Raunas centrā sestdien pulcējās tirgotāji un pircēji.
Ceturto reizi maija pirmajā sestdienā te notika gadatirgus. “Bija sabraukuši vairāk nekā 40 tirgotāji. Skaita ziņā vairāk nekā agrākos gados, arī piedāvājums bija daudzveidīgs – gan rūpniecības preces, gan amatnieku izstrādājumi, gan sēklas un stādi,” “Druvai” atzina pagasta padomes izpilddirektore Evija Zurģe.
Rīta pusē pie augļu koku stādu un sēklas kartupeļu, kā arī košumkrūmu un sēklu tirgotājiem veidojās rindas. Siltais laiks mudināja domāt par stādīšanu un sēju. Pircēji atzinīgi vērtēja, ka augļu koku stādi atvesti no Alūksnes, tie esot piemērotāki mūsu apstākļiem nekā Pūrē audzētie. Lai gan pircēji, kuri meklēja tieši Pūres stādus, jutās vīlušies, ka to nav.
Mārsnēnu pagasta zemnieku saimniecība “Griezes” uz tirgu bija atvedusi aitiņas un trušus. Pircēji pirka trušus, interesējās arī par aitkopību. “Jau mute sausa, cilvēki nāk un jautā, kā kopjamas, cik lielas rūpes prasa. Bērni, dzīvu aitu ieraugot, priecājas. Arī pieaugušie grib trusīti paglaudīt. Vairākus trušus arī pārdevām, tā nav velti uz Raunu braukts, ” stāstīja mārsnēniete Iveta Lauciņa. Savukārt audēju pulciņa dalībniece Vija Vaišļa, kura tirgoja raunēniešu rokdarbus, izteica prieku par tirgu. “Tik daudz brīvu dienu, sabraukuši radi, ir kur atnākt. Laiks arī saulains, var kaut neko nepirkt, tāpat pastaigāties un papriecāties. Vairākus grīdceliņus un šalles nopirka gan raunēnieši, gan iebraucēji.”
Veselaviete Biruta Zālīte atzina, ka Raunā reiz esot riktīgs tirgus.
“Pilnas somas piepirku, gan pa pāris kilogramiem divu šķirņu agro kartupeļu, ko iestādīt, gan vīram bikses, gan pie reizes veikalā krējumu. Bija vērts atbraukt,” domās dalījās veselaviete.
Savukārt Dzintra Slišāne un Ārija Kožūra no Rozēm
bija ļoti priecīgas, ka var iegādāties kārtīgus gladiolu sīpolus.
“Man reiz iedeva ļoti skaistas gladiolas, sausajā vasarā aizgāja bojā. Patīk gladiolas. Tā īsti ieaudzēt nemāku, varbūt zeme vainīga,” par pieredzi stāstīja Dzintra Slišāne. Bet gladiolu lielaudzētājs Imants Kalniņš no Allažiem piebilda, ka gladiolas ir ļoti sarežģīti audzēt, tas ir darbietilpīgi. “Mēs Latvijā tikai četri gladiolu lielaudzētāji esam palikuši. Man gladiolas aizņem 0,8 hektārus. No manis pirktās gladiolas labi aug un krāšņi zied,“ tā Imants Kalniņš.
Tirgū katrs varēja sev kaut ko atrast. “Kādu jāņogu krūmu gribētu nopirkt, tie man pavisam veci palikuši. Kādreiz, kad bija lopi, vairāk varēju mēslot. Gribu klinšrozīti iestādīt, jau noskatīju. Lai tirgū pirktu, jāzina, ko gribi, kādreiz gadās, ka latīnisko nosaukumu nezini, un pārdevējs iestāsta nezin ko. Lielveikalos arī stādus nevar pirkt, tie nav mūsu apstākļiem piemēroti,” domās dalījās raunēniete Lūcija Čiukša un piebilda, ka tirgus Raunā labs, pārdevēju daudz, piedāvājums plašs.
Pagasta padomes izpilddirektore Evija Zurģe pastāstīja, ka tiek domāts arī par rudens gadatirgu. Kādreiz Raunā tas bijis gan rudenī, gan pavasarī.
Šoreiz tirgū vien vīriem pietrūka alus un desiņu, sievām kādu kārumu. Bērni nebēdāja, viņiem laiks pagāja piepūšamajos atrakciju stendos.
Komentāri