Cilvēki nereti vēršas laikrakstā ar jautājumiem par to, kas ir pašvaldības policijas, kas valsts policijas pienākumi un kādēļ vispār ir divas dažādas policijas. Atbildes noskaidrosim valsts policijas
dzimšanas dienā kopā ar valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes priekšnieku Jāni Kalniņu, pārvaldes kārtības policijas priekšnieku Jāni Gobu un Cēsu pašvaldības policijas priekšnieku Valdi Sviķi. – Kādi jautājumi ir pašvaldības, kādi valsts policijas kompetencē?
J.Kalniņš: – Valsts policijas un pašvaldības policijas pienākumi ir atrunāti likumā „Par policiju”. Valsts policijā ir divas struktūrvienības – kārtības policija, kas nodrošina sabiedrisko kārtību, un kriminālpolicija, kas nodarbojas ar noziegumu atklāšanu un operatīvo darbu. Kriminālpolicijā ir apakšstruktūras – operatīvā daļa un izmeklēšanas dienests. Savukārt kārtības policijā kā apakšstruktūras darbojas ceļu policija, kas nav neatkarīgs dienests, nepilngadīgo lietu inspektori, iecirkņu inspektori, atļauju sistēma, kā arī dežūrdaļa.
Noziegumu atklāšana, profilakse ir valsts policijas pienākumu lokā, sabiedriskā kārtība, pašvaldības saistošo noteikumu ievērošana ir gan mūsu, gan pašvaldības policijas pienākums.
V.Sviķis: – Lielākie cilvēkresursi pašvaldības policijā ir vērsti sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai pilsētā. Bet, protams, vieni to nevaram paveikt, tādēļ tas notiek ciešā sadarbībā ar valsts policiju. Otrs lielais bloks ir pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanas un izpildes, piemēram, ielu sakoptības kontrole.
Mums, tāpat kā valsts policijā, ir nepilngadīgo lietu inspektors, kas risina jautājumus, saistītus ar nepilngadīgo pārkāpumiem, skolas neapmeklēšanu. Mūsu darbs iet roku rokā ar valsts policiju.
J.Kalniņš: – Arī Līgatnē ir pašvaldības policija. Taču pārējās rajona pašvaldībās strādā iecirkņa inspektori, kuri ir valsts policijas darbinieki.
J.Goba: – Daudzi nesaprot, ka pašvaldības policija ir atbildīga tikai par to teritoriju, kurā tā izveidota. Cēsu pašvaldības policijai nav tiesību braukt, piemēram, uz Jaunpiebalgu. Valsts policijai ir daudz plašākas un lielākas iespējas un pienākumi. Tomēr pašvaldības policija ir liela atslodze arī mums, jo tā regulāri patrulē pilsētā.
J.Kalniņš: – Ar pašvaldības policiju mums ir ļoti laba sadarbība, tai ir arī mūsu rācijas. Neko nedalām. Viņi pilsētā patrulē, nodrošina sabiedrisko kārtību tik lielā apmērā, cik resursi to atļauj. Taču pašvaldības policija neizmeklē noziegumus, arī administratīvos pārkāpumus, piemēram, ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu pašvaldības policijas policisti var konstatēt, aizturēt pārkāpēju, bet noformēt pārkāpumu nevar.
Atbalstām pašvaldības policijas darbinieku skaita palielināšanu, jo kultūras un nakts dzīve pilsētā notiek un ir jāmēģina nodrošināt policijas klātbūtni. Taču valsts policijas štata vietu skaits ir ierobežots, visticamāk, brīvās štata vietas pat tiks samazinātas. – Kurā policijā cilvēkam vērsties un kā rīkoties, ja viņš nesaprot, kuras policijas kompetencē ir problēma?
J.Goba: – Var zvanīt 02, kas automātiski savienos ar tuvāko bāzes staciju. Zvanot 112, var izsaukt medicīnisko palīdzību, ugunsdzēsējus, ja nepieciešama policijas palīdzība, tad būs savienojums ar policiju. Savukārt valsts policijas dežūrdaļai var zvanīt – 64101202.
V.Sviķis: – Pēc palīdzības var vērsties gan pašvaldības, gan valsts policijā. Cilvēkiem nav jādomā, kas ir valsts un kas pašvaldības policijas kompetencē. Var vienkārši zvanīt policijai un izstāstīt, kas noticis. Zvanot 02, cilvēks tiks savienots ar dežurantu, kurš pats tiks skaidrībā, kura kompetencē ir jautājums.
Protams, par visiem jautājumiem, kas saistīti ar pilsētas saistošajiem noteikumiem, to piemērošanu un ievērošanu, var taisnā ceļā vērsties pašvaldības policijā Pils ielā 12 vai zvanīt tās dežūrdaļai – 64122735. Ļoti nopietnās situācijās patruļā
esošajiem policistiem pa mobilo telefonu – 29373553.
Pašvaldības policijā gan dežurants pagaidām strādā no astoņiem rītā līdz plkst. 24. Taču ceram, ka nākamgad varēsim atvērt diennakts dežūrpunktu.
Jautājums, atbilstoši kompetencei, tiks novirzīts valsts vai pašvaldības policijai. Piemēram, ja nozagts maks un cilvēks vēršas pašvaldības policijā pēc palīdzības, tad vispirms tiek izsaukta patruļa un kopā izbraukāts pa pilsētu. Tad tiek rakstīts iesniegums un lieta nodota
valsts policijai. – Ko būtu svarīgi ievērot, zvanot policijai?
J.Kalniņš: – Svarīgi, lai cilvēks izstāsta, kur atrodas, kas noticis un kāda palīdzība nepieciešama. Diemžēl bieži gadās, ka 15 – 20 minūtes cilvēks kliedz, bet neizstāsta neko būtiski, kas ļautu saprast notikušo. Nevajag uztvert kā apvainojumu, ja policists prasa sniegt informāciju. Ir svarīgi, no kurienes tiek zvanīts. Ja pateikts tikai mājas nosaukums, bet nav zināms pagasts, rajons ir liels, paiet laiks, lai māju atrastu.
Būtiski atcerēties, ka strādājam rajona robežās un uz blakus rajoniem nebraucam, tomēr informāciju, protams, fiksējam.
Daudzi domā par naktī notikušo zvanīt nākamajā rītā, bet tas jau ir par vēlu, jo notikuma vietā pārkāpēju vairs nevarēsim aizturēt. Iespējams, arī zvanītājs vairs nemācēs precīzi raksturot notikušo. Nevajag kautrēties, domāt, ka par maz ir redzēts, lai zvanītu, jo mums ir svarīga jebkura informācija.
V.Sviķis: – Visskaidrākais piemērs tam ir Skolnieku rotas pieminekļa nogāšana. Šo gadījumu bija viegli atklāt un aizturēt vainīgos tikai tādēļ, ka iedzīvotāji laikus informēja par notiekošo. Ko būtu devis, ja piezvanītu nākamajā dienā! Un mums teiktu, kur bija policija! Bet, ja piezvana notikuma brīdī, tad būs arī rezultāts. Turklāt, ja policija tiek laikus informēta, ļoti iespējams, ka darbība nepārvērtīsies noziegumā.
Tagad aktuāls jautājums ir arī slidenās ielas. Droši vien cilvēki aktīvi zvanīs un sūdzēsies laikrakstam, bet var taču zvanīt policijai un informēt. Mēs aizbrauksim, konstatēsim un noskaidrosim.
J.Goba: – Cilvēki var zvanīt ne tikai par pārkāpumiem, bet arī, ja ir sūdzības par policijas darbiniekiem, piemēram, nav aizbraukts uz notikuma vietu vai policists bijis rupjš. To var izdarīt pa telefonu 64101203. Mūs vajag informēt, situācija tiks analizēta.
J.Kalniņš: Cilvēkiem nevajadzētu uztraukties, ja policija neierodas pēc divām, trim minūtēm, jo jebkurā gadījumā viss tiks noskaidros. Ir dienas, kad daudz izsaukumu un var arī uzreiz nepaspēt aizbraukt uz visām vietām. Cilvēku resurss ir tāds, kāds ir -pārvaldē ir 126 štata vietas, bet 16 no tām nav aizpildītas. – Tātad lielākā abu policiju problēma ir nepietiekams darbinieku skaits?
V.Sviķis: – Pašvaldības policijā ir tikai 12 policisti. Ir bijuši gadījumi, kad vienlaicīgi pienāk divi vai pat vairāk izsaukumi, bet policisti nevar vienlaicīgi atrasties vairākās vietās. Cilvēki bieži vien to nesaprot. Taču noteikti varu apgalvot, ka nav tā, ka ekipāža speciāli kaut kur nebrauktu.
Ja valsts policijas patruļa ir izbraukusi kaut kur tālāk uz rajonu un pilsētā palikusi tikai mūsu patruļa, tad, protams, ir grūti, jo pilsēta nemaz nav tik maza.
J.Goba: – Cilvēki bieži sūdzas arī par to, ka ilgi jāgaida ceļu policijas ekipāža. Taču jāsaprot, ka rajonā ir tikai viena ekipāža, kas noformē avārijas, bet teritorija ir gana liela un dokumentus nevar noformēt desmit minūtēs.
V.Sviķis: – Bieži vien arī varētu iztikt ar krietni mazāku policistu skaitu, ja sabiedrība būtu likumpaklausīga…
J.Goba: – Iedzīvotāji ir neapmierināti, piemēram, ar agresīvajiem braucējiem un vēlas, lai tiek rīkotas patruļas. Bet kas notiek? Ja policija patrulē, pretimbraucošie autovadītāji viens otru brīdina, ka jāuzmanās no policijas.
J.Kalniņš: – Par agresīvajiem braucējiem arī mūs var informēt. Uzreiz, iespējams, nebūs protokols, bet šis transporta līdzeklis būs nokļuvis mūsu redzeslokā. – Kā izveidojusies abu policiju sadarbība, lai novērstu jauniešu veiktās nekārtības?
V.Sviķis: – Izveidota apvienotā ekipāža, kurā darbojas abu policiju policisti. Nedēļas nogalēs tā patrulē Cēsīs.
J.Goba: – Novembrī aizturējām jauniešus, kuri Pils parkā dauzīja lampas. Paldies cilvēkiem, kas zvanīja. Sadarbība palīdz dažādās situācijās, piemēram, notiek kautiņš, notikuma vietai abas ekipāžas piebrauc katra no savas puses.
V.Sviķis: – Šādi tika aizturēta jauniešu grupa, kas pie benzīntanka „Neste” lauza stadiona sētu. Laba sadarbība ir arī nepilngadīgo lietu inspektoriem. Viņi rīko kopīgus reidus parkos, kafejnīcās.
Komentāri