Vidzemes koncertzālē “Cēsis” 1. decembrī apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2017” laureāti. Gada balvas ieguvēji saņēma lielo “Zelta čiekuru”, pārējiem laureātiem tika pasniegts mazais “Zelta čiekuriņš”. Nominācijas “Par mūža ieguldījumu” balvu saņēmējiem pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus, Goda diplomus un krūšu nozīmi “Zelta sēkliņa”.
“Katram kokam ir sava valoda, vai tā ir lapa, kas krīt rudenī, vai tā ir silta vēja šalts bērzu birzs vainagā, vai tas ir sniegs, kas snieg uz skujām. Vai tas ir koka kliedziens spalgā salā, tie cilvēki, kas dzird šo valodu, saprot mežu, bet ne visi jūt. Jūt tikai tie, kam ir meža dvēsele. Mēs viņus saucam par mežiniekiem, un tā ir īpaša suga. Tie, kam ir meža dvēsele, ar laiku no koka manto to vislabāko – cēlumu, skaistumu, viedumu un tiekšanos uz izcilību,” ar šiem vārdiem tika atklāts balvas “Zelta čiekurs” pasākums. “Zelta čiekurs” ir augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares attīstībā, to šogad pasniedza jau četrpadsmito reizi.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs apbalvošanas ceremonijā uzsvēra, ka mežsaimniecība ir ļoti nozīmīga nozare Latvijas ekonomikai. “Pateicoties daudziem prasmīgiem mežkopjiem, meža īpašniekiem, zinātniekiem un uzņēmējiem, mūsu meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, ievērojot valsts ekonomiskās attīstības, dabas vērtību saglabāšanas un sabiedrības sociālās intereses. Esam pulcējušies Vidzemē, kur meža nozarei šogad ir visaugstākais īpatsvars reģiona kopproduktā – 16,3%. Tāpat Vidzeme ir reģions, kurā katru piekto darba vietu dod meža nozares uzņēmumi. Tāpēc ir tikai saprotami, ka nozare savus lielākos svētkus šogad svin Vidzemē, lai godinātu izcilas nozares izcilus darba darītājus. Sveicam tos ļaudis, kuri ar savu mūža darbu ir veicinājuši nozares, Latvijas tautsaimniecības un valsts uzplaukumu.”
Tuvojoties gada nogalei, atskatāmies uz paveikto visa gada garumā. Gads vēl nav beidzies, tāpēc nevar pateikt, kādi būs meža nozares eksportētās produkcijas gala rādītāji, bet jau šobrīd zināms, ka gada pirmajos deviņos mēnešos šis rādītājs esot palielinājies par 5,7%. “Gada beigās Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība divi miljardi eiro, ko nozarē uzsveram kā maģisku ciparu, būs krietni pārsniegts par vairākiem simtiem miljonu,” teica zemkopības ministrs.
Kokrūpnieki nav vienīgie, kas šogad čakli strādājuši, jāuzslavē arī mežsaimnieki. Šogad jau atjaunoti vismaz 32 tūkstoši hektāru meža. Aktīvi izmantoti arī lauku atbalsta attīstības pasākumi, kas paredzēti Latvijas meža kopšanai, tādi ir trīs : “Meža ieaudzēšana un kopšana”, “Meža atjaunošana pēc dabas katastrofām un pasākumi meža ugunsgrēka novēršanai”, kā arī “Mežaudžu nomaiņa un retināšana”. J. Dūklavs pauda gandarījumu, sakot, ka atsevišķos minētajos pasākumos apgūti vairāk nekā 90% no pieejamā finansējuma.
Gandrīz visa gada garumā mežsaimnieki aizstāvēja savas tiesības profesionāli audzēt mežu, lai nākamajām paaudzēm atstātu skaistākas un raženākas priežu audzes un lai meža apsaimniekošana būtu ekonomiski izdevīga un konkurētspējīga.
Atskatoties uz aizvadīto gadu, tas bijis ne tikai pozitīvs, bet arī piesātināts smagām diskusijām. Vairākkārt gan politiķi, gan amatpersonas, arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis izteica sirsnīgu pateicību tiem, kuri tālredzīgi saimnieko savos mežos, iegūstot koksnes ražu, un tiem meža nozares uzņēmumiem, kas gandrīz 50 000 Latvijas iedzīvotāju dod iespēju nevis izbraukt uz ārvalstīm, bet maizi pelnīt tepat Latvijā.
Arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas skatījumā aizvadītais gads bijis spraigs un dinamisks, tomēr meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem ļoti grūts. Aizvadīta smaga ziema, vasaras nogalē valsts teritoriju skāra postošas lietus gāzes, kas radīja bojājumus mežu infrastruktūrai – ceļiem, meliorācijas sistēmām. Jau nākamā gada pavasarī tiks izvērtēti jauno mežu stādījumu bojājumi. Bet lielākās cerības meža nozares pārstāvji liek uz izglītotu sabiedrību, jo diskusiju kultūra par nozares attīstību vēl ir ļoti zemā līmenī un bieži noved pie pieņēmumiem, kas nomelno nozares profesionāļus, kuri godprātīgi strādā, lai Latvijas meži un visa nozare spētu ilgtspējīgi attīstīties. “Te būtiski dzīvot nevis mītos un puspatiesībās, bet atziņās, kas balstītas mūsu zinātnieku pieredzē un pētījumos,” teica Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis.
Tieši šī iemesla dēļ par cinisku un neētisku attieksmi pret Latvijas zemes īpašniekiem, par emigrācijas veicināšanu, par meža vērtības graušanu un meža pūdēšanas atbalstīšanu, par tautsaimniecības attīstības bremzēšanu, par “zaļo teroru” un Latvijas simtgades nomelnošanu – par visiem šiem “nopelniem” Latvijas meža īpašnieku organizācijas piešķir balvu “Melnais čiekurs” apmelošanas kampaņas “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” organizatoriem.
Ar balvas pasniegšanu meža īpašnieki vēlas pievērst sabiedrības uzmanību tā saucamo “zaļo” organizāciju pārstāvju paustajām viltus ziņām, lūdzot izvērtēt informācijas avotu un paustās informācijas patiesumu.
“Arī mēs esam sabiedrība, cilvēki, kuri grib strādāt savā zemē!” vēsta balvas dibinātāji – Latvijas Meža īpašnieku organizācijas -, vēloties, lai arī viņu intereses Latvijā tiktu ņemtas vērā un nenotiktu klaja nomelnošana par ilgu gadu laikā sniegto ieguldījumu mežsaimniecībā.
“Melno čiekuru” piešķir 11 meža īpašnieku nevalstiskās organizācijas: Latvijas Meža īpašnieku biedrība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Kuldīgas meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Bārbele”, Meža īpašnieku biedrība “Meža konsultants”, Rūjienas mežu īpašnieku biedrība, Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”, Meža īpašnieku kooperācijas atbalsta centrs, biedrība “Vidzemes augstienes meži”, Meža īpašnieku apvienība “Krāslava” un Meža īpašnieku apvienība “Madona”.
Komentāri