties viņas reģistrējas kā bezdarbnieces, bet nav motivētas reāli meklēt darbu.
“Personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma ir problēmas atgriezties darba tirgū. Svarīgs faktors cilvēkresursu un nodarbinātības attīstībā ir ģimenes un darba dzīves savienošana. Pilsētā un rajonā jaunajiem vecākiem, sevišķi jaunajām māmiņām, bieži vien rodas problēmas atgriezties ierastā darba režīmā. Šobrīd, tāpat kā valstī kopumā, arī Cēsīs ir bērnudārzu trūkums, un vecākiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma nav pieejams alternatīvs variants bērna pieskatīšanai. Arī aukles algošana nav izdevīga, ja to salīdzina ar algu, ko saņem bērnu vecāki,” saka E.Simsone un turpina: “Plānā kā atsevišķa problēma ir minēta situācija, ka personām ar sociālās atstumtības riska pazīmēm – invalīdiem, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs – ir grūti iekārtoties darbā zemās motivācijas, sociālu un psiholoģiska rakstura iezīmju dēļ.
Arī uzņēmēji nav gatavi pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, jo šādi darbinieki prasa papildu rūpes un uzmanību. Pašvaldībām un uzņēmējiem trūkst informācijas par pašvaldību teritorijā dzīvojošiem invalīdiem, jo rajonā pēc VSAA datiem reģistrēti 1945 invalīdi darbspējas vecumā, bet NVA Cēsu filiālē uz šā gada sākumu bija reģistrējušies tikai 89.”
Nākamā bezdarba riska grupa plānā ir pirmspensijas vecuma cilvēki. Viņiem ir grūti atrast darbu zemās kvalifikācijas un nespējas pielāgoties mūsdienu darba tirgus prasību dēļ. Pirmspensijas vecuma cilvēki arī atsakās piedalīties NVA piedāvātajos pasākumos konkurētspēju paaugstināšanai, aizbildinoties ar sliktu veselību un transporta problēmām. Uzņēmumos trūkst darba vietu, kurās izmanto vienkāršu, nekvalificētu darbaspēku, bet pensionēšanās vecums valstī palielinās. Optimāls bezdarba līmenis
Taču, vērtējot bezdarba situāciju rajonā, NVA Cēsu filiāles vadītāja atzīst, ka īpašām bažām nav pamata.
“Kopumā rajonā situācija nepasliktinās, jo bezdarba līmenis ar katru gadu samazinās. Mūsu rajons, ja tā var teikt, nav īsti tāds problēmu rajons. Cēsīs ir optimāls bezdarba līmenis, ap pieci procenti, kas būtībā ir dabiskā bezdarba līmenis ,” saka E.Simsone un turpina: “Arī pirmspensijas vecuma reģistrēto iedzīvotāju grupa ar katru gadu tomēr samazinās. Tā, iespējams, ir problēma atsevišķās pašvaldībās, bet ne rajonā kopumā. Bez tam pirmspensijas vecuma cilvēki labprāt izmantojuši viņiem paredzētās apmācības, lai varētu iesaistīties darba tirgū. Arī turpmāk būs kursi, kas būs orientēti tieši uz pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kuriem kvalifikācija un profesija ir zaudējusi aktualitāti. Kursi būs paredzēti arī bezdarbniekiem, kuri ir ar zemu kvalifikāciju – pamatizglītību vai pat zemāku.”
Runājot par mērķgrupu, kurā ietverti invalīdi, NVA Cēsu filiāles vadītāja atzīst, ka arī šiem cilvēkiem ir daudz iespēju un piedāvājumu.
“Ne tikai NVA piedāvā īpašus pasākumus invalīdiem. Cēsīs ir integrācijas centra atbalsta punkts, arī Vidzemes attīstības aģentūra piedāvā dažādas iespējas. Arī daudzas pašvaldības ir rakstījušas projektus Eiropas sociālajam fondam, kuri ir atbalstīti. Nav tā, ka šiem cilvēkiem nav iespēju. Patiesībā tās ir dažādas,” domās dalās E.Simsone. Nākotnei ieceru un darba netrūkst
E.Simsone atklāj, ka NVA Cēsu filiālei nākotnes ieceru un projektu netrūkst.
“Jau šobrīd mūsu filiālē bezdarbniekiem ir savi aģenti. Vairs nav tā, ka cilvēks katru reizi nonāk pie cita aģenta. Domāju, jāmaina stereotips, ka pie mums jānāk tikai tādēļ, lai iegūtu bezdarbnieka statusu un pabalstu. Aģentūras mērķis ir atgriezt cilvēku darba tirgū. Piesaistot bezdarbnieku vienam aģentam, iespējams, pastiprinām atbildību gan no vienas, gan otras puses,” domās dalās E.Simsone un atklāj, ka būs arī citi jauninājumi filiāles darbībā.
“Viens no jaunumiem būs projekts “Individuālais darba meklēšanas plāns”. Katrs bezdarbnieks tiks aptaujāts, pēc tam viņu klasificēs konkrētā grupā. Tā skaidrāk izrietēs arī piedāvājamais pakalpojumu klāsts. Varbūt konkrētam cilvēkam nepieciešama informācija par vakancēm vai speciālistu konsultācijas – psihologa, jurista, karjeras konsultanta. Redzēsim, vai klientam nepieciešama modulārā apmācība vai pārkvalifikācija. Mums būs vienkāršāk saprast, kādi pakalpojumi katram jāpiedāvā,” skaidro E.Simsone, piebilstot, ka lielāka uzmanība tiks pievērsta arī ekonomiski neaktīvajiem bezdarbniekiem. Ir pat paredzēti projekti, kuros tiks piesaistīti narkologi un atkarību speciālisti.
Palīdzēs bezdarbniekiem uzsākt komercdarbību
Cēsu filiāles vadītāja atklāj, ka ar cerībām nākamajā gadā NVA plāno uzsākt pilotprojektu “Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai”, kas palīdzēs bezdarbniekiem uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto personu.
“Sadarbībā ar Hipotēku banku pieņemsim biznesa plānus. Hipotēku bankas speciālisti tos izvērtēs. Plānus, kurus eksperti atzīs par dzīvotspējīgiem, mēs atbalstīsim. Monitorings ilgs vienu gadu, ja pēc gada eksperti vēlreiz atzīs, ka plāns strādā, tad finansējums, kurš būs ieguldīts no aģentūras puses, nebūs jāatdod,” nākotnes pasākumos dalās E.Simsone, piebilstot, ka aģentūra pastiprinātu uzmanību pievērsīs strādājošiem cilvēkiem, kuri ir uz riska robežas zaudēt darbu.
“Šiem cilvēkiem organizēsim apmācības, vienojoties ar darba devējiem, ka viņus saglabā darbā, bet mēs dodam trūkstošo kompetenci, lai strādnieks vairs nebūtu šajā riska statusā,” stāsta NVA Cēsu filiāles vadītāja E.Simsone.
Komentāri