Sestdienas rītā mūzika cēsniekus mudināja doties uz Rožu laukumu, kur ikvienu gaidīja Rudens ražas svētki un tirdziņš. Saulainais laiks vedināja iziet no mājām, papriecāties par rudeni. Atnācēji nesteidzīgi staigāja gar tirgotājiem, skatījās, vērtēja piedāvājumu, parunājās ar mājražotājiem, amatniekiem.
“Tirdziņus Rožu laukumā nekad nelaižu garām. Tad ir arī iemesls pastaigāties pa Rīgas ielu, redzēt, kas mainījies, jo ikdienā dzīvoju Saules ielā un uz vecpilsētu nav vajadzības nākt. Ja ir tirdziņš, var kaut ko nopirkt, vēl arī koncerts, kur vēl labāk. Ar draudzeni sarunājām te satikties,” pastāsta cēsniece Inese Kalniņa un atklāj, ka nav padomā kas konkrēts, ko gribētu nopirkt, bet parasti jau, kad ierauga, tad saprot, ka jāver vaļā maks.
Gunta Ozolniece un Baiba Putniņa no Ērgļiem un Pierīgas ciemojās pie radiem. Apskatījušas Cēsis un apkārtni, tirdziņš bijis kā pārsteigums. “Interesanti. Ja tik ir nauda!” saka Baiba, bet Gunta rāda, ka nopirkusi maizīti un veselībai dzērienu no “Veselības laboratorijas”.
“Katrs meklē ko citu, kāds grib ko nopirkt, kāda cer noskatīt saimniekdēlu, lai vakarā ietu uz balli,” lustīgu noskaņojumu ikvienam rada mutīgās sievas Anna un Berta (Cēsu Teātra aktrises Iveta Daiga un Dace Legzdiņa).
Tirgotāji sabraukuši no daudziem novada pagastiem – Vecpiebalgas, Kaives, Priekuļiem, Stalbes, Liepas, arī citnovadnieki nolēmuši sevi parādīt Cēsīs.
Ineses Mangules sēkliņu un garšvielu maisījumi, maizīte daudziem pazīstami, kuriem vēl ne, tie parunājas ar saimnieci, pirms izvēlas, ko pirkt. “Bija izvēle braukt uz tirdziņu Valmiermuižā vai Cēsīs. Esam pašā Cēsu novada galā pie robežas, bet ir ļoti jaukas atmiņas no Cēsu svētku tirdziņa, ieguvām jaunus klientus, varbūt kāds grib papildināt krājumus,” saka stalbēniete un uzsver, ka tirdziņa rīkotāji padomājuši, lai ikvienam tiek gan vēderiņam, actiņām, austiņām, gan sirsniņai. “Patīkami tirgoties un klausīties koncertus. Te reizē svētku baudīšana un strādāšana. Paši jau veidojam svētkus, ja esam priecīgi, tāda arī gaisotne apkārt, ja esam kā lietus mākoņi, tā arī jutīsimies,” pārdomās dalās mājražotāja. Tirdziņa apmeklētājiem jautājumu netrūkst ne par sēkliņām, ne garšvielām, nepieciešams arī garš skaidrojums par veselīgajām kaņepēm. Inese atklāj, ka no paša rīta ar divām kundzēm iznākusi kārtīga recepšu kauja. “Sākām spriest, kādi tad ir īstie `Antonovkas` āboli, un tad jau pārrunājām salātu receptes – āboli, ola, puravs. Atklāju savu, kuru visiem stāstu. Selerijas sakni, kuru reti kurš izmanto, sarīvē, pievieno sieru, garšvielas, olu, miltus un cep pankūkas. Tā, lūk, tirgū notiek,” smaidīga un gandarīta saka I.Mangule.
Cēsniece Daina Avota tirdziņā piedāvā kartupeļus, ķirbjus, ķiplokus. “Kas pašiem laukos Rozulā un Raunā izaudzis par daudz, to atvedu. Uz tirdziņiem nebraucu, neaudzējam pārdošanai,” pastāsta Daina, bet kāda cēsniece priecīga, ka var nopirkt ķiplokus, jo pašai nav izauguši.
Silvija Mozuļčika no Kaives piedāvā ne tikai pierasto medu, arī visdažādākos: krēmveida ar rabarberiem, avenēm, šokolādi, kanēli, arī ķiploku pulveri un pārslas. “Uz tirdziņiem braucam reti, parasti uz Vecpiebalgu. Esam Cēsu novadā, noteikti jāpiedalās, sevi jāparāda,” saka kaivēniete. Tam piekrīt arī SIA “Apimi” saimniece Ieva Boginska, uzsverot, ka te var satikt pazīstamus klientus un iegūt jaunus. Vecpiebalgas bitenieks Aivars Radziņš kā allaž omulīgs un priecīgs, atzīst, ka vienmēr ir prieks parunāties par bitēm.
Visas dienas garumā ikviens varēja piedalīties pašu audzētu dārzeņu, augļu izstādē konkursā “Redz, kāds izaudzis!” un tikt pie zemnieku saimniecības “Kliģeni” sarūpētām balvām. “Bija neliels ķirbis un tikpat liels ābols un tomāts. Ābols svēra vairāk nekā puskilogramu. Bija galda bietes – apaļas un cilindra, kabači un arī dažādi interesanti kartupeļi,” pastāsta Cēsu Kultūras centra kultūras projektu vadītāja Kristīne Timermane – Malēja un piebilst, ka balvas tika godīgi izlozētas, jo šajā reizē kādu atzīt par īpašāku nav iespējams.
K.Timermane – Malēja pastāsta, ka tirdziņam uzrunāti daudzi dārzeņu un ogu audzētāji, diemžēl kārtīgam Rudens ražas tirdziņam viņu pietrūka, jo dažādu iemeslu dēļ saņemti atteikumi.
“Jārēķinās, ka tirdziņi notiek daudzviet un tirgotāji izvēlas tos, kur paredz, ka būs izdevīgāk. Tirgotāju piedāvājums Rožu laukumā bija ļoti daudzveidīgs. Saulains laiks ir būtiskākais, lai kāds pasākums ārā izdotos, un tirdziņā bija jauka gaisotne, vakarā bija kārtīga zaļumballe ar pūtēju orķestri,” vērtē K.Timermane – Malēja.
Sestdien Cēsīs ikvienam bija plašs tirgu piedāvājums: Cēsu tirgus, paplašinātais tirgus vecajā tirgus laukumā un tirdziņš Rožu laukumā. “Sestdiena ir lielā tirgus diena. Pērn pamēģinājām rīkot svētdienā, bet tirgotāji negrib. Viņi novērojuši, ka tad apmeklētāji uz tirdziņu nāk kā uz pastaigu, papriecājas par precēm, bet nepērk,” pastāsta Cēsu Kultūras centra kultūras projektu vadītāja un uzsver, ka šajā reizē par tirdziņu bijuši gandarīti gan apmeklētāji, gan tirdzinieki. Slavēta Āraišu Vējdzirnavu saimnieces Vinetas Cipes vārītā zupa, kuru gardu muti ēduši arī bērni.
Nākamsestdien tirdziņš “Rudens sajūtas” Vecpiebalgas Viesistabā. Kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna pastāsta, ka tirdziņi tiek rīkoti Pūpolsvētdienā, pirms Jāņiem, rudenī un Ziemassvētkos , kā arī pagasta svētkos. “Vienmēr ir kultūras programma gan kultūras namā, gan birzītē. Mūsu tirdziņā primārā nav tirgošanās, bet satikšanās. Attāli kaimiņi satiekas, parunājas, pasēž, paklausās mūziku vai noskatās izrādi, apskata izstādi. Tā teikt – parāda sevi un apskata citus,” stāsta Z.Ruicēna un atklāj, ka pirms gadiem pirmos tirdziņus sarīkot bijis grūti, katru tirgotāju nācies pierunāt. Tagad paši interesējas, zvana, atgādina, ka ir rudens – kad būs tirdziņš. Z.Ruicēna arī pastāsta, ka bijušas bažas, vai pagasta svētku sestdienā būs tirgotāji un pircēji, jo todien notika Cēsu svētki, bet netrūka ne vienu, ne otru. “Tas pašsaprotami, ka te tirgo tikai pašu audzēto, gatavoto, ražoto. Piebaldzēni labprāt izmanto iespēju atvest un pārdot to, kā izaudzis par daudz,” saka Z.Ruicēna un atklāj, ka ap pussimts tirgotāju sestdien būs.
Katrā pilsētā, pagastā savas tirdziņu rīkošanas tradīcijas, bet nav nekā vērtīgāka, ja tirdzinieki un pircēji zina – tā mēneša otrajā sestdienā jābrauc uz tirdziņu.
Komentāri