Senajā mūra ēkā, ko nītaurieši zinās kā veco galdniecību, zāģa un ēveles troksnis pērnajā gadā bijis retāks.
“Šobrīd var sākt slinkot. Visi samierinājušies ar to, kā ir, ko var, ko nevar dabūt. Nauda ir iztērēta, cilvēki paliek mierīgāki. Bija laiks, kad vajadzēja logus, durvis, mēbeles. Tagad logi aizvien biežāk atkrīt, jo nabagiem nav naudas, bet, kam tā ir, liek modernos pakešu logus. Vēl durvis prasa. Pārsvarā taisu no egles. Mēģināju no ozola, bet tur atkal nauda nāk līdzi. Tās atkal var atļauties bagātie. Interese jau būtu, bet tie, kuri grib dārgas durvis, līdz laukiem nenokļūst, tie pilsētā noskata un dabū,” stāstīja galdnieks Māris Krastiņš, kurš galdniecībā strādā gan ar jaunām iekārtām, gan joprojām rokā ņem ēveli un reizumis iedarbina mašīnu, pie kuras strādājis arī viņa vecaistēvs. Māris stāsta, ka viņa dzimtā šo arodu piepratuši un slavējuši, tas nesis iztikšanu. Arī tagad mēnesī izdodoties pusi pensijas klāt piepelnīt, bet izdevumu vienalga esot vairāk.
“Jaunie tagad ceļ guļbūves, strādā gateros. Šādi sīkumi jau nemaz neinteresē. Citos rūpalos taču lielāka nauda apgrozās, var vismaz lietotu mašīnu nopirkt,” nosmej Māris, kurš arī no valstsvīru sacītā sapratis, ka, pareizi saimniekojot, var tikt pie labklājības.
“Neviens jau nesaka, ka strādājot mūsu valstī var tikt pie labas dzīves. Neviens jau nesola, ka strādājot var kaut ko iegūt. Labi dzīvo tie, kas pērk un pārdod, kas kaut ko dara, tie ne,” noteica Māris Krastiņš, kurš katru dienu dažas stundas pavada darbnīcā, taisot arī kādu mēbeli, uzmeistarojot lietas skolas vajadzībām. Vēl Māris atcerējās, ka kādreiz daudziem nītauriešiem uzsitis arī mūža mājas, bet pērn neviens zārks nav bijis vajadzīgs.
“Ir daži, kuriem joprojām šķūņa augšā stāv zārks, ko nopirka par repšikiem, bet paši vēl dzīvo,” gardi nosmējās Māris, bet piebilda, ka senā latviešu vēlme sagādāt mūža mājas, vēl dzīvam esot, laukos iet mazumā.
“Zārks taču rūpīgi jātaisa. Pilsētā sasit no līstiņām un apvelk ar drēbi, domājot, ka tas vajadzīgs tikai uz brīdi. Gribētu jau tantes un onkuļi tādas pamatīgas mūža mājas, bet tam taču visur nāk nauda līdzi. Kā atsitas pret naudu, tā skatās, kur lētāk,” noteica Māris Krastiņš, sākot ēvelēt grāmatu plauktu mazdēlam un priecājoties, ka kādam vietējam un ģimenei ir vajadzīgs.
Komentāri