Valstī turpinās meža dzīvniekiem paredzēto trakumsērgas vakcīnu izvietošana. Pēdējos trīs gadus vakcinācija notiek no gaisa, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, kā arī papildu vakcīnas izliekot ar rokām. „Druva” vaicāja Pārtikas un veterinārā dienesta Cēsu pārvaldes vadītājas vietniecei Indrai Tomiņai, vai trakumsērga aizvien ir aktuāla problēma.
I.Tomiņa skaidro, ka vēl pirms pāris gadiem vakcīnas izliktas ar rokām, kas deva rezultātus, tomēr prakse Eiropā liecināja, ka vakcinācijas no gaisa ir visefektīvākā metode: „2003. gads Cēsu rajonā bija vissmagākais. Rajonā bija vislielākais ar trakumsērgu slimo dzīvnieku skaits Latvijā – 91, tai skaitā 13 mājdzīvnieki. Taču, ja pagājušā gada astoņos mēnešos Cēsu rajonā vēl tika reģistrētas 16 ar trakumsērgu slimas lapsas, tad šā gada astoņos mēnešos tikai divas. 2006. gadā līdz augustam bija desmit slimi jenotsuņi, šogad neviens. Līdzīgs progress redzams arī valsts kopējos datos. Šā gada astoņos mēnešos valstī ar trakumsērgu saslima 94 savvaļas dzīvnieki, taču pagājušā gada astoņos mēnešos 291.”
I.Tomiņa vērtē, ka rajona cilvēki ir informēti par slimību, jo atvestie dzīvnieki, kuri šķituši aizdomīgi vai atrasti nobeigušies, 2006. gadā 58 procentos gadījumu patiešām bijuši slimi.
Notiek arī vakcinācijas efektivitātes kontrole, kas pierāda vakcinācijas nozīmību: „No medniekiem pieņemam nomedītās lapsas un jenotsuņus. Laboratorijās tie tiek izmeklēti, lai noteiktu trakumsērgas vīrusa klātbūtni, kā arī to, vai izstrādājušās antivielas. Ne visiem dzīvniekiem uzreiz izveidojas imunitāte, tādēļ būtiski, lai vakcinācija ir regulāra.”
I.Tomiņa atzīst, ka būs nepieciešami vairāki gadi, līdz visi dzīvnieki būs imūni: „Lai trakumsērga attīstītos, nepieciešama labvēlīga vide, vīruss un uzņēmīgs dzīvnieks. Ja viens dzīvnieks nebūs saņēmis devu un būs saslimis, bet pārējie būs vakcinēti un imūni, tad slimībai nebūs kur izplatīties.”
Lai gan visvairāk ar trakumsērgu inficējas meža dzīvnieki, tomēr tas notiek arī ar mājdzīvniekiem. I.Tomiņa norāda: „Visi mājdzīvnieki, kas saslimuši ar trakumsērgu, nebija vakcinēti, lai gan valstī vismaz piecos normatīvajos aktos ir noteikts, ka reizi gadā suņi, kaķi un baltie seski ir jāvakcinē pret trakumsērgu. Tas ir mājdzīvnieka īpašnieka pienākums, par tā nepildīšanu gan šogad, gan pagājušajā gadā ir sodīti trīs cilvēki. Tikai profilaktiska vakcinācija pasargā no saslimšanas.
Ir saimnieki, kas atrunājas, ka dzīvnieks dzīvo tikai istabā, bet arī istabas kaķis var izmukt no mājām. Pamācošs piemērs savulaik notika Drustu pagastā – saimniecei bija pieci kaķi, no kuriem četri bija vakcinēti, bet istabas mīļais kaķītis ne, jo cik ta nu viņš iet ārā. Bet mīļais kaķītis kādā dienā izgāja no mājām, un, kad saimniece gāja pa pagalmu, kaķis tiešā pikējumā metās viņai virsū un izkoda kājā pamatīgu caurumu. Sieviete devās pie ārsta, savukārt kaķi novērojām, tas mira, tika konstatēta trakumsērga.”
I.Tomiņa norāda, ka īpašniekiem jāvakcinē mīluļi, jo trakumsērga ir bīstama ne tikai dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem: „Ja cilvēks saslimst ar trakumsērgu, tad rezultāts ir nāve. Diemžēl daudzi to neuztver nopietni. Taču no slimības var pasargāt dzīvnieku vakcinācija. Ja tomēr slims dzīvnieks sakož cilvēku, tad pasargā savlaicīga vakcinācija. To pierāda gadījums Nītaurē 2005. gadā, kad pret trakumsērgu nācās vakcinēties 70 cilvēkiem, jo nevakcinēts, inficēts kucēns izskrēja pa ciemu, to samīļot paspēja 70 cilvēki, līdz dzīvnieciņš iekoda kādam iedzīvotājam un arī saimniecei. Labi, ka viņa devās pie ārsta, jo sunītim laboratorijā tika uzstādīta diagnoze – trakumsērga. Par laimi, viss beidzās labi, jo cilvēku vakcinācija notika uzreiz.”
Komentāri