Līgatnē vēl piektdien ritēja pēdējie brīvdabas estrādes atjaunošanas darbi, lai šodien līgatnieši un pilsētas viesi varētu izbaudīt kultūras svētkus “… šis krāšņais ievziedu laiks…”, kas ir sākums daudz plašākai pilsētas tūrisma attīstībai.
Līgatnes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins pastāstīja, ka estrādes pilsētai nav kopš 90. gadiem. Arī kultūras dzīve apsīkusi, salīdzinājumā ar aktivitātēm padomju laikā: “Līdz šim lieli kultūras pasākumi nenotika. Tikai pagājušajā gadā ierīkojām apkures sistēmu kultūras namā, lai tajā varētu strādāt gan ziemā, gan vasarā. Pēdējos divus gadus mēģinām atjaunot kultūras dzīvi, lai prieks būtu gan pašiem, gan pilsētas viesiem.”
A.Šteins atzīst, ka kultūras dzīves iedzīvināšana notiek pakāpeniski. Pagājušajā gadā atjaunota estrāde Gaujmalā, kur katru gadu tiek svinēti Jāņi. Rudenī pirmo reizi pēc vairāk nekā 30 gadiem organizēts gadatirgus.
Domes priekšsēdētājs skaidro, ka tūristu interese par pilsētu ir liela un jau tagad viesu skaits mērāms pat ne simtos, bet tūkstošos: “Ļoti daudz cilvēku brauc, lai staigātu pa dabas takām, lai apskatītu Līgatni.”
“Mūsu pūtēju orķestrim ir tradīcija brīvdienās uzspēlēt Lustūzī, smilšakmens klintī, pilsētas augstākajā vietā, lai iepriecinātu līgatniešus un tūristus,” atklāja A.Šteins. Tieši orķestris ir kolektīvs, kurš Līgatnē vēl aizvien darbojas aktīvi. Ideja par pasākumu, kurā kopā pulcētos pūtēju orķestri, radusies Mārim Buholcam, kurš neatlaidīgi aizstāvējis šo domu. Laika gaitā šī ideja apaudzēta ar citām, un rezultāts – šodien pilsētā notiek svētki. Ir iespēja iepirkties gadatirgū, klausīties pūtēju orķestrus, apskatīt izstādi par Līgatni, piedalīties dažādās aktivitātēs, kā arī izdejoties zaļumballē. “Man šķiet, ka šis ir laiks, kad cilvēkiem ir vajadzīga atpūta, jo strādājam ļoti daudz, bieži vien nedomājot par sevi,” vērtē A.Šteins.
A.Šteinam ir lieli mērķi pilsētas tūrisma attīstībai, tomēr priekšsēdētājs atzīstas, ka kultūras svētki būs iespēja izprast to, kāda ir: “mūsu varēšana. Mums nav pieredzes šādu lielu pasākumu organizēšanā. Sākumā plānojām nelielu pasākumu pūtējiem, bet latiņu pacēlām, lai redzētu, cik daudz varam paveikt un kāda ir iedzīvotāju un tūristu atsaucība.”
Tiek plānots, ka dažus svētku pasākumus varētu iedibināt kā regulāru piedāvājumu, piemēram, iespēju gida pavadībā izstaigāt vietas, kuras nav atzīmētas tūrisma maršrutos, vīna dzeršanu un romantikas baudīšanu dziļi alā, pūtēju orķestra muzicēšanu no klintīm konkrētās dienās un laikos: “Gribam, lai cilvēki, kuri iebrauc Līgatnē, šeit tiešām atpūstos, turklāt, lai tā varētu būt ne tikai dabas vērošana, bet arī aktīvā atpūta.”
A.Šteins pieļauj, ka mērķtiecīgi un pakāpeniski veicinot tūrisma attīstību, turklāt pilnveidojot apkalpojošo sfēru nozarē, Līgatnē būtu iespējams izveidot jaunas darba vietas.
Dainis Timermanis ir viens no līgatniešiem, kuri visu šo nedēļu strādāja, lai no jauna izveidotu deju grīdu un skatuvi: “Soliņus pagaidām atjaunojam no vecajiem materiāliem, bet ar laiku tie tiks veidoti no jauna. Arī skatuve būs lielāka, taču uz šo pasākumu to nevarējām paspēt.” A.Šteins norāda, ka ar laiku plānots estrādi veidot tā, lai te varētu notikt arī plaša mēroga pasākumi. Darbu finansē pilsētas dome, turklāt: “strādā mūsu pašu cilvēki, kuriem vislielākais paldies, jo atjaunošana bija jāveic ļoti ātri.”
Līgatniete Laura Kozlovska ir informēta par estrādes atjaunošanas darbiem un atklāja, ka ir priecīga, ka beidzot Līgatnē būs vieta, kur notikt pasākumiem: “Tas bija ļoti vajadzīgs, lai varētu notikt zaļumballes un citi pasākumi vasarā!”
Komentāri