Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Trūkst darba vietu un darbinieku

Druva
23:00
19.04.2007
2

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Cēsu filiāle, izstrādājot šī gada nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu, izvirzīja gan mērķus, gan uzdevumus turpmākai darbībai. Arī katrai pašvaldībai bija iespēja apzināt problēmas sava pagasta teritorijā, lai tās turpmāk risinātu. Jāatzīst, ka ne vienā vien pašvaldībā bezdarba problēmas ir līdzīgas – ražotņu un darbavietu trūkums, jaunieši ar zemu vai pat nepabeigtu pamatizglītību, alkoholisms, sliktie ceļa apstākļi un sabiedriskā transporta trūkums. Šo problēmu virkni varētu turpināt vēl un vēl.

Lai iedziļinātos šajās problēmās, sākam rakstu ciklu par bezdarbu laukos. Taču šoreiz kopējs ieskats un būtiskāko nodarbinātības problēmu raksturojums rajona teritorijā NVA Cēsu filiāles vadītājas Evitas Simsones redzējumā. Kopējā situācija raiba

Kā minēts šī gada NVA nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānā, rajonā arvien vairāk jūtams darbaspēka trūkums, taču arī darba devēju pieteikto brīvo vakanču skaits palielinās. Problēmas saistītas gan ar darbaspēka apjomu, gan ar tā nepietiekamu kvalifikāciju. Ir liels skaits bezdarbnieku ar pamata vai vidējo vispārējo izglītību, kuriem nav profesionālās kvalifikācijas. Darba devēji nepilnīgi reģistrē NVA datu bāzē vakantās darba vietas, līdz ar to bezdarbniekiem un darba meklētājiem nav iespēju saņemt pilnu informāciju par brīvajām darba vietām rajonā.

“Bieži vien reģistrēto bezdarbnieku skaits neatspoguļo reālo bezdarba līmeni. Reģistrējas tie, kuri var saņemt bezdarbnieka pabalstu vai pretendē uz sociālo palīdzību no pašvaldības – garantēto iztikas minimumu. Taču problēmas iedzīvotāju nodarbinātībā ir saistītas arī ar nostādnēm mājokļu politikā. Cēsīs ir augstākās dzīvokļu cenas Vidzemē, līdz ar to arī īres un nomas maksas ir augstas. Tādējādi uzņēmējiem ir grūtības piesaistīt jaunus darbiniekus, kas dzīvo ārpus Cēsu pilsētas, laukos,” saka E.Simsone un piebilst, ka pagastu iedzīvotājiem ir raksturīga nevēlēšanās meklēt darbu ārpus dzīves vietas arī gadījumos, kad jaunas darba vietas pašvaldības teritorijā neveidojas.

“Problēma ir cilvēku mobilitātē. Dažas pašvaldības nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānā kā problēmu min sliktos ceļus un sabiedriskā transporta trūkumu. Taču domāju, ka tas lielā mērā ir attiecināms uz visu rajonu. 21. gadsimtā nosacīti laba sabiedriskā transporta satiksme ir maršrutā Cēsis – Priekuļi, kur ik pa pusstundai kursē sabiedriskais transports, bet uz attālajām pašvaldībām ir viens vai divi autobusi dienā, uz dažu vietu pat pāris reižu nedēļā. Sanāk tā, ka minūtes laikā varam piezvanīt uz otru pasaules malu, bet dienas laikā rajona robežās nevaram aizbraukt no vienas vietas uz otru, ja cilvēkam nav personīgās automašīnas. Tas neveicina cilvēku vēlmi pārvietoties. Manuprāt, ja pagastā nav darbavietas un tās arī neveidojas, tad jādomā ir citādāk. Darbs jāmeklē citur. Un atkal nevajag domāt, ka vienīgā iespēja strādāt ir Rīgā vai ārpus Latvijas robežām. Iespējams atrast darba vietu ir arī kaut vai blakus pagastā vai citviet rajonā. Jā, cilvēkiem piemīt lokālās mobilitātes trūkums,” domās dalās E.Simsone. Jaunās māmiņas neatgriežas darba tirgū

NVA nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānā kā būtiska problēma ir minēta jauno māmiņu atgriešana darba tirgū. Lielākoties viņas reģistrējas kā bezdarbnieces, bet nav motivētas reāli meklēt darbu.

“Personām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma ir problēmas atgriezties darba tirgū. Svarīgs faktors cilvēkresursu un nodarbinātības attīstībā ir ģimenes un darba dzīves savienošana. Pilsētā un rajonā jaunajiem vecākiem, sevišķi jaunajām māmiņām, bieži vien rodas problēmas atgriezties ierastā darba režīmā. Šobrīd, tāpat kā valstī kopumā, arī Cēsīs ir bērnudārzu trūkums, un vecākiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma nav pieejams alternatīvs variants bērna pieskatīšanai. Arī aukles algošana nav izdevīga, ja to salīdzina ar algu, ko saņem bērnu vecāki,” saka E.Simsone un turpina: “Plānā kā atsevišķa problēma ir minēta situācija, ka personām ar sociālās atstumtības riska pazīmēm – invalīdiem, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem, personām pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs – ir grūti iekārtoties darbā zemās motivācijas, sociālu un psiholoģiska rakstura iezīmju dēļ.

Arī uzņēmēji nav gatavi pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, jo šādi darbinieki prasa papildu rūpes un uzmanību. Pašvaldībām un uzņēmējiem trūkst informācijas par pašvaldību teritorijā dzīvojošiem invalīdiem, jo rajonā pēc VSAA datiem reģistrēti 1945 invalīdi darbspējas vecumā, bet NVA Cēsu filiālē uz šā gada sākumu bija reģistrējušies tikai 89.”

Nākamā bezdarba riska grupa plānā ir pirmspensijas vecuma cilvēki. Viņiem ir grūti atrast darbu zemās kvalifikācijas un nespējas pielāgoties mūsdienu darba tirgus prasību dēļ. Pirmspensijas vecuma cilvēki arī atsakās piedalīties NVA piedāvātajos pasākumos konkurētspēju paaugstināšanai, aizbildinoties ar sliktu veselību un transporta problēmām. Uzņēmumos trūkst darba vietu, kurās izmanto vienkāršu, nekvalificētu darbaspēku, bet pensionēšanās vecums valstī palielinās. Optimāls bezdarba līmenis

Taču, vērtējot bezdarba situāciju rajonā, NVA Cēsu filiāles vadītāja atzīst, ka īpašām bažām nav pamata.

“Kopumā rajonā situācija nepasliktinās, jo bezdarba līmenis ar katru gadu samazinās. Mūsu rajons, ja tā var teikt, nav īsti tāds problēmu rajons. Cēsīs ir optimāls bezdarba līmenis, ap pieci procenti, kas būtībā ir dabiskā bezdarba līmenis ,” saka E.Simsone un turpina: “Arī pirmspensijas vecuma reģistrēto iedzīvotāju grupa ar katru gadu tomēr samazinās. Tā, iespējams, ir problēma atsevišķās pašvaldībās, bet ne rajonā kopumā. Bez tam pirmspensijas vecuma cilvēki labprāt izmantojuši viņiem paredzētās apmācības, lai varētu iesaistīties darba tirgū. Arī turpmāk būs kursi, kas būs orientēti tieši uz pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kuriem kvalifikācija un profesija ir zaudējusi aktualitāti. Kursi būs paredzēti arī bezdarbniekiem, kuri ir ar zemu kvalifikāciju – pamatizglītību vai pat zemāku.”

Runājot par mērķgrupu, kurā ietverti invalīdi, NVA Cēsu filiāles vadītāja atzīst, ka arī šiem cilvēkiem ir daudz iespēju un piedāvājumu.

“Ne tikai NVA piedāvā īpašus pasākumus invalīdiem. Cēsīs ir integrācijas centra atbalsta punkts, arī Vidzemes attīstības aģentūra piedāvā dažādas iespējas. Arī daudzas pašvaldības ir rakstījušas projektus Eiropas sociālajam fondam, kuri ir atbalstīti. Nav tā, ka šiem cilvēkiem nav iespēju. Patiesībā tās ir dažādas,” domās dalās E.Simsone. Nākotnei ieceru un darba netrūkst

E.Simsone atklāj, ka NVA Cēsu filiālei nākotnes ieceru un projektu netrūkst.

“Jau šobrīd mūsu filiālē bezdarbniekiem ir savi aģenti. Vairs nav tā, ka cilvēks katru reizi nonāk pie cita aģenta. Domāju, jāmaina stereotips, ka pie mums jānāk tikai tādēļ, lai iegūtu bezdarbnieka statusu un pabalstu. Aģentūras mērķis ir atgriezt cilvēku darba tirgū. Piesaistot bezdarbnieku vienam aģentam, iespējams, pastiprinām atbildību gan no vienas, gan otras puses,” domās dalās E.Simsone un atklāj, ka būs arī citi jauninājumi filiāles darbībā.

“Viens no jaunumiem būs projekts “Individuālais darba meklēšanas plāns”. Katrs bezdarbnieks tiks aptaujāts, pēc tam viņu klasificēs konkrētā grupā. Tā skaidrāk izrietēs arī piedāvājamais pakalpojumu klāsts. Varbūt konkrētam cilvēkam nepieciešama informācija par vakancēm vai speciālistu konsultācijas – psihologa, jurista, karjeras konsultanta. Redzēsim, vai klientam nepieciešama modulārā apmācība vai pārkvalifikācija. Mums būs vienkāršāk saprast, kādi pakalpojumi katram jāpiedāvā,” skaidro E.Simsone, piebilstot, ka lielāka uzmanība tiks pievērsta arī ekonomiski neaktīvajiem bezdarbniekiem. Ir pat paredzēti projekti, kuros tiks piesaistīti narkologi un atkarību speciālisti.

Palīdzēs bezdarbniekiem uzsākt komercdarbību

Cēsu filiāles vadītāja atklāj, ka ar cerībām nākamajā gadā NVA plāno uzsākt pilotprojektu “Pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai”, kas palīdzēs bezdarbniekiem uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto personu.

“Sadarbībā ar Hipotēku banku pieņemsim biznesa plānus. Hipotēku bankas speciālisti tos izvērtēs. Plānus, kurus eksperti atzīs par dzīvotspējīgiem, mēs atbalstīsim. Monitorings ilgs vienu gadu, ja pēc gada eksperti vēlreiz atzīs, ka plāns strādā, tad finansējums, kurš būs ieguldīts no aģentūras puses, nebūs jāatdod,” nākotnes pasākumos dalās E.Simsone, piebilstot, ka aģentūra pastiprinātu uzmanību pievērsīs strādājošiem cilvēkiem, kuri ir uz riska robežas zaudēt darbu.

“Šiem cilvēkiem organizēsim apmācības, vienojoties ar darba devējiem, ka viņus saglabā darbā, bet mēs dodam trūkstošo kompetenci, lai strādnieks vairs nebūtu šajā riska statusā,” stāsta NVA Cēsu filiāles vadītāja E.Simsone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
54

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi