Piektdiena, 11. oktobris
Vārda dienas: Monta, Tince, Silva
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Svētki nāk

Druva
00:00
22.12.2007
3

Ziemassvētkus ierasts uzskatīt par kluso laiku, tomēr policijai tas neatšķiras no ikdienas. Turklāt svētkos aktualizējas pārkāpumi, ko izdara alkohola reibumā. Īpaša vērība arī jāpievērš pirotehnikas tirgošanai un izmantošanai.

Par svētku laikam raksturīgajām problēmām ”Druva” vaicāja Cēsu rajona policijas pārvaldes kārtības policijas 2. nodaļas priekšniekam Ģirtam Fūrmanim. Zog eglītes

Katru gadu Ziemassvētku laikā aktualizējas eglīšu patvaļīga ciršana. Arī šogad konstatēti vairāki gadījumi, kad privātīpašnieku mežos nelikumīgi nozāģētas un aizvestas eglītes. Visticamāk, pārdošanai. Egļu zagļi uzdarbojušies Nītaurē un Kaivē, par notikušo uzsākti kriminālprocesi, tomēr pagaidām tikai vienā lietā noskaidroti vainīgie. Vienā gadījumā mežā egles nozāģētas, bet nav paspētas izvest, tomēr īpašniekam zaudējumi jebkurā gadījumā ir lieli.

Ģ.Fūrmanis skaidro, ka katru gadu valsts mežos katrs iedzīvotājs personiskām vajadzībām drīkst nocirst vienu eglīti, taču cilvēkam jābūt pārliecinātam, ka egle nav noskatīta privātīpašumā un jaunaudzē. Ģ.Fūrmanis atgādināja, ka eglītes celma caurmēram jābūt mazākam par 12 centimetriem. ”Eglītes noteikti nedrīkst cirst jaunaudzēs, taču to iespējams darīt stigās, grāvmalās, zem elektrolīnijām,” skaidro Ģ.Fūrmanis.

Eglīšu nociršana un zādzība ir ne tikai morāli nosodāma rīcība, bet arī sodāms pārkāpums. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. pants paredz, ka par augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem. Ģ.Fūrmanis skaidro, ka, ja patvaļīgi nocirstas vairākas eglītes, iestājas kriminālatbildība.

Ģ.Fūrmanis aicināja cilvēkus būt aktīviem un ziņot policijai, ja tiek pamanīta aizdomīga egļu ciršana. Ak, šis alkohols…

Ģ.Fūrmanis atzīst, ka Ziemassvētku vakars ir samērā kluss, svētki lielākoties tiek svinēti ģimenes lokā, tomēr nākamās dienas jau kļūst rosīgākas.To izjūt arī policija. Tā kā šogad brīvas būs piecas dienas, policija prognozē, ka darba būs daudz. Svētku laikā policija strādās pastiprinātā režīmā. Tomēr īpaši nemierīgs parasti ir Jaunā gada sagaidīšanas laiks, kad notiek lieli pasākumi, balles un izklaides.

Ģ.Fūrmanis vērtē, ka Ziemassvētkiem kādu īpaši raksturīgu pārkāpumu nav. Pagaidām vismaz ne tādu, kā ierasts redzēt TV, kur uzdarbojas pārlieku iereibuši Ziemassvētku vecīši. Tomēr liela daļa cilvēku lieto alkoholiskos dzērienus, tādēļ, pārmērīgi svinot, notiek arī dažādi pārkāpumi. Ziemassvētki nav izņēmums, arī šajā laikā notiek sadzīviski ķīviņi, kautiņi, ceļu satiksmes negadījumi un citas nelaimes, diemžēl dažreiz arī traģiskas.

Pirotehnika rada prieku, bet ir bīstama

Svētku laikā cilvēki vēlas priecāties arī par skaistiem salūtiem. Kamēr daži var atļauties vairāku desmitu minūšu garu salūtu, citiem pietiek ar dažu raķešu palaišanu, tomēr jebkurā gadījumā pirotehnika ir un paliek pirotehnika. Kā atzīst Ģ.Fūrmanis, ”tie tomēr ir spridzekļi, un ar spridzekļiem var tikt nodarītas traumas.” To apstiprina arī Cēsu rajona slimnīcas traumatoloģiskās nodaļas vadītāja Anda Skrastiņa, atgādinot, ka lielākoties tiek savainotas acis, gūti apdedzinājumi, taču iespējams arī, ka cilvēks zaudē pat roku pirkstus. Šāds gadījums bijis arī pērn gadu mijā.

Visu gadu policija veic reidus un pārbaudes pirotehnikas izstrādājumu tirdzniecības vietās, taču svētku laikā tam tiek pievērsta īpaši liela uzmanība. Iespēju robežās policijas darbinieki arī skaidro sabiedrībai, īpaši bērniem, kādus un kur pirotehnikas izstrādājumus drīkst iegādāties.

Pirotehnikas tirgošanu reglamentē Ieroču aprites likums un MK noteikumi. Lai kontrolētu pirotehnikas tirgošanu un iegādāšanos, Ieroču aprites likums nosaka, ka šos izstrādājumus nedrīkst iegādāties personas, kas jaunākas par 16 gadiem. Tomēr jau no 16 gadu vecuma, bērni var iegādāties un izmantot 1. un 2. klases pirotehniskos izstrādājumus, taču 3. klases pirotehniskas preces var iegādāties un izmantot tikai 18 gadu vecumu sasniegušie. Tas, pie kuras klases kurš izstrādājums pieder, ir norādīts uz izstrādājuma, un tam ir jāpievērš uzmanība.

Liela interese par pirotehniskajiem izstrādājumiem ir arī likumā atļauto vecumu nesasniegušajiem, taču Ģ.Fūrmanis atzīmē, ja nepilngadīgais iegādājies izstrādājumu, ko likums nepieļauj, tad atbildība ir ne tikai veikalam, bet arī vecākiem. Taču runa jau ir ne tikai par atļauto vai neatļauto, bet arī par cilvēku veselību un drošību.

Ģ.Fūrmanis norādīja, ka jāpievērš uzmanība arī tam, vai tirgotājam ir licences un tirgošanas atļaujas. Cēsīs, piemēram, tāda ir veikalam ”Hobijs”. Taču pirotehnika tiek pārdota arī izbraukuma tirdzniecības vietās, tirgū. Ne visiem tirgotājiem ir atļaujas. Jau atkal policija atzīst, ka liela nozīme ir sabiedrības atsaucībai un nelikumību gadījumā – informēšanai.

Ģ.Fūrmanis uzsver, ka tā kā katru gadu notiek vairākas nelaimes un cilvēki gūst traumas, lietojot pirotehniskos izstrādājums, nevajadzētu pret to izturēties vieglprātīgi. Būtiski vienmēr izlasīt lietošanas instrukciju.

Šogad gan pagaidām vēl nav notikuši nelaimes gadījumi, turklāt arī policija nav konstatējusi kādus pārkāpumus pirotehnikas tirdzniecībā. Jācer, ka šie svētki būs mierīgi un cilvēki rīkosies saprātīgi, domājot par savu un citu veselību un drošību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nemainīgie rudens jautājumi

00:00
11.10.2024
19
1

Līdz ar pirmajām rudens salnām sākusies apkures sezona daudzdzīvokļu namos Namu apsaimniekotāji “CDzP”    ir uzņēmums ar ilgstošu pieredzi, tā vadītājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka jautājums par to, kad pieslēgt siltumu, ik rudeni ir nemainīgs domstarpību iemesls dzīvokļu īpašniekiem. “Vieni gatavi pieciest drēgnumu, vilkt biezu džemperi un tīties segās, lai tikai nesāktos apkures sezona. Bet, […]

Izskan dzeja latviešu un ukraiņu valodā

00:00
10.10.2024
35
1

Ik rudeni arī Jaunpiebalgā izskan Dzejas dienas, pulcējoties piebaldzēniem, kuriem dzeja ir dvēseles valoda. Šogad Jaun­piebalgas Kultūras centra Velvju zālē aizvadītajā dzejas vakarā “Atkal šai rudenī…” skanēja dzeja latviešu un ukraiņu valodā. Dzeja, mūzika, dziesmas un skaistais iekārtojums ar rudens ziediem un dārza veltēm radīja ģimenisku un emocionāli siltu noskaņu. Piebaldzēns Jānis Mājenieks jeb Slēģu […]

Skanīga jubileja nākotnei

00:00
09.10.2024
37
1

Koncerta nosaukumā liekot vārdus no Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna “Sidraba birzs” – “Es Tevi pazīstu jau sen”-, vecākais Cēsu koris “Vidzeme” skanīgi nosvinēja 80 gadu jubileju. Klausītāju, kuru vidū bija daudzi bijušie koristi, priekam koris bija izvēlējies pazīstamas E. Dārziņa, P. Barisona, R.Paula, S.Mences, J. Jančevska, L.Jēkab­sones un citu komponistu kora dziesmas, tautā populāras, […]

Jāņmuižā 10.oktobrī notiks militārās mācības

14:34
08.10.2024
80

Jāņmuižā, ceturtdien, 10. oktobrī, notiks militārās mācības, ziņo Zemessardze. To laikā iespējama pastiprināta operatīvo dienestu transportlīdzekļu pārvietošanās, militārpersonu klātbūtne, bet būtiski satiksmes ierobežojumi nav plānoti. Mācību laikā tiks lietota mācību munīcija un sprādzienimitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud apkārtējo veselību un dzīvību. Uzmanību sabiedriskā transporta lietotājiem! Mācību dienā, 10.oktobrī, A/S “CATA” autobusu pietura “Jāņmuiža” […]

Spāņiem patīk latviešu dejas

09:32
08.10.2024
45
1

Priekuļu kultūras nama deju kolektīvu “Jumis”, “Zelta Virpulis” un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma “Virpulis” dejotāji jauno deju sezonu atklāja Spānijā. “Piedalījāmies deju festivālā “XII International folklore festival “Alegria de danzar Costa Brava”,” stāsta kolektīvu vadītājs Uldis Blīgzna un uzsver, ka dejotājiem braucieni ir ļoti svarīgi, jo ir iespēja iepazīt citas kultūras, pabūt kopā. Festivālā […]

Arodbiedrība dāvina svētku mirkli

00:00
08.10.2024
122

Izglītības darbinieku arodbiedrības Cēsu novada arodorganizācijas valde Skolotāju dienas noskaņās teica paldies izglītības iestāžu vadītājiem, kuri ir arodbiedrības biedri. “Mācību iestādēs, kurās arī vadītājs ir arodbiedrības biedrs, pedagogi jūtas drošāk, ir vieglāk noskaidrot dažādus jautājumus un ikviens strādājošais cenšas piederēt arodbiedrībai,” pastāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Cēsu novada arodorganizācijas priekšsēdētāja Ausma Klētniece […]

Tautas balss

Pastaigu laikā jāpiesēž

20:28
08.10.2024
14
Pastaigu cienītāja Ē. raksta:

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

Neaptveramās zāļu cenas

20:27
08.10.2024
13
11
Seniore raksta:

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

Laukos saites ciešākas

20:26
08.10.2024
16
Lasītāja V. raksta:

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
30
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
36
1
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.