“Druva” jau vairākkārt informējusi par sabiedriskās organizācijas “Alauksts bez tīkliem” aktivitātēm, vācot parakstus, lai ezerā aizliegtu zveju ar tīkliem. Labs precedents rajonā ir Ungura ezera apsaimniekošana, kur šogad ar tīkliem zvejot vairs nevar. Tāpēc aicinājām pie sarunu galda ieinteresētās puses, lai noskaidrotu viņu skatījumu, kā arī uzklausītu Raiskuma pašvaldības pieredzi. Sarunā piedalījās sabiedriskās organizācijas “Alauksts bez tīkliem” vadītājs Ivars Markovskis, Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektors Uldis Lencbergs, Raiskuma pagasta padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents, Alauksta ezera apsaimniekotājs Antons Kuzmans un zvejnieki, makšķernieki, kuri gadiem zvejo Alaukstā – Valdis Naglis un Ainārs Pizāns. Ierobežotas tiesības
– Vai tīklu zveja publiskajos ezeros atļaujama, vai aizliedzama?
U.Lencbergs: – Iespējams, ka publiskajos ezeros rūpnieciskā zveja ar tīkliem pamazām tiks aizliegta. Manuprāt, makšķerēšana ir aktīva nodarbe, bet tīklu zveja – pasīva. Vīri atbrauc, ieliek tīklus un, kamēr tie ezerā, paši malā uzdzīvo, atstājot aiz sevis drazu kaudzes. Nesaku, ka tā dara visi, bet ir šādi eksemplāri.
Likumīgi zvejot ar tīkliem atļāva, cerot, ka licencētais zvejnieks, samaksājot simbolisko naudu par tīklu garumu, būs ieinteresēts saglabāt zivju resursus. Manuprāt, tas neattaisnojās, jo ir zvejnieki, kuri zinot, ka ne vienmēr klāt būs kontrolējošie dienesti, cenšas smelt no ezera, cik nav žēl. Viņš ieliek savu likumīgo 30 vai 50 metru tīklu, bet blakus – trīsreiz tik. Visi tā nedara, tomēr šādu gadījumu netrūkst. Vainu nevar pierādīt, jo viņš apgalvo, ka nezina, kurš tos tīklus ielicis, vai ka kāds ļaunprātīgi izmanto viņa atļautos tīklus. Varam tikai izņemt nelikumīgos tīklus, bet sistēma nemainās.
Savukārt, makšķerēšana ir nodarbe, kas var veicināt lauku tūrismu, viesu namu izveidi, kuros makšķerniekiem izīrētu laivas, tā teikt, nodrošinātu servisu, lai viņi varētu nodarboties ar iemīļoto vaļasprieku. Veidotos darba vietas, attīstītos nozare, arī ezermalas būtu sakoptas. Būtu pareizi, ja ezera krasta zemju īpašnieks būtu saimnieks, kurš pārraudzītu kārtību krastā un ūdenstilpē, veicinātu zivju vairošanos.
– Raiskuma pašvaldība pieņēma lēmumu aizliegt Ungurā tīklu zveju. Kāpēc?
H.Vents: – Izveidojās situācija, ka vienkāršajam makšķerniekam Ungurā kaut ko noķert bija grūti, jo atļauti bija 1490 metri tīklu. Tas ir ļoti daudz. Var parēķināt, cik cilvēku to izmantoja, ja vienam zvejniekam atļauts iegādāties 50 metrus. Noteikts, ka tīklu zonā citi makšķernieki atrasties nedrīkst un, ja visi zvejnieki saliek savus tīklus, pērējiem ezera apmeklētājiem nepietiek vietas ne braukt ar laivu, ne peldēties, ne makšķerēt. Protams, situācija nebija tik kritiska, bet teorētiski tāda varēja izveidoties. Tā kā ezers ir ļoti apmeklēts, arī vienkāršs tūrists, kas tur apstājas atpūsties, grib noķert savu zivi, nolēmām aizliegt tīklu zveju. Ceram, ka tas ļaus palielināt arī zivju krājumus, arī paši intensīvi strādājam pie zivju resursu atjaunošanas.
– Cik ir atļautais tīklu garums Alaukstā, kā tas tiek izmantots?
A.Kuzmans: – Daudz, 3460 metri. Nelielu daļu paņem vietējie, bet pārāk aktīvi viņi nav. Pārējo izmantoju pats kā apsaimniekotājs, lai izvairītos no situācijas, ka tos metrus paņem nezināmi cilvēki un tad šo iespēju izmanto nelikumīgi. Cik daudz no izņemtā tīklu garuma izmantošu, vēl nezinu, bet visticamāk, ne visu.
U.Lencbergs: – Lielie atļauto tīklu garumi rada situāciju, ka tiek ierobežotas makšķernieku un atpūtnieku tiesības. Ja visi saliek tīklus, man ar laivu jālavierē starp tiem, arī kā makšķernieks nevaru rīkoties brīvi. Zvejnieks par simbolisku samaksu var zvejot visu gadu, traucējot citiem pārvietoties pa ezeru un makšķerēt. Manuprāt, te nevar runāt par vienādām tiesībām.
Tīklu limits ir pārāk liels
– Lai cīnītos par tīklu zvejas aizliegšanu Alaukstā, tika pat nodibināta īpaša biedrība. Vai tiešām stāvoklis ir tik kritisks?
I.Markovskis: – Gribētu sākt ar to, ka makšķernieki zvejniekus neuzskata par pretiniekiem. Mums ir kopīgs mērķis – palielināt zivju resursus Alaukstā, kas savulaik bija rajona bagātākais zivju ezers. Kā liecina informācija, ezeros, kur zivis neķer ar tīkliem, to skaits palielinās. Latvijā ir daudz piemēru – Baltezers, Alūksnes ezers, kuros vairs nezvejo ar tīkliem, un zivju skaits pieaudzis. Ja man var pierādīt pretējo, būšu gatavs atbalstīt tīklu zveju. Problēma tā, ka tie, kuri zvejo ar tīkliem, zivis dabū, bet mēs, parastie makšķernieki, bieži paliekam tukšā. Tāpēc aicinu darboties kopīgi, rūpēties par zivju mazuļu ielaišanu, tikai neķeram vairs Alaukstā zivis ar tīkliem.
A.Kuzmans: – Manuprāt, nedaudz pārspīlētas ir runas, ka Alaukstā nav zivju. Makšķernieki, kuri neko nevar noķert, kliedz, ka ezerā zivju nav, ka tas izsmelts tukšs, savukārt, tie, kuri noķer, par saviem lomiem klusē.
Nevar visu vainu novelt tikai uz tīklu zveju. Pēdējo trīs gadu laikā bieži dzirdēts, ka gandrīz visās ūdenskrātuvēs vasarās neķeras asari, līdakas. Manuprāt, vaina meklējama arī klimatiskajos apstākļos, konkrēti – siltajās vasarās.
A.Pizāns: – Lai arī man zveja ar tīkliem ir dzīves veids, sirdī vairāk tomēr esmu makšķernieks. Bet, tā kā dienas paiet darbā, makšķerēšanai laika neatliek. Aizskriet no rīta tikai uz stundu, divām nav vērts. Jā, ar spiningu varētu kaut ko saķert, bet man gribas makšķerēt nesteidzoties, pavadot laivā pusi dienas. Tāpēc zivju ieguvei izmantoju tīklu. Un vēl, man garšo zandarti, bet ar makšķeri tos grūti noķert. Informācija liecina, ka ar makšķeri noķerti vien daži, bet ezerā to krietni vairāk nekā līdaku.
Protams, tīklu limits, kas piešķirts uz Alaukstu, ir bezjēdzīgi liels. Pietiktu ar kādiem 800 metriem.
A.Kuzmans: – Gribēju samazināt, bet to nevar izdarīt.
U.Lencbergs: – Kāpēc nevar? Tā ir tieši pašvaldības kompetence, kas atrunāta arī likumdošanā. Jautājums tikai par to, vai tiešām ir vēlme to izdarīt? Pirms vairākiem gadiem Drabešu pagasta pašvaldība pieņēma lēmumu par tīklu zvejas aizliegumu Āraišu ezerā. Raiskuma pašvaldība aizliedza tīklu zveju Auciema ezerā, šogad to vairs nedrīkst darīt Ungurā, tātad, iespējams ir, vajadzīga tikai gribēšana.
– Tātad, zvejnieki aizstāv viedokli, ka tīkliem jāpaliek?
A.Pizāns: – Jā, bet tikai saprātīgā daudzumā. Jo ir vīri krietni gados, kuri liek tīklus, jo makšķerēt viņi vairs neiet. Zivis gribas, kāpēc viņiem liegt to prieku? Vajadzētu visām pusēm apsēsties pie sarunu galda un lemt, kā kopīgi tālāk rīkoties, lai ezeru atkal padarītu bagātāku. Jāteic, ka A.Kuzmans pēdējos gados darījis daudz, lai situācija Alaukstā uzlabotos. Zivju skaits pieaug, arī ūdens kļuvis tīrāks.
Vēl var piebilst, ka tad, ja aizliegs tīklu zveju, godīgajiem zvejniekiem nebūs iespēju noķert zivis, bet tas nenozīmē, ka tīklu ezerā paliks mazāk. Malu zvejnieki tos lika un liks.
I.Markovskis: – Arī ar to var cīnīties. Algosim cilvēku, ja vajag, divus, trīs, kuri situāciju uzraudzīs, un kopīgiem spēkiem tiksim galā. Es katru dienu makšķerēju un vismaz reizi nedēļā aizķeru pa kādam nelikumīgam tīklam. Vajadzētu sākt kaut vai ar mazumiņu.
– Vai biedrība “Alauksts bez tīkliem” gatava kompromisam, pieņemt, ka sākumā tiek samazināts tīklu garums?
I.Markovskis: – Kad sākām akciju, necerēju, ka būs tik liels makšķernieku atbalsts, savākti vairāki simti parakstu. Necerēju arī, ka te, pie sarunu galda redakcijā, mums izdosies nonākt pie vienota viedokļa – mums visiem ir kopējs mērķis: panākt, lai ezerā būtu zivis. Atliek tikai sadarbību turpināt. Dzer arī šņabi
– Izskanēja informācija, ka ne visi zvejnieki ievēro likumdošanu, arī ne visi makšķernieki rīkojas atbilstoši likumam.
A.Pizāns: – Jā, zvejnieka goda prātam ir liela nozīme. Likumdošanā noteikts, ka tīkla linuma acs izmērs zivju tīklam ir ne mazāks kā 30 milimetri. Tas ir pārāk mazs, jo tad ieķeras zivis, kurām vēl vajadzētu augt. Normāli būtu uz pusi lielāks. To jau pašam zvejniekam vajadzētu saprast, ja viņš vēlas, lai ezerā būtu lielākas zivis.
Tā kā braucu ezerā rītos un vakaros, man labi zināma situācija. Jāsaka, ka ne visi makšķernieki ir godprātīgi. Ziemā tāds presings kā Alaukstā ir reti kur. Tā ir pastāvīga publika, kas tur brauc, un ne visi godīgi makšķerē. Sabrauc makšķernieku simti, ķer zivis un dzer šņabi. Netrūkst tādu, kuri nemāk noķert normālu lomu, kuriem ķeras mazie asarīši, kas der tikai kaķim. Viņi velk tādus desmitiem. Ir pat tādi idioti, kuri mazās zivtiņas nomet turpat pie āliņģa un atstāj. Arī drazas, tukšās pudeles un vēl viss kaut kas cits paliek turpat uz ezera.
U.Lencbergs: -Visi runājām par kopīgo lietu, sirdsapziņu, bet ir vēl kāda interesanta situācija. Gadās, cilvēks piezvana, lai informētu, ka kāds liek ezerā tīklus, bet neviens negrib atklāt licēja vārdu, kaut domāju, ka bieži tas zvanītājam ir pazīstams. Varbūt varam vienoties, ka būsim atklāti un teiksim, kurš ir vainīgais. Jo tā ir gan jūsu, gan mana interese cīnīties ar nelikumīgajiem tīklu licējiem.
– Vai tagad, kad Ungurā tīklu zveja aizliegta, nelikumīgie tīkli ir konstatēti?
H.Vents: – Esam pārbaudījuši, apsekojuši, bet nav atrasts neviens. Tas liecina, ka cerētais sāk dot rezultāti. Pašvaldība algo dabas un zivju aizsardzības inspektoru, kurš uzrauga situāciju, jo koncepcija skaidra – izskaust malu zvejniekus. Ja inspektors savu darbu dara godprātīgi, rezultāts ir jūtams. Pēdējo gadu laikā situācija pagasta ezeros uzlabojusies.
– Vai ezera apsaimniekotājs var sodīt vainīgos?
H.Vents: – Ja pašvaldība pieņēmusi saistošos noteikumus un norādījusi, kuri cilvēki to drīkst darīt, tad jā. Protams, viņš nevar uzlikt sodu, bet var sastādīt administratīvo protokolu, un tad administratīvā komisija lemj par soda mēru.
Nepārtrauktā rūkoņa ezerā
– Ir vairākas versijas, kāpēc zivju skaits Alaukstā mazs – zveja ar tīkliem, klimatiskie apstākļi. Varbūt ir vēl kas?
V.Naglis: – Alaukstā makšķerēju no bērna kājas, varu salīdzināt, kāds ezers bija agrāk, kāds tagad. Ekoloģiskā situācija nav salīdzināma. Kādreiz, braucot ar laivu, varēja redzēt trīs, četru metru dziļumā. Kad zvejnieki vilka tīklus, tur bija ko redzēt, zivju daudzums bija pamatīgs. Šodien tik lielu lomu vairs nav. Esmu domājis, kāpēc zivis pazudušas? Manuprāt, vainojamas arī motorlaivas. Esmu saskaitījis, ka brīvdienās ezerā vienlaikus ir pat 27 motorizētās vienības. Ja makšķerēju, viņi cenšas piebraukt iespējami tuvāk, un kāda tur vairs makšķerēšana, visas zivis ir aizbiedētas. Arī pārbaudot ar eholoti, redzams, ka vietās, kur agrāk bija zivis, to vairs nav. Kādreiz asari pulcējās baros, un pēc kaiju aktivitātes varēja redzēt, kur zivis. Varēja tur braukt un vilkt vienu pēc otra. Tagad lielāki zivju bari ir retums. Uzskatu, ka tieši motorlaivas un ūdensmoči tos izbiedējuši un iztrenkājuši.
A.Pizāns: – Varu tikai piekrist, jo sestdienās, svētdienās Alaukstā par makšķerēšanu nav ko domāt. Tur ir nepārtraukta rūkoņa – ūdens motocikli, motorlaivas, kuteri – tā nav makšķerēšana, bet nervu bendēšana.
U.Lencbergs: – Gribu piebilst, ka arī tā ir pašvaldības kompetence, ierobežot motorizētos transporta līdzekļus uz ūdens. Ja pašvaldība nolemj, ka nevar braukt, tad tā arī ir. No nākamā gada darbosies ūdens policija, tad situāciju kontrolēt būs vieglāk. Tagad bieži šos ierobežojumus neņem galvā, bet mūsu dienestam nav tiesību sodīt motorlaivu lietotājus.
A.Pizāns: – Kā esmu dzirdējis, Vecpiebalgas pašvaldība uzskata, ka nevarēs nodrošināt, lai nebrauktu, tāpēc arī šis jautājums nav risināts.
I.Markovskis: – Tad ejam uz pašvaldību, iesakām, ka nepieciešams aizliegt braukšanu ar motorizētajiem transporta līdzekļiem. Jo nevaram sēdēt, rokas klēpī salikuši, neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Nepieciešami kardināli lēmumi, aizliedzot gan braukt ar motorlaivām, gan zvejot ar tīkliem. Ja ļausim vienam to darīt, izkontrolēt būs grūti.
– Kā Ungurā ar motorlaivu braukšanu?
H.Vents: – To regulē Gaujas Nacionālā parka likums. Parka administrācija izsniedz atļaujas, un viņiem pašiem vajadzētu kontrolēt, vai braucējiem tās ir. Nav pareizi, ka parks dod atļaujas, bet mums jākontrolē. Tagad kompromiss atrasts, ceru, ka sadarbība būs veiksmīga.
– Kā Valsts vides dienesta inspektors vērtē šādas publiskas sarunas nepieciešamību?
U.Lencbergs: – Jautājums ir aktuāls, un par to varētu runāt stundām. Labi, ka šāda diskusija sākusies, īpaši akcentējot Alauksta situāciju. Pašvaldības deputātiem jāizvērtē, vai lielāks labums no tā, ka zvejo ar tīkliem, vai tomēr aizliedzot tīklu zveju. Ir kārtīgi zvejnieki, piemēram, Aināru Pizānu pazīstu jau ilgi. Ja visi būtu tādi, problēmu nebūtu.
Manuprāt, pozitīvi, ka šī diskusija parādīsies laikrakstā, tas liks padomāt arī citām pašvaldībām. Taurenē, Dzērbenē, Drustos arī varētu domāt par zivju krājumu palielināšanu ezeros, bet pagaidām tur nav jūtama nekāda aktivitāte šajā jomā.
Komentāri