Vairāk nekā 120 dalībnieku, ap 6200 skatītāju – tāda ir 13.izstādes “Cēsu uzņēmējs” bilance.
Trīs dienas, kaut pūta stindzinošs vējš, cēsnieki un pilsētas viesi steidza apskatīt izstādi. Un mājup devās apmierināti, jo bija guvuši gan sirdij, gan prātam. “Mūsu ģimenei tā ir tradīcija – apmeklēt “Cēsu uzņēmēju”. Aprīļa pēdējā sestdienā mammītei svinam dzimšanas dienu. Sabrauc radiņi no Kurzemes un Latgales, svētdienā noteikti visi ejam uz izstādi,” “Druvai” pastāstīja Alda Kalniņa. Daudzām ģimenēm izstādes apmeklējums kļuvis par gaidītu kopīgu pasākumu. “Mani pusaudži jau vairāk interesējas par “Lattelecom” stendu un kvadracikliem. Sieva vakariņām kaut ko garšīgu nopirks, bet pats tiku pie jaunas kaklasaites,” atklāja izstādes apmeklētājs Mārtiņš Alksnis.
Piedalīšanās izstādē – tā ir gan savas firmas produkcijas un pakalpojumu reklamēšana, gan jaunu kontaktu dibināšana. Bet tas, kā dalībnieki jūtas Cēsīs, lielā mērā atkarīgs no rīkotājiem, no gaisotnes, kas valda izstādē. Par viņu darbu izskanēja vien labi vārdi. “Piedalāmies “Cēsu uzņēmējā” astoto gadu. Izstādes rīkotāji ir padomājuši par visu – dalībnieku informēšanu pirms izstādes, tās laikā, kad ierodamies iekārtot stendu, viss jau sagatavots. Būtiski, ka pasākumam ir laba reklāma,” domās dalījās LMT projektu vadītāja Iveta Else. Viņa ik gadu piedalās vismaz desmit reģionālajās izstādēs un vislabprātāk dodas uz Cēsīm.
Pirmoreiz izstādē piedalījās Amatas novada zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saimnieks Jānis Sietiņsons, kurš bijis dalībnieks vairākās lielajās izstādēs Rīgā. Viņš atzina, ka Cēsīs organizatoriskā ziņā tā bijusi augstākā līmenī. “Visu laiku skan informācija par citiem dalībniekiem, es uzzinu to, kas mani interesē, te notiek dažādi konkursi. “Cēsu uzņēmējā” ir daudz vērtīga,” atzinīgus vārdus saka Jānis Sietiņsons un piebilst, ka Piebalgas stends – stabs ir ļoti iedarbīgs, ne viens vien izlasījis, kas būs Jaunpiebalgā, jau pierakstījis kalendārā. Savukārt SIA “Valdars” tehnoloģe Gunta Balode piebilda, ka daudziem dalībniekiem, kuru vietas ir pagalmā, būtiski, ka naktī stendus apsargā. “Grūti pat iedomāties, ja vajadzētu visu produkciju kraut iekšā un ārā,” tā keramikas firmas pārstāve.
SIA “ZAAO” izstādē piedalās ik gadu. “Pirmajos gados nenoguruši slēdzām līgumus par atkritumu savākšanu, tagad ir citas aktualitātes,” uzsver “ZAAO” Cēsu biroja vadītāja Ingūna Rācene. Atkritumu apsaimniekotājas firmas stendā varēja uzzināt gan par iespēju bez maksas nodot nolietoto sadzīves elektroniku, gan apskatīt, kādi izskatās būvgružu atkritumu maisi. Skolēni un arī skolotāji interesējās par materiāliem vides izglītībā. “Ne katrs atnāks uz biroju, izstādē var visu apskatīt, parunāties,” tā Ingūna Rācene.
Ļoti apmierināts, ka piedalījies izstādē, bija SIA “Kradzes” direktors Uldis Žaimis no Liepājas. Firma piedāvā plēves sildelementus grīdām, krāsmetāla radiatorus, inkubatorus cāļu perēšanai. “Gribam strādāt visā Latvijā. Līdz šim Vidzeme bija sveša, izstādē atradu sadarbības partnerus. Esmu ļoti priecīgs,” pastāstīja liepājnieks un piebilda, ka nākamgad noteikti pieteiksies krietni agrāk, lai dabūtu labāku vietu.
Priecīga par kārtējo piedalīšanos izstādē bija Dagnija Kupče no “Vēverīšām”. “Atrisināju baltā kažociņa problēmu!” viņa ar gandarījumu sacīja. Izrādās, ilgu laiku Dagnija meklējusi aitādas, nu tās atrastas. Tepat mūspusē audzē gan aitas, gan var dabūt to ādas. “Ir sevi jārāda, jāgrozās. Tās bija trīs bagātas dienas. Deju kolektīvi, kori, arī interesenti aizrunājuši tautas tērpus. Izstādē var aptaustīt drēbi. Te satikām norvēģus un lietuviešus, pie kuriem “Vēverīšas” bija izstādē. Saņēmām uzaicinājumu arī uz kādu interesantu izstādi,” stāstīja Dagnija. Viņa “Cēsu uzņēmēja” laikā paguva noaust trīs jostas, no lietuviešiem nopirkt ziemciešu stādus un atrast jaunus biznesa partnerus.
Jaunas ģimenes īpaši saistīja SIA “Bergerhouse” piedāvātais projekts “Cīrulīši”. “Mājas ir gatavas, var iet iekšā – tas daudziem bija pārsteigums. Daži cēsnieki rezervēja dzīvokļus, daudzi interesējās par nekustamo īpašumu iegādi un kā to izdarīt,” pastāstīja firmas nekustamo īpašumu speciāliste Ineta Ozoliņa un piebilda, ka visas trīs dienas pie stenda netrūcis interesentu.
Uz lielāku apmeklētāju interesi bija cerējuši SIA “Valdars” pārstāvji. “Cilvēki gāja garām, keramika nesaistīja. Izstādē esam trešo reizi, bet tik maz pircēju mūsu stendā nebija bijis. Arī tas raksturo sabiedrības maksātspēju. Citus gadus podu trūka, tagad pilna noliktava, keramika nav tā, ko pirks pirmām kārtām,” domās dalījās “Valdara” keramikas tehnoloģe Gunta Balode. Viņa arī atzina, ka izstādē daudzi cēsnieki brīnījušies, ka vecā keramika vēl strādā. Arī tas ir ieguvums.
Izstādes pēdējās stundās arī tās rīkotāji bija apmierināti. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras Cēsu nodaļas vadītājs Kārlis Tomsons bija optimistisks: “Cēsīs izstāde bija un būs! “Cēsu uzņēmējs” – tas ir zīmols, ko nevar ar citu sajaukt. Nākas arī kādam atteikt, jo nav vietas. Būtiski, ka piedalās pašvaldības, kas reklamē vietējos mazos uzņēmējus. Izstādē var redzēt, kā firmas 13 gados izaugušas.” Rajona padomes izpilddirektora vietnieks Lotārs Dravants un palīdze starptautiskos jautājumos Rita Merca “Druvai” atzina, ka ar katru gadu “Cēsu uzņēmēju” rīkot kļūst vieglāk, jo to dara komanda. “Esam gandarīti par labajām atsauksmēm. Ne tikai mūsu rajona uzņēmēji, arī rajona padomes sadarbības partneri no Lietuvas un Norvēģijas te guva gan ierosmes, gan atrada kolēģus biznesā. Tas uzmundrina, un esam pārliecināti, ka arī nākamgad izstāde būs,” tā Rita Merca, bet Lotārs Dravants piebilda, ja ir vairāk nekā 120 dalībnieku un ap 6200 apmeklētāju, tad izstāde ir vajadzīga. Plašākai nav vietas, ja nu tikai vēl kāds var iekārtoties uz jumta. ““Cēsu uzņēmējs” ir tāds, kādu paši esam izveidojuši,” atzīst Lotārs Dravants. Vairāk bilžu skatiet sadaļā Foto galerija
Komentāri