Vakar Straupes pagasta padomes darbinieki un deputāti uz sapulci aicināja pagasta iedzīvotājus, lai pastāstītu par šogad paveikto un jautājumiem, kas jārisina nākamgad, kā arī atbildēja uz iedzīvotāju jautājumiem.
Sapulci atklāja pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš, iepazīstinot ar padarīto, uzsverot, ka vairāk tomēr ir nepaveiktā, minot kavēkļus, kas nav ļāvuši idejas realizēt. Gan finansiāli, gan organizatoriski vissmagākais darbs bijis jaunās sporta zāles būve. “Apstākļi, kas aizkavēja zāles atklāšanu, bija dažādi,” atzina I. Kalniņš un uzsvēra, ka projekts nav bijis kvalitatīvs. Celtniecības gaitā tajā vairākas reizes veiktas korekcijas. Tādēļ sporta zāle vēl lietošanā nav nodota. Tā sākotnēji plānota uzcelt par nedaudz vairāk nekā 460 tūkstošiem latu, bet rezultātā izmaksājusi par 100 tūkstošiem vairāk. I Kalniņš pastāstīja, ka būvi sadārdzinājusi arī celtniecības materiālu cenu celšanās. Priekšsēdētājs norādīja, ka vēl no pašvaldības budžeta būs nepieciešama nauda gan kabinetu iekārtošanai, gan sporta inventāram. Runājot par kvalitāti, I. Kalniņš teica, ka to varot vērtēt kā apmierinošu. Priekšsēdētājs informēja, ka pamata sporta inventārs jau sagādāts. Atlicis pabeigt iekārtot mācību klases.
Uz iedzīvotāju jautājumu, vai sporta zāle būs paredzēta tikai skolēniem, priekšsēdētājs atbildēja, ka to varēs izmantot visi pagasta iedzīvotāji. Te plāno izveidot arī trenažieru zāli. Veikta arī apkārtnes labiekārtošana.
Svarīgs uzdevums, kurš gaida risinājumu, ir projekta izstrāde virszemes notekūdeņu novadīšanai. Priekšsēdētājs uzsvēra, ka šī problēma jārisina arī Līvānu māju ciematā, kas katru pavasari un rudeni slīkst ūdenī. Priekšsēdētājs uzskata, ka problēma ir tādēļ, ka kādreiz likvidēti grāvji. I. Kalniņš atzina, ka aktuāls jautājums ir ūdens apgāde un kanalizācijas sistēmu sakārtošana, kas prasa rekonstrukciju. “Esam sākuši sarunas par projekta izstrādāšanu, lai pieteiktos Eiropas naudai, jo līdzekļu tā realizēšanai vajadzēs ļoti daudz,” teica I. Kalniņš, piebilstot, ka šajā projektā tiks iekļauta ne tikai Straupe, bet arī Plācis.
Sapulcē tika runāts par pagasta ceļiem, kas, kā izteicās pagasta padomes priekšsēdētājs, ir ne tikai kritiskā stāvoklī, bet greiderējot jau nolīdzināti līdz pamatnei. Tiek meklēti risinājumi, kā ceļus remontēt un kur tam ņemt līdzekļus.
Straupes pagastā aktuāls jautājums ir atkritumu savākšana. Jāpanāk, lai visi, ne tikai centra iedzīvotāji, noslēgtu līgumus par konteineru izmantošanu. Priekšsēdētājs piebilda, ka to prasa arī pagasta padomes saistošie noteikumi. Viņš informēja, ka atkritumus gar ceļmalām savāc un satīra vietējie bezdarbnieki, kaut gan tas būtu jādara ceļiniekiem, bet viņiem trūkst darbinieku. Tāpēc viņi arī neappļauj ceļmalas. “Ar katru gadu pagastā appļaujamās teritorijas pieaug. Tas nozīmē, ka pieaug arī izmaksas,” teica I. Kalniņš, atzīstot, ka arī pagasta sakoptība ar katru gadu kļūst acīm redzamāka, bet tas prasa naudu. Iedzīvotāji pagasta padomē vērsušies ar iesniegumiem par koku izciršanu un vēlas tos iegūt kurināšanai. “Pagastam piederošajos mežos izcirstais malkā tiek atdots tikai vientuļiem cilvēkiem un pensionāriem,” teica I. Kalniņš.
Sapulcē runāja par Straupes pamatskolas remontu. “Ja budžeta grozījumos daudzas citas rajona skolas pieteikušās renovācijas projektiem un ieguvušas naudu, tad mums šis projekts nav izstrādāts. Vienīgā iespēja – līdz 1. novembrim pieteikties rajonā, pierādot, ka skolai renovācija nepieciešama,” teica priekšsēdētājs.
Straupē gatavojas arī kultūras nama renovācijai. Tāme jau izstrādāta un tiks iesniegta Kultūras ministrijā. Šogad pagastmājā paredzēts nomainīt durvis.
“Pagastu pašvaldības pamatā dzīvo no budžeta,” I. Kalniņš atzina. Straupe ir viena no bagātākajām pašvaldībām, jo zemesgrāmatā ierakstīti 220 hektāri zemes, bet nelaime tā, ka uz šīm zemēm privatizācijā pieteikušās svešas personas. “Jāteic, ka privatizēt pieteikušies arī ceļus un ezerus. Diemžēl valsts politika ir tāda, ka pašvaldībai ļoti jāseko līdzi likumiem, kas nereti bez jurista skaidrojuma nav saprotami, bet par jurista padomu atkal jāmaksā. Zemes gabala privatizācijas vērtība ir zemāka par izsoles vērtību, un pašvaldība no šī darījuma iegūst tikai 20 procentus. Kas notiks ar mūsu zemi, ne zemesdienests, ne valdības vīri nevar pateikt. Pateikts tikai tas, ka pašvaldības rīcībā drīkst palikt ne vairāk kā 150 hektāri zemes,” informēja priekšsēdētājs.
Sapulcē tika runāts par pagastu gaidāmo apvienošanos. “Pārstāvji no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas skaidri pateikuši – gribat vai ne, apvienošanās notiks. Sarunā ar Stalbes pagasta deputātiem tā arī neesam sapratuši, ko divi pagasti apvienojoties var iegūt,” teica I. Kalniņš.
Pagasta padomes deputāts Jānis Tučs izteica savu viedokli, ka šai apvienošanai abu pagastu iedzīvotājiem vajadzētu pretoties. “Sanāksmē, kur tikās abu apvienojamo pagastu padomes, gan arī kopā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem, nesapratu ,kāds labums no apvienošanās gaidāms. Uz šo jautājumu atbildēt nevarēja arī ministrijas pārstāvji, bet esmu pārliecināts, ka pēc apvienošanas zudīs daudzas labas lietas un tradīcijas,” sacīja deputāts.
Iedzīvotāji uzdeva jautājumus par atpūtas vietām pie ūdeņiem, kur zemes privatizācijas dēļ ezeriem netiek klāt, par Eiropas naudas piesaisti. Kā pēc pagastu apvienošanas pazīs divu pagastu viena nosaukuma mājas. Runāja par policijas inspektora vietu pagastā un vecāku vakara patrulēšanu jauniešu uzturēšanās vietās.
Komentāri