Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Svētelis nes svētību

Druva
23:00
04.06.2007
4

“Kalna Mīlakšās” uz kūts jumta mājvietu atradis stārķu pāris. Kad ēkai mainīja jumtu, svētelim uzlika jaunu ligzdu. Gadiem stārķi te dzīvo. Nesdami svētību.

“Kalna Mīlakšās” saimnieko Antra un Varis Ķirši. Saimniecībā vairāk nekā 30 govju, sagādāta nepieciešamā tehnika, par Eiropas naudu kūtī ierīkots piena vads.

“Darbs dzen darbu. Tā jau nekad netrūkst. Vieta te skaista, līdz pagasta centram astoņi kilometri, ja ir mašīna, nav grūti nokļūt. Ceļi vienmēr tiek uzturēti kārtībā,” stāsta Varis Ķirsis. Viņa ģimenē aug pieci bērni. Bet par agrākiem gadiem vislabāk zina stāstīt Maiga Pogule. Viņa saimniekošanas grožus nodevusi jaunajiem – meitai un znotam. “Lai jaunie, ko es vairs, tik ar padomu. Strādā viņi labi, to saku kā ilggadēja kolhoza slaucēja. Kūtī gan vairs iet negribu, man jākopj truši, sivēni, vistas jāsargā no lapsas. Kas man vainas, dzīvoju tik. Citi skrien pēc mantas, visu pērk, man nekā nevajag, un neviens nekomandē. Te ir mana dzimtene, te labi. Pasauli esmu apskatījusi, Obā peldējusies,” stāsta Maiga Pogule un lepojas ar četriem bērniem, 13 mazbērniem un vienu mazmazbērnu.

Maigai pēc atgriešanās no Sibīrijas palaimējās, tika savā, tiesa gan, tolaik kolhoza mājā. Vajadzēja slaucēju. “Tā gandrīz līdz kolhoza galam govis slaucu,” bilst saimniece. “Kādreiz te bija lepna dzīve. Tepat kolhoza kantoris, klubs, kur kino rādīja un balles bija. Tad pievienoja Gatartai, viss pārcēlās uz turieni,” atmiņās kavējas Maiga Pogule. Vēlākos gados Mīlakšās bijis kolhoza iecirkņa centrs – kantoris, galdniecība, smēde, veikals, pasts. Pērn tika likvidēts pēdējais – pasts. Pirms 30 gadiem te uzceltas piecas Līvānu tipa mājas, lai “Kalna Mīlakšu” un “Gārņu” fermā strādājošiem būtu kur dzīvot. “Kādreiz te daudz cilvēku dzīvoja. Sešas ģimenes no šīs puses izsūtīja, retais atgriezās. Ja zina, dažviet var mājvietas saskatīt. Kad atgriezos no Sibīrijas, klubā uz ballēm gājām, svētkus svinējām. Manā mājā vien četras ģimenes dzīvoja. Visās bija bērni. Nu vairs tik daži iedzīvotāji palikuši. Pērn no šīs apkārtnes pieci aizgāja aizsaulē,” šodienu un pagātni kopā sasien “Kalna Mīlakšu” saimniece. Viņa lepojas, ka te dzīvo, ka kādreiz saimniecība bijusi liela, ar daudzām ēkām. “Tā manas mātes māja. Viņa, astoņpadsmitgadīga meitene, to ar jaunību pirka. Apprecējās ar vecu vīru, viņš gribēja nodrošināt nākotni, bet neviens necerēja, ka tik ilgi nodzīvos. Juris Upīts bija labs cilvēks, rūpīgs. Mācītājs, rakstnieks bija,” stāsta Maiga Pogule un turpina par jaunākiem laikiem: “Kad jau kolhozs bruka, kantorī man piedāvāja savu māju atpirkt, esot kolhoza īpašums. Iecirtos – kāpēc lai pērku mātes māju. Tad izsauca uz Cēsīm un pateica, ka man atdod māju un visas ēkas. Atklāti teikšu – gandrīz paģību.” Tā brīža emocijas atceroties, saimniece pārlaiž skatienu laukiem, kas no mājas pārredzami, un piebilst: “Tepat lejā ir Palsa. Ar draudzeni regulāri ejam peldēties. Tas man Obas rūdījums. Sibīrijā nosvinēju astoņpadsmito dzimšanas dienu, atgriezos. Vienreiz dzīvē dzimto pusi pazaudēju, zinu, ko tas nozīmē. Te esmu laimīga.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
15

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
30

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
80

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
95

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
7
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
26
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi