Runāt par darbu un problēmām seminārā Raunā tikās Vidzemes zonas dzimtsarakstu nodaļu vadītāji. Šis bija pirmais seminārs, kas notiek kādā no Latvijas novadiem.
Dzimtsarakstu departamenta dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Anita Akmentiņa “Druvai” teica, ka šis mācību seminārs centīsies palīdzēt risināt dzimtsarakstu nodaļu aktuālas problēmas, piemēram, kā, trūkstot līdzekļiem, iekārtot telpas laulību reģistrācijai.
Semināru atklāja Raunas pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, uzsvērdams, ka raunēnieši, gatavojoties pasākumam, parūpējušies par lietišķās mākslas izstādi. Viņš informēja, ka Raunas pagastā nav speciālas zāles laulību reģistrācijai, bet ideja to izveidot esot, jo kāzas pagastā notiek arvien vairāk.
Dzimtsarakstu nodaļu problēmu analīzi veica Latvijas dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva. Viņa uzsvēra, ka pēc Vidzemes semināri paredzēti arī Kurzemē, Zemgalē un Latgalē. Direktore atgādināja, ka pagājušajā gadā tika atzīmēta Latvijas dzimtsarakstu nodaļu nodibināšanas 85. gadadiena. Runājot par problēmām, viņa aizrādīja, ka uztrauc bieži vien sastaptā dzimtsarakstu nodaļu vadītāju pašapmierinātība, kas balstīta uz lielu darba pieredzi.
Seminārā tika uzteiktas dzimtsarakstu nodaļas, kas ieguvušas jaunu interjeru, atbilstošu laulību ceremonijas svinīgumam. Īpaši uzslavēja Valmieras pilsētas dzimtsarakstu nodaļu. Pieredzē par telpu renovāciju dalījās tās vadītāja Rita Viļumsone, jo Valmierā atjaunotās telpas pielāgotas arī cilvēkiem ar speciālām vajadzībām. Dzimtsarakstu departamenta direktore aizrādīja, ka Cēsu pilsētas dzimtsarakstu nodaļā laulību ceremonijas vēl joprojām notiek trīsdesmit gados morāli novecojušā laulību zālē.
Seminārā runāja arī par dzimtsarakstu nodaļu ikdienas darbu dokumentu noformēšanā, bet Gulbenes pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vita Elsiņa dalījās pieredzē par darbu ģimenes tradīciju saglabāšanā un popularizēšanā.
Cēsu pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Austra Štauberga atzina, ka semināra nozīme pirmām kārtām vērtējama kā iespēja tikties ar kolēģiem un dalīties pieredzē.
Dzimtsarakstu nodaļu vadītāji
veic lielu darbu. Departamenta direktore Ā.Iklāva informēja, ka pagājušajā gadā Latvijā pavisam reģistrētas 22370 dzimšanas. Tai skaitā ar paternitātes noteikšanu vai atzīšanu reģistrēta 8 321 dzimšana. Sievietes, kuras nesastāv laulībā un dzemdējušas bērnu, bet mazuļa tēvs paternitāti nav pieteicis, no jau minētajiem 22 370 dzimšanas reģistriem veido skaitli 1926.
2006. gadā Latvijā noslēgtas 14 610 laulības, tai skaitā 2894 baznīcā. Ar citu valstu pilsoņiem Latvijā slēgtas 848 laulības. “Ja 1987. gadā Latvijā laulībā stājās 25 tūkstoši pāru, tad nav grūti salīdzināt ar šodienas situāciju, kaut gan jāteic, ka pēdējos gados laulību reģistrācija palielinās,” vērtēja Ā.Iklāva. Viņa arī informēja, ka pagājušajā gadā valstī reģistrētas 33418 miršanas, un uzsvēra, ka šis skaitlis ir tik liels arī tādēļ, ka pašlaik aktīvi tiek reģistrēti cilvēki, kuri miruši ārpus Latvijas padomju deportāciju rezultātā.
Komentāri