“No puikas stāstītā esmu sapratis, ka ziemā bērni dzīvojas telpās vai arī iet pastaigāties pa Liepu, taču, tuvojoties pavasarim un siltajam laikam, mazajiem gribēsies dzīvoties tepat, āra laukumiņos. Tas ir absolūti nepieļaujami, ka bērnudārza teritorijā ir dzīvībai bīstamas būves.
Redzēju, ka viena rotaļu nojume norobežota ar lentēm un pielikta brīdinājuma zīmīte, bet, domāju, nav nepieciešami milzīgi līdzekļi, lai atjaunotu un savestu kārtībā nojumes, kur bērniem patverties. Var jau būt, ka tiek gatavots kas nopietnāks un šīs būves ir tikai pagaidu variants. Esam ienācēji, tāpēc daudz ko nezinu, bet būtu labi, ja zinātu par tālāko rīcību nojumes sakarā un kaut kādiem termiņiem. Iespējams, tādu nojumi nemaz nevajag? Bet tādam ērmam bērnudārza teritorijā noteikti nav jāatrodas. Gustavam ir četri gadi, viņš tāpat kā citi bērni ir kustīgs, skrien uz visām pusēm, mazums kas var atgadīties. Bērni jau nesaprot to lenšu nozīmi un brīdinājuma zīmes lasīt vēl nemāk, tieši pretēji – lente visu padara pievilcīgāku, jo gribas to, ko nedrīkst. Katrā ziņā atbildīgajiem vajadzētu izdarīt pašu minimumu, proti, sasaukt vecākus, sarīkot talku un nojaukt vecās nojumes. Tam nav vajadzīgas būvniecības zināšanas, demontēt var jebkurš,” stāsta no rīta satiktais Gustava tētis Ainārs, kurš uzvārdu vēlējās paturēt noslēpumā.
Liepas pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” vadītāja Elija Latko informē, ka bērnudārza spēļu laukumiņi pēdējoreiz labiekārtoti 1990. gadā un savu mūžu jau nokalpojuši. Bērnudārzs meklējis iespējas risināt šo jautājumu un cer, ka šogad pašvaldība atradīs līdzekļus, lai situāciju uzlabotu: “Esam runājuši ar domes pārstāvjiem, ir izstrādāts projekts, tagad gaidām budžeta pieņemšanu. Pašlaik bērnudārzā ir deviņas audzēkņu grupiņas, bet āra rotaļlaukumiņi un nojumītes ir tikai astoņām. Viena nojume ir avārijas stāvoklī, tajā nedrīkst ieiet, bet faktiski visi laukumiņi ir tehniski bēdīgā stāvoklī. Nojumēm ir šīfera jumti, kas neatbilst būvnormatīvu tehniskajām prasībām. Veikt demontāžu saviem spēkiem nav tik vienkārši, kā varētu šķist, turklāt esam domājuši par nojumju pārbūvēšanu, nevis nojaukšanu. Par šo problēmsituāciju esam diskutējuši arī vecāku komitejā, audzēkņu vecāki pagājušajā gadā rakstīja vēstuli Priekuļu novada domei ar lūgumu rast finansējumu situācijas risināšanai. Esam saņēmuši solījumus, bet, kā tajā teicienā, – solīts makā nekrīt. Tagad katrs rotaļu laukums ik nedēļu tiek apsekots, galdnieks pēc iespējas kaut ko pielabo, bet ir izstrādāti noteikti standarti, prasības, tiem mūsu laukumu ierīces neatbilst. Tā kā šis ir jautājums par bērnu drošību, ļoti ceram uz pašvaldības rīcību, nerunājot par to, ka laukumiņos ir nepieciešams aprīkojums, kas attīstītu bērnus gan radoši, gan fiziski, darbojoties ārā. Priecājamies, ka tepat netālu ir Mazā Ellīte, mazdārziņi, mājas un mežs, bet ar to nepietiek. Pašvaldībā šo jautājumu aktualizējām 2017. gadā, ļoti ceram, ka beidzot mūs sadzirdēs.”
Priekuļu novada pašvaldības izpilddirektors Fjodors Puņeiko, kurš tieši uzņēmies atbildību par bērnudārza laukumiņu lietu, bilst, ka nepieciešamā summa, lai sakārtotu laukumiņus līdz tādam līmenim, kā to būtu gribējusi bērnudārza vadība, nebūs iespējama. “Pašvaldība ar pieejamiem resursiem nevar izdarīt visu, taču jau šogad atsevišķas pozīcijas, piemēram, nojumes, noteikti tiks savestas kārtībā, tas jau ir pilnībā nolemts un paredzēts apstiprināšanai. Taču pašlaik pašvaldības budžets vēl nav pieņemts, tāpēc precīzas summas nevēlos minēt,” saka F. Puņeiko, bilstot, ka parasti pašvaldība ik gadu bērnudārzu labiekārtošanai no budžeta atvēlot 160 000 eiro un tie līdz šim esot bijuši finansējuma iespēju griesti.
Komentāri