Priekuļu pagasta “Māliņos” suņi uzbrukuši aitu novietnei. Divas nokostas un trīs līdz nāvei sakostas aitas, zaudēti nedzimuši jēri – tāda ir divu suņu nakts viesošanās bilance “Māliņos”.
– Piektdienas rītā biju atbraucis no nakts maiņas, ieraudzīju, ka atvērtajai kūts sienai norauts tīkls. Novietnes iekšpusē pie vārtiņiem gulēja divas beigtas aitas, pārējās spiedās bariņā. Starp tām bija vairāki ievainoti dzīvnieki, – stāsta “Māliņu” saimnieks Juris Vilciņš.
Veterinārā ārste Andra Seredina, kas izsaukta sniegt aitām palīdzību, atzina, ka aina pavērusies briesmīga.
– Aitu mātes bija grūsnas. Tām bija saplosītas pavēderes, bija redzamas zarnas, ribas. Bija atplēsta miesa no žokļiem, norautas astes. Saimnieks, redzot traģisko skatu, trīcēja, – atceras A.Seredina.
Pie aitu novietnes bijušas suņu pēdas. Tās izsekojot, atrasti arī vainīgie – divi suņi no attālām kaimiņu mājām. Suņu saimnieki arī nav nolieguši dzīvnieku nodarījumu, jo bijušas nepārprotamas liecības par padarīto – dzīvnieku apmatojums bijis notraipīts ar asinīm.
– Pirmo reizi aizbraucot uz mājām, no kurām varētu būt plēsoņas, neizdevās ieraudzīt neko, bet otro reizi, jau ap pusdienas laiku, abi suņi nāca laukā no meža un uz to apmatojuma bija nepārprotamas slaktiņa pēdas – asinis,- stāsta A.Seredina.
Abu suņu saimnieki atzinuši savu vainu. Plēsonīgie dzīvnieki likvidēti. Suņu īpašnieki arī apņēmušies segt zaudējumus, ko viens jau izdarījis. Kopējā zaudējumu suma ir 600 latu, jo trīs stipri sakostās aitas nav izdevies glābt, tās bija jānokauj. Tā kā saplosītie dzīvnieki bija grūsni, zaudējumos bija jāierēķina arī gaidāmie jēri.
Suņu īpašniekiem nāksies atbildēt arī likuma priekšā. Par notikušo faktu valsts policijas Priekuļu iecirkņa vecākais inspektors Guntars Mucenieks sastādījis administratīvo protokolu, kas tiks nosūtīts pagasta padomei, kura to izskatīs sēdē un lems par sodu.
“Māliņi” no izpriecu kāriem suņiem gada laikā cieš otro reizi. Pagājušā gadā vasaras sākumā tika saplosītas septiņas aitu mātes un divi lieli jēri.
– No 15 aitu mātēm ganāmpulkā gada laikā palikušas tikai trīs. Pirms gadiem trim vasarā suņi lenca jērus ganībās. Divus jau bija atšķīruši no bara, kad nāca cilvēks un iztraucēja. Jaunraunas apkaimē laiku pa laikam klīst kādi desmit suņi, kas nodara postu. Ne jau es vienīgais esmu cietis. Dažās mājās aiznesti truši, citās nokostas vistas, tikai neviens par to negrib skaļi runāt, bojāt kaimiņu attiecības, – pauž “Māliņu” saimnieks.
J.Vilciņš uzskata, ka situācija ar suņiem, kas klīst savā vaļā, jārisina nopietnāk, nekā sodot vienu suņu turētāju. Viņš domā, ka pašvaldība varētu slēgt līgumu ar medniekiem, zemessardzi vai vēl ar kādu citu institūciju par apkārtstaigājošu suņu likvidēšanu. Iespējams, pēc šādas akcijas īpašnieki labāk pieskatītu savus mīluļus.
– Arī man bija liels suns. Likvidēju. Kādu sargu jau drošībai vajag, bet jāņem neliela auguma krancītis. Jo visi lielie suņi, kas vakaros tiek palaisti izskrieties, savu reizi vai nu dzenā meža dzīvniekus, vai apciemo tuvāku un tālāku kaimiņu kūtis, – saka J.Vilciņš.
Arī veterinārā ārste A.Seredina atzīst, ka suņu saimnieki bieži pat nenojauš sava mīluļa nodarbi brīžos, kad tas tiek palaists pastaigās.
– Arī šie abi suņi bija skaisti, labi aprūpēti, pabaroti. Tiem noteikti netrūka barības. Taču suņa instinkts liek medīt. Savā sētā tie neaiztiek nevienu dzīvnieku, bet ārpus mājas pārvēršas. Saimniekiem pat grūti noticēt, kādus šausmu darbus padara viņu mīļotais suns, kad tam atraisās dabiskās tieksmes,- vērtē A.Seredina.
Iecirkņa inspektors G.Mucenieks skaidro, ka Priekuļu pagastā klaiņojošu suņu problēma pastāv, kaut pašvaldība rūpējas par šī jautājuma risināšanu. Pagasta padomes izpilddirektors Fjodors Puņeiko informē, ka Priekuļu pašvaldība ir viena no dzīvnieku patversmes dibinātājiem Amatas novada “Muižniekos”, piedalās tās uzturēšanā. Par klaiņojošo suņu ķeršanu un nogādāšanu patversmē noslēgts līgums ar Cēsu pašvaldības policiju.
Iedzīvotāji to zina un prasa palīdzību. G.Mucenieks stāsta, ka pagājušajā gadā saņemti 40 pieteikumi par suņiem, kas staigā bez uzraudzības. Bet dzīvnieku ķeršana ciematā un lauku teritorijā ļoti atšķiras. Pļavā, mežā suns ātri aizmūk, to itin bieži nav iespējams pat atrast, kur nu vēl iešaut tam iemidzinošo kapsulu. Taču arī administratīvo pārkāpumu protokoli un dzīvnieku aizvešana uz patversmi ir izeja tikai uz laiku.
– Kādu laiku suņi tiek labāk pieskatīti, bet paiet pusgads, gads, un īpašnieki atkal aizmirst par prasībām, – pauž G.Mucenieks un atzīst, ka laukos paradums ļaut sunim izskrieties ir dziļi iesakņojies.
Cietušais saimnieks atsakās nosaukt vainīgo suņu īpašniekus, uzsverot, ka cilvēki jau tāpat pārdzīvo notikušo. Taču J.Vilciņš cer uz to, ka incidents, kuram viņš ļāvis izskanēt publiski, liks šai problēmai pievērst lielāku uzmanību. Arī A.Seredina vērtē, ka par suņu postījumiem dzird ne vienā vien pagastā.
Tikt galā ar nepieskatītiem mājdzīvniekiem laukos palīdz mednieki. Atbilstoši likumam, klaiņojoši suņi ir medījami. Taču, kā atzīst Cēsu virsmežniecības medību speciālists Jānis Ročāns, sabiedrība šajā jautājumā parasti aizstāv suni un tā saimnieku. Nereti spiediens ir tik liels, ka mednieki labāk ļauj klīstošam suni aiziet, nekā to likvidē.
– Bet savā vaļā palaisti lielie suņi ir drauds meža dzīvniekiem, tādēļ mednieki apkārtklejojošos suņus ir likvidējuši un likvidēs, – saka J.Ročāns.
Komentāri