Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Sveču liesma tumsu aizdzen

Druva
00:00
11.12.2007
72

Līdz ar tumšajiem vakariem un rītiem omulībai mājā tiek dedzinātas sveces.

Dzīvā uguns uzmundrina, nomierina, rada īpašu gaisotni. Jau pirms gadsimtiem vērība veltīta arī tam, kādas krāsas sveces dedzināt.

Sarkanās krāsas sveces liesmiņa palīdzēs kādu mērķi sasniegt, šķēršļus

pārvarēt. Dzeltenā

ir siltuma, garīguma krāsa. Zīlēšana ar dzeltenu sveci piepilda jebkuru pozitīvu vēlēšanos. Oranžu sveci vajagot dedzināt, kad gribat piesaistīt kāda simpātijas. Zaļā ir dzīvības krāsa, ja vēlaties uzlabot savu labklājības līmeni, jādedzina zaļa svece. Zilā krāsa simbolizē mieru, samierināšanos. Dedzinot zilo sveci, var vēlēties ģimenei un sev aizsardzību pret ļaunajiem spēkiem. Purpurkrāsas svece palīdzēs uzveikt slimības. Violeta – atrisināt liekā svara problēmas un citus ar veselību saistītus jautājumus. Protams, tam var ticēt, var neticēt. Katrs dedzina tādas sveces, kādas vislabāk patīk pēc formas, smaržas, lieluma.

“Druva” apmeklēja vairākus veikalus Cēsīs, kur nopērkamas sveces. Piedāvājums patiesi ļoti plašs un daudzveidīgs. Bet viens no lielākajiem ir veikalā “Trauki”. Veikala vadītāja Tamāra Janelsiņa atzina, ka cenšas piedāvāt plašu sortimentu un tādas sveces, kuras var nopirkt katrs. Bet tās pašas visdārgākās jāmeklē citur.

Ne viens vien cītīgs sveču dedzinātājs pārliecinājies, ka apjomīgas sveces, neatkarīgi no tā, cik tās lielas, reti kad izdodas izdedzināt līdz galam. Izveidojas krāteris un svece nedeg. Kādai svecei paredzēts, ka tā degs 90 stundas. “Vislielākā kļūda ir tā, ka sveci padedzina nedaudz, nodzēš, tad dedzina atkal. Parafīns neizkūst, veidojas krāteris. Pirmajā reizē šo lielo sveci vajag vismaz stundas desmit no vietas dedzināt, lai parafīns spēj izkust,” padomu dod Tamāra Janelsiņa. Savukārt tiem, kas ļoti uztraucas par ugunsdrošību, arī var piedāvāt tieši viņiem paredzētas tējas sveces (ploškas) ar bateriju. Mākslīgā liesmiņa, protams, nav dzīvā uguns, bet savu reizi noskaņai der.

Veikalā nopērkamas Latvijā, Vācijā, Dānijā un vēl citviet ražotas sveces. Tās, gatavotas no stearīna, parafīna, īpašas želejas un palmu eļļas, kļūst aizvien populārākas. Daudzas domātas tieši Ziemassvētku laikam. Kaut vai dažādu krāsu četru Adventes sveču komplekti. Arī katrs pats var kombinēt dažāda izmēra vienādas formas sveces.

Iecienītas ir aromātiskās sveces. Tās dedzinot, telpā ieplūst izvēlētā smarža un tā var kaut brīdi nokļūt vasarā, rudenī, ziedošā pļavā. “Uz daža trauciņa ir rakstīts – optimālai smaržas izplatībai dedzināt ne mazāk kā pusstundu. Tas jāievēro, lai sajustu spēcīgu smaržu. Protams, tās stiprums būs dažāds lielā un mazā telpā,” stāsta veikala vadītāja. Manu interesi piesaista trauciņi ar svecēm, kurām ir ūdens, jūras vēja smarža. Romantiski, vai ne! Vēl, protams, var nopirkt vai ar visu augļu smaržām. Un Ziemassvētku smaržu – tajā var sajust kanēli, krustnagliņas, skujas.

Pircējiem tiek piedāvātas gan aromātiskās, gan aromterapijas sveces. Tās ražotas Latvijā.

Par sveču formām var teikt, ko tik var izdomāt, tas ir. Dažādas figūras – Ziemassvētku vecīši, eglīšu rotājumi, eglītes, zābaki, mēnestiņi, puķītes, rūķi, sniegavīrs, tējas sveces kā piparkūku mājiņas vai lāču vilcieniņš, dažādas kūkas, kurām degot katrai sava smarža. Un, protams, dažāda izmēra peles un žurkas, jo nākamais taču Peles (Žurkas) gads. Vienam Ziemassvētku vecītim (svecei) micīte nokūst, bet pats paliek vesels un svecītes liesma spīd laukā kā no svečturīša. Ļoti mīļas ir dažāda lieluma svecītes – eņģelīši. Visi balti, bet tik dažādi.

Sveču trauciņi arī visdažādākie – gan kā krēma kārbiņa, glāzīte, bļodiņa, krūzīte. Kādam trauciņam, kurā svecīte, latviski uzrakstīts vēlējums Ziemassvētkos. Kā mazs, mīļš nieciņš noderēs iesaiņota svecīte, kuru var pielikt klāt pie ikvienas dāvanas.

Interesantas ir no palmu eļļas gatavotās sveces. Vairākas no pieejamām apsietas ar auklu, lai var kaut kur pakārt un dedzināt. Šīm svecēm ir patīkama, savdabīga smarža.

“Sveču krāsu paletē orientēties grūti, katrs var atrast savu. Paņemot sveci rokā, jūtam, ka tās ir tik dažādas, tāpat dedzinot, kad atmirdz liesmiņa. Pērļu, marmora, cilindra koraļļsveces, zīmuļsveces, piramīdsveces, bloksveces… Šīgada jaunums ir velūrsveces. Tādas paņemot rokā, šķiet, ka gatavotas no velūra, “ stāsta veikala vadītāja un piebilst, ka katra svecei ir savs pircējs. Un katrs pats zina, ko vēlas.

Tamāra Janelsiņa rāda sveču dedzināšanai ļoti noderīgo līmi. “Uz jebkuras virsmas, kaut slīpas, piestiprina piciņu mīkstās masas un tajā ieliek svecīti. Tā turas. Nav jāpilina, jāmokās. Ļoti ērti,” padomu dod veikala vadītāja.

Sveču pasaule patiesi daudzveidīga. Un vēl taču ir īpašās eglīšu svecītes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
4

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
23

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
31

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
215

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi