Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Svētelis nes svētību

Druva
23:00
04.06.2007
4

“Kalna Mīlakšās” uz kūts jumta mājvietu atradis stārķu pāris. Kad ēkai mainīja jumtu, svētelim uzlika jaunu ligzdu. Gadiem stārķi te dzīvo. Nesdami svētību.

“Kalna Mīlakšās” saimnieko Antra un Varis Ķirši. Saimniecībā vairāk nekā 30 govju, sagādāta nepieciešamā tehnika, par Eiropas naudu kūtī ierīkots piena vads.

“Darbs dzen darbu. Tā jau nekad netrūkst. Vieta te skaista, līdz pagasta centram astoņi kilometri, ja ir mašīna, nav grūti nokļūt. Ceļi vienmēr tiek uzturēti kārtībā,” stāsta Varis Ķirsis. Viņa ģimenē aug pieci bērni. Bet par agrākiem gadiem vislabāk zina stāstīt Maiga Pogule. Viņa saimniekošanas grožus nodevusi jaunajiem – meitai un znotam. “Lai jaunie, ko es vairs, tik ar padomu. Strādā viņi labi, to saku kā ilggadēja kolhoza slaucēja. Kūtī gan vairs iet negribu, man jākopj truši, sivēni, vistas jāsargā no lapsas. Kas man vainas, dzīvoju tik. Citi skrien pēc mantas, visu pērk, man nekā nevajag, un neviens nekomandē. Te ir mana dzimtene, te labi. Pasauli esmu apskatījusi, Obā peldējusies,” stāsta Maiga Pogule un lepojas ar četriem bērniem, 13 mazbērniem un vienu mazmazbērnu.

Maigai pēc atgriešanās no Sibīrijas palaimējās, tika savā, tiesa gan, tolaik kolhoza mājā. Vajadzēja slaucēju. “Tā gandrīz līdz kolhoza galam govis slaucu,” bilst saimniece. “Kādreiz te bija lepna dzīve. Tepat kolhoza kantoris, klubs, kur kino rādīja un balles bija. Tad pievienoja Gatartai, viss pārcēlās uz turieni,” atmiņās kavējas Maiga Pogule. Vēlākos gados Mīlakšās bijis kolhoza iecirkņa centrs – kantoris, galdniecība, smēde, veikals, pasts. Pērn tika likvidēts pēdējais – pasts. Pirms 30 gadiem te uzceltas piecas Līvānu tipa mājas, lai “Kalna Mīlakšu” un “Gārņu” fermā strādājošiem būtu kur dzīvot. “Kādreiz te daudz cilvēku dzīvoja. Sešas ģimenes no šīs puses izsūtīja, retais atgriezās. Ja zina, dažviet var mājvietas saskatīt. Kad atgriezos no Sibīrijas, klubā uz ballēm gājām, svētkus svinējām. Manā mājā vien četras ģimenes dzīvoja. Visās bija bērni. Nu vairs tik daži iedzīvotāji palikuši. Pērn no šīs apkārtnes pieci aizgāja aizsaulē,” šodienu un pagātni kopā sasien “Kalna Mīlakšu” saimniece. Viņa lepojas, ka te dzīvo, ka kādreiz saimniecība bijusi liela, ar daudzām ēkām. “Tā manas mātes māja. Viņa, astoņpadsmitgadīga meitene, to ar jaunību pirka. Apprecējās ar vecu vīru, viņš gribēja nodrošināt nākotni, bet neviens necerēja, ka tik ilgi nodzīvos. Juris Upīts bija labs cilvēks, rūpīgs. Mācītājs, rakstnieks bija,” stāsta Maiga Pogule un turpina par jaunākiem laikiem: “Kad jau kolhozs bruka, kantorī man piedāvāja savu māju atpirkt, esot kolhoza īpašums. Iecirtos – kāpēc lai pērku mātes māju. Tad izsauca uz Cēsīm un pateica, ka man atdod māju un visas ēkas. Atklāti teikšu – gandrīz paģību.” Tā brīža emocijas atceroties, saimniece pārlaiž skatienu laukiem, kas no mājas pārredzami, un piebilst: “Tepat lejā ir Palsa. Ar draudzeni regulāri ejam peldēties. Tas man Obas rūdījums. Sibīrijā nosvinēju astoņpadsmito dzimšanas dienu, atgriezos. Vienreiz dzīvē dzimto pusi pazaudēju, zinu, ko tas nozīmē. Te esmu laimīga.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi